VĒDERPLĒVE
plāna, gluda, spīdīga, valga, seroza plēve, kas klāj vēdera dobuma sienas un lielāko daļu tur esošo orgānu, izveidojot tiem serozo apvalku. Dažus orgānus, piem., kuņģi, tukšo un līkumaino zarnu, vēderplēve klāj no visām pusēm, citus, piem., aknas, dzemdi, - no 3 pusēm. Vairāki orgāni, piem., divpadsmitpirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris, nieres, atrodas aiz vēderplēves. Tā veidota no saistaudiem, ko no dobuma puses klāj vienkārtas plakanais epitēlijs, kurš padara plēvi gludu.
Vēderplēvei ir 2 lapas: parietālā, kas klāj vēdera dobuma sienas, un viscerālā, kas klāj orgānus. Starp tām ir šaurs spraugveida vēderplēves dobums, kurā ir nedaudz seroza šķidruma, kas padara valgu vēderplēves virsmu un samazina berzi starp vēdera dobuma orgāniem. Vēderplēve spēj iznīcināt tās dobumā iekļuvušos mikrobus. Vīriešiem vēderplēves dobums ir pilnīgi noslēgts, bet sievietēm pa dzimumceļiem savienojas ar ārējo vidi, tāpēc to iekaisuma gadījumā infekcija var nonākt vēderplēves dobumā un radīt peritonītu.
Pārejot no orgāna uz orgānu vai arī no orgāna uz vēdera dobuma sienu, vēderplēve veido saites, apzarņus un taukplēves. Saites veidotas no 1 vai 2 vēderplēves lapām un atrodas kā starp vēdera dobuma orgāniem, tā arī starp orgāniem un vēdera dobuma sienām. Apzarņi ir vēderplēves duplikatūras, kas savieno zarnu ar vēdera dobuma mugurējo sienu. Apzarnis ir tievajai zarnai (izņemot divpadsmitpirkstu zarnu), šķērszarnai, S veida zarnai, taisnās zarnas augšdaļai un tārpveida piedēklim. Zarna, kam ir apzarnis, ir kustīga un var mainīt stāvokli barības pārvietošanās laikā. Šā kustīguma dēļ iespējama arī zarnu samešanās. Lielā taukplēve sākas no kuņģa lielā loka un nokarājas uz leju līdz mazā iegurņa ieejai, sedzot no priekšpuses šķērszarnu un tievās zarnas cilpas. Mazā taukplēve iestiepta starp aknu vārtiem, kuņģa mazo loku un divpadsmitpirkstu zarnu. Vēderplēvei ir daudz jušanas nervu galu, tāpēc tā ļoti jutīga pret kairinājumiem. Att.
