Saņemot uzaicinājumu no Nacionālā veselības dienesta (NVD) par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla skrīningu, tu devies pie sava ginekologa veikt šo izmeklējumu? Dzemdes kakla vēzis bieži attīstās bez simptomiem. Tieši tāpēc regulārs skrīnings un vakcinācija var glābt dzīvību. 

Sievietēm jau kopš 2009. gada ir iespēja saņemt valsts apmaksātu skrīningu, tomēr ne visas to izmanto. 2025. gadā NVD uzaicinājumam atsaucās tikai 52,8% sieviešu (2024. gadā rezultāti bija par 10% augstāki) (1). Diemžēl sievietes bieži atliek ginekologa apmeklējumu, aizbildinoties ar laika trūkumu, bailēm no diagnozes vai argumentu “es jūtos vesela”.  

Attiecībā pret dzemdes kakla skrīningu atsaucībai būtu jābūt augstākai – dzemdes kakla vēzis ir otrs izplatītākais vēža veids Latvijā un arī Eiropā. Kā liecina informācija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā (2), aptuveni 99% dzemdes kakla vēža gadījumu saistīti ar ilgstošu CPV infekciju. 

Kas ir CPV, un kā tas izplatās?

Cilvēka papilomas vīruss (CPV jeb HPV – Human Papillomavirus) ir izplatītākā seksuāli transmisīva infekcija pasaulē. Ir dažādu veidu CPV, bet daļa no tiem ir augsta riska vīrusa tipi, kas var veicināt dzemdes kakla vēzi sievietēm, kā arī citus vēža veidus gan sievietēm, gan vīriešiem.  

Tā kā inficēšanās ar CPV notiek ādas un gļotādu saskarē dzimumorgānu apvidū, tad vīruss nešķiro pēc dzimuma. Ar to iespējams inficēties gan sievietēm, gan vīriešiem, visbiežāk to pat neapzinoties un nejūtot nekādus simptomus.  

Autors: Shutterstock.com

CPV simptomi – ne vienmēr tie ir redzami vai sajūtami

Līdz pat 80% sieviešu dzīves laikā iegūst cilvēka papilomas vīrusu. Vairums gadījumu infekcija izzūd pati no sevis, neradot nekādus simptomus vai paliekošu ietekmi uz veselību. Tomēr nereti CPV var palikt ilgāku laiku, izraisot kārpas uz plaukstām, pēdām un dzimumorgāniem. Diemžēl dažos gadījumos vīruss var veicināt izmaiņas organisma šūnās un sekmēt ļaundabīgu audzēju veidošanos (dzemdes kakla, galvas, kakla un cita veida vēzi).  

Dzemdes kakla skrīnings – kāpēc nevajadzētu to atlikt?

Veicot dzemdes kakla skrīningu, iespējams atklāt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā. Šis izmeklējums pasargā sievietes no ļaundabīga audzēja veidošanās riska. Katru gadu Eiropas Savienībā tiek reģistrēti vairāk nekā 30 tūkstoši dzemdes kakla vēža saslimšanu un ap 15 tūkstošiem nāves gadījumu.  

Pēc SPKC datiem saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā ir pieaugusi par 20% – ik mēnesi diagnosticējot ap 20 saslimšanas gadījumu. (3) Tās ir sievietes vecumā no 15 līdz 44 gadiem.  

Lai savlaicīgi diagnosticētu pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā, skrīningam ir ļoti būtiska nozīme katras sievietes veselībā, tāpēc noteikti nevajadzētu ignorēt NVD uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu izmeklējumu. 

Kad veikt dzemdes kakla skrīningu?

Sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem skrīningu veic reizi trīs gados. Tiek veikta citoloģiskā analīze (PEP), kas ļauj identificēt šūnu izmaiņas.  

Sievietēm no 30 gadu vecuma skrīninga ietvaros tiek veikts CPV tests. Ja tas ir negatīvs, sieviete nākamo skrīningu veic pēc 5 gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs. Pozitīva cilvēka papilomas vīrusa testa gadījumā tiek veikti papildu izmeklējumi.  

Autors: Shutterstock.com

Vakcinācija – efektīvākais CPV profilakses veids

Valsts apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu līdz šim bijusi pieejama meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem, tomēr ir veiktas izmaiņas un paplašināts vakcīnu saņēmēju loks. Tās ir atsevišķas iedzīvotāju grupas, kuras iepriekš nav vakcinētas, bet ir pakļautas paaugstinātam saslimšanas riskam, kā arī sievietes un vīrieši līdz 25 gadu vecumam.  

Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no cilvēka papilomas vīrusa un dzemdes kakla vēža. Vēzis nav tikai diagnoze –  tas sievietēm rada ne tikai nopietnas veselības problēmas, bet arī ietekmē psiholoģisko un emocionālo labsajūtu, radot stresu un pastāvīgu trauksmes sajūtu. 

Klīnikā “Auxilia Prima” pieejama CPV vakcīna “Gardasil”, kas pasargā no tiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem, kas izraisa vēzi. Neatliec rūpes par savu veselību – pieraksties konsultācijai vai vakcinācijai jau šodien un sper svarīgu soli savas nākotnes veselības labā!  

Avoti

1 https://www.vmnvd.gov.lv/lv/veza-skrininga-atsaucibas-raditaji
2 https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
3 https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv