STINGUMKRAMPJI
smaga akūta infekciju slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes. Stingumkrampjus ierosina nūjiņveida baktērija Clostridium tetani. Infekcijas avots - mājdzīvnieki (govis, zirgi u.c), retāk arī cilvēki, kas slimības ierosinātājus izdala apkārtējā vidē ar izkārnījumiem. Nelabvēlīgos apstākļos stingumkrampju nūjiņa izveido sporas, kas saglabājas augsnē gadu desmitiem ilgi. Bieži stingumkrampju nūjiņa var būt dārzu un tīrumu augsnē, kas mēslota ar kūtsmēsliem, kā arī netīrumos un putekļos. Cilvēka organismā ierosinātājs iekļūst pa netīru brūci ādā vai gļotādā. No sporām attīstās mikrobi, kas izstrādā ļoti spēcīgu indi - eksotoksīnu. Eksotoksīns pa kustību nerviem nonāk CNS un izraisa saslimšanu. Inkubācijas periods ir 1-30 dienas.
Slimība sākas pakāpeniski ar nespēku, nogurumu, bezmiegu, galvassāpēm. Nelielas sāpes var būt arī brūces vietā. Pakāpeniski tiek krampjveidīgi savilkti košanas muskuļi - saslimušais nevar atvērt muti, nevar ēst, runā ar grūtībām. Turpmāk tiek krampjveidīgi savilkti mīmikas muskuļi, kakla mugurējie, vēdera, muguras, kāju, retāk roku muskuļi, tie kļūst cieti un sāpīgi. Periodiski pievienojas vispārējas krampju lēkmes. Ja krampji savelk elpošanas muskuļus, cilv. var nosmakt. Slimnieks stipri svīst, t° paaugstināta (līdz 40-42°). Apziņa skaidra. Mirstība līdz 50%. Ārstē ar specifisku antitoksisko serumu, antibiotikām, pretkrampju līdzekļiem. Profilakse. Ievainojumu un sadzīves traumu novēršana un iedz. vakcinācija. Brūču ķir. apdare. Specifiska seruma un anatoksīna ievadīšana, it īpaši tad, ja brūce iegūta āra apstākļos. Tāpēc jebkura ievainojuma gadījumā cietušajam nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
