Dažādi iekaisumi un maksts problēmas, ar kurām ginekologs sastopas ikdienas praksē un ko varam nosaukt par maksts diskomfortu, ir samērā bieža parādība...

Intervija ar dr. Inu Begendikovu, ginekoloģi

Dažādi iekaisumi un maksts problēmas, ar kurām ginekologs sastopas ikdienas praksē un ko varam nosaukt par maksts diskomfortu, ir samērā bieža parādība...

Ar ko parasti tas ir saistīts – ar higiēnu, uzturu vai dzīvesveidu?

Tas ir ļoti plašs jautājums, uz kuru nevar atbildēt ar vienu teikumu. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem – no sievietes vecuma, ikdienas slodzes, izglītības, nodarbošanās, uztura u.c. Piemēram, atnāk sieviete un saka, ka viņai ir sūdzības, pirmais ko jautāju,– kādu kontracepcijas metodi izmanto, cik bieži dzīvo dzimumdzīvi, vai ir pavadslimības, vai ir cukura diabēts; jaunākām sievietēm jautāju, vai viņas bieži maina partnerus, sievietēm Balzaka vecumā ir vairāk ar menopauzi saistītu problēmu, maksts sausums...
Situācija, ko īsi varam formulēt kā maksts diskomfortu, ir tāda, ka par tā izraisītājiem var runāt daudz un ilgi?

Diskomforts nozīmē, ka sievietei kaut kas nav kārtībā.

Atnāk sieviete un sūdzas par netīkamām sajūtām, ar ko jūs sākat (bez anamnēzes), kas ir "zelta standarts"?

Sieviete parasti pati pastāsta par savu problēmu, aprakstot nepatīkamās sajūtas,– vai tā ir nieze, vai izdalījumi, vai dedzināšanas sajūta, vai sausums. Balstoties uz viņas stāstīto, domājam, skatāmies un rīkojamies tālāk. Viens no problēmu rašanās cēloņiem varētu būt apstāklis, ka sievietes tagad mazāk iet pie ārsta profilaktiskos nolūkos, bet biežāk tad, kad ir jau redzamas vai jūtamas sūdzības.

Kas pēdējā laikā ir biežākais iekaisumu un "ikdienišķu" problēmu izraisītājs?

Man šķiet, ka lielākā daļa sieviešu nenāk pie ārsta laikus, kad var konstatēt kaut mazākās pārmaiņas un no tām iespējams "atbrīvoties laicīgi", bet nāk vien tad, kad problēma ir ļoti ielaista. Sievietes neizmanto vai nevar atļauties finansiālu apsvērumu dēļ to, ko var darīt pašas, piemēram, lietot jogurtus, vitamīnus, biokefīru, hormonu aizstājterapiju, jo viņām šķiet: ja ir problēma, tad noteikti pašā makstī. Tā vienmēr nav! Problēmas, kā zināms, vienmēr sākas galvā un "kustas" no augšas uz leju. Ja ir sēnīšu infekcija, nevar parakstīt tikai svecītes, ja šī infekcija turpinās ilgstoši, ir jāsāk ārstēt, piemēram, arī gremošanas sistēmas problēmas.

Jūs minējāt labu lietu – profilaksi. Vai tas, ka sieviete regulāri reizi gadā nāk pie ārsta konsultēties (atrādīties), var palīdzēt?

Jā, noteikti! Vismaz reizi gadā vajadzētu apmeklēt savu ārstu, bet, ja ir kādas sūdzības, nedrīkst tās ignorēt, bet ir jāiet pie ārsta un jārisina, kamēr tās vēl nav ielaistas un nav nepieciešama nopietna terapija. Vajag laicīgi griezties pie ārsta, tad arī visas izmaksas būs daudz mazākas.

Kā pārliecināt sievietes regulāri apmeklēt ārstu? Piemēram, frizierim nauda un laiks atrodas! Kā kolēģes saka, reizi nedēļā Ls 30 frizierim nav žēl, bet Ls 5 vai Ls 10 gadā ārstam gan.

Jā, tā, tas ir! Manuprāt, tā ir audzināšana –
ja vecāki, parasti māte, sievietēm/meitenēm iemāca regulāri iet "atrādīties" ārstam, meita to arī darīs. Ir taču sievietes, kas 15–20 gadus nav bijušas konsultēties, neiet un arī neies.

Jūs minējāt svecītes saistībā ar iekaisumiem. Kā tieši notiek ārstēšana?

Tā ir tikai lokāla ārstēšana, ja sievietei ir problēmas ar maksts iekaisumu, mēs izrakstām gatavas svecītes, kuras sievietei atliek tikai ievadīt. Atšķiras tikai ārstēšanas kursi (ir tādas, kas jālieto desmit dienas, citas – ilgāku vai īsāku laiku).
Ir svecītes, kas satur estrogēnu, ir antibakteriālas pretiekaisuma svecītes, ir tādas, kas atvieglo dzimumdzīvi (ar lubrikantu) – ļoti daudz dažādu variantu. Maksts ārstēšanai ir arī tabletes. Lielākā daļa svecīšu ir ērtākas lietošanā, salīdzinot ar tabletēm. Svecītes, ievadot makstī, uzsūcas un ārstē. Lietojot tikai tabletes, paiet ilgāks laiks, kamēr tablete iedarbojas caur kuņģa un zarnu traktu un asinsrites sistēmu, svecītes iedarbojas ātrāk, taču, protams, ir gadījumi, kad jālieto gan svecītes, gan tabletes.

Kāda ir sieviešu attieksme pret svecītēm? Nav bažu vai aizdomu?

Lielākā daļa pacienšu ir informētas par svecītēm, pašas nopērk aptiekā, ja nepalīdz – iet pie ārsta. Neko sliktu šīs svecītes izraisīt nevar, jo tās, kas paredzētas nopietnai ārstēšanai, bez receptes nepārdod. Bezrecepšu svecītes ir gatavotas no augiem, nekaitīgas. Taču ne vienmēr šī veida svecītes palīdz, jo nereti gadās, ka sieviete "uz savu roku" ārstē ne to, ko vajag. Lielākā problēma, ja sieviete pati lietojusi kādas svecītes un tās nav palīdzējušas, kad sieviete atnāk pie ārsta, ir grūtāk ņemt analīzes un saprast problēmu, jo (pašārstēšanās iespaidā) klīniskā aina var būt mainījusies. Tāpēc vislabāk ir nedarīt neko un atnākt pie ārsta, kurš paņems analīzes un pēc tam vieglāk varēs noteikt ārstēšanu.

Kā jūsu praksē novērots – sievietes bieži pašas mēģina ārstēties?

Jā, lielākā daļa pašas mēģina kaut ko ārstēt. Paciente atnāk un man viņai jājautā: kāpēc šāda pašārstēšanās, ja var uzreiz atnākt pie ārsta, kurš ātrāk varēs tikt galā ar radušos problēmu, nevis pašai kaut ko domāt, meklēt un – gadās – nelielu vainu nopietni ielaist, kad ārstēšana ir gan nepatīkamāka, gan dārgāka un, protams, arī laikietilpīgāka.
Ir sievietes, kas noteikti vēlas pašas pamēģināt ārstēties: viņas ies uz aptieku un tērēs naudu, lai gan, atnākot laikus pie ārsta, izmaksas ir krietni mazākas. Daudzu lietu pamatā ir finanses, bet aprēķini ne vienmēr tiek veikti argumentēti un analītiski.

Cik vidēji ilga ir "standarta" iekaisuma ārstēšanas terapija, ja tas nav ielaists?

Vidēji desmit dienas. Gribu uzsvērt: tas ir tikai izārstēt! Tālāk vajag domāt par profilaksi. Manuprāt, labs piemērs – sieviete ir nometusi lieko svaru un atnāk pie manis slaida, bet (!!!!!!!!) viņai visu mūžu būs jādomā par diētu, dzīvesveidu, kustībām un sporta zāles apmeklēšanu. Tieši tāpat ir ar sēnīšu infekcijām un maksts iekaisumiem. Apstāklis, ka iekaisums ir izārstēts, nozīmē, ka turpmāk ir jādomā, ko ēd, varbūt jāmaina dzīvesveids, jāpadomā par higiēnu – citādi sekos recidīvs.
Svecītes profilaktiski var lietot pēc dzimumakta, pēc antibiotiku lietošanas, lai izvairītos no iekaisuma. Šī veida svecītes ir bezrecepšu medikamenti, ko sieviete var aiziet un brīvi nopirkt. Bet, lai sieviete lietotu kādu medikamentu, viņai jābūt par to informētai, un šādu informāciju var uzzināt tikai pie ārsta, jo ne vienmēr farmaceits izstāstīs visas nianses.

Kā ir ar profilaksi un pašdisciplīnu? Vai sievietes to dara labu prātu?

Manas pacientes lielākoties ir strādājošas sievietes un studentes, kas ir pietiekami aizņemtas; es viņām stāstu par profilaktiskajiem līdzekļiem, un viņas to pamatu pamatos ņem vērā. Piemēram, ir profilaktiskas vakcīnas, svecītes, krēmi, kas palīdz.

Kā ir Jelgavā ar privātpraksi? Rīga ir tuvu...

Manai privātpraksei ir jau 7 gadi. Pēdējos divus gadus nav līguma ar slimokasi, un pieņemšana par maksu ir vidēji
Ls 12–15 kopā ar analīzēm. Nevar teikt, ka pacientu ir ļoti daudz. Viņu skaits ir samazinājies, bet ir daudz, daudz vairāk darba slimnīcā, Jelgavas slimnīcā mums arī ir ambulatoriskā pieņemšana, kur sievietes maksā tikai pacientes iemaksu –
Ls 5. Apskatām sievietes ar sūdzībām, sūtām uz plānveida operācijām, veicam profilaktiskās valsts apmaksātās apskates. Kopš Bauskā aizvēra slimnīcu, ir vairāk darba un mazāk laika. Bet, runājot par privātpraksi, daudzas manas pacientes ir devušās strādāt ārzemēs, bet katru gadu atvaļinājuma laikā atbrauc atrādīties. Pacientēm patīk nākt uz privātpraksi, tur var ilgāk un pamatīgāk visu izrunāt, apskatīt un normāli pastāstīt par profilaksi, kontracepciju, jo nav kur steigties.

Intervēja Pauls Rēvelis