Viņķele arī bez izmaiņām nodokļu sistēmā gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu

Rīga, 19.febr., LETA. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu, šodien žurnālistiem sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka divu grozu sistēma jau tagad esot fikcija, ņemot vērā, ka pamata groza pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, turklāt ministrei nav pārliecības, ka cilvēki, kuri veica veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, pilnā groza pakalpojumus varēs saņemt prognozējamā laikā. Viņķele uzskata, ka ar divu grozu sistēmu tiek "uzturēta ilūzija par lietām, kuras tāpat dabā neeksistē."

Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.

Viņķele sacīja, ka šādā kārtībā procentpunkts sociālo iemaksu būtu līdzdalības veselības apdrošināšanā cena. "Tā, manuprāt, ir progresīvāka pieeja, jo fiksēts maksājums ir regresīvs instruments. 250 eiro cilvēkam ar maziem ienākumiem ir regresīvi pret to, kas ir cilvēkam ar lieliem ienākumiem, kurš dzīvo no dividendēm," sacīja veselības ministre.

Uz jautājumu, vai nepastāv risks, ka cilvēki, kuri maksā procentpunktu sociālo iemaksu jutīsies diskriminēti attiecībā pret tiem, kuri to nemaksā, Viņķele norādīja, ka tāpat divu grozu sistēmā diskriminēti jutīsies tie, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli un arī veic apdrošināšanas iemaksas. "Visa sistēma, kā tā tika izveidota, diemžēl ir balstīta uz to, ka viens vai otrs tiek diskriminēts, un mēs mēģinām darīt labāko, lai šīs diskriminācijas novērstu," uzsvēra Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums atklājis problēmas, kas bijušas gadiem, bet kurām nav bijusi "politiskā drosme pieķerties", piemēram, jautājumam par to, cik ilgtspējīgs ir mikrouzņēmuma režīms. "Šodienas ziņojums atvēra problēmu lādes, kas bijušas zināmas jau gadiem. Mana pārliecība, ka šī valdība ir gatava smagās lietas vētīt un piedāvāt risinājumus."

Uz žurnālistes piebildi par to, ka divu grozu sistēma tika iecerēta ēnu ekonomikas mazināšanai, Viņķele norādīja, ka jau gadiem ilgi paudusi šai pieejai kritiku. "Es varu atsaukties pati uz savu jau gadiem pausto kritiku, ka ar tādu modeli mēs ēnu ekonomiku neapkarojam. Punkts. Tas ir skaidri un gaiši apliecinājies. Esošais, tā sauktais apdrošināšanas likums, ļauj cilvēkiem būt nodarbinātiem ar darba līgumu par 50 eiro un saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Es varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz, cerībā, ka to beidzot saklausīs - ar šo mēs ēnu ekonomiku neapkarosim," uzsvēra ministre piebilstot, ka ēnu ekonomikas apkarošana nav veselības aprūpes sistēmas ietvaros risināma problēma.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.

Veselības ministre piekrita, ka VM izstrādātais piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar "plašāku lauku", ne tikai medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicināja ministrus sākt domāt par tādu nodokļu režīmu, kas mudinātu maksāt nodokļus. "Ja ir kāda nodokļu likme, kas nemudina maksāt nodokļus, tad tā ir jālikvidē," uzsvēra iekšlietu ministrs.

Arī Kariņš, noklausījies ministru pausto, atzina, ka dažādie nodokļu maksāšanas režīmi nav ilgtermiņā labvēlīgi pašiem nodokļu maksātājiem, jo tādējādi šīs personas neapdrošina savu nākotni.

"Būtu bezatbildīgi VM piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā. Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas būtu pat jādara ātrāk par 2021.gadu. Bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, lēmumiem jābūt tālredzīgiem," uzsvēra Ministru prezidents.

Kariņš atzina, ka nodokļu sistēmai būtu jābūt taisnīgai un vienlīdzīgai, bet nekādā gadījumā nevar pieļaut nodokļu sistēmas pasliktināšanos.