SKUDRAS
plēvspārņu kārtas dzimta; nelieli kukaiņi. Dzīvo kolonijās, ko veido galvenokārt darba skudras; bez tām vēl ir tēviņi un 1 vai vairākas mātītes. Kāpuri tārpveidīgi. Kūniņas dažkārt nepareizi sauc par skudru olām. 19. gs. no Indijas Eiropā ievazāta faraonskudra (Monomorium pharaonis). Darba skudras ir 2,2-2,6 mm garas, sārti dzeltenas, ar tumšām šķērssvītrām, mātītes 3,5-4,8 mm, tēviņi 2,8- 3,1 mm gari, melni. Aktīvas visu gadu; LPSR brīvā dabā nedzīvo. Sastopamas siltās telpās ar centrālapkuri - pirtīs, maizes ceptuvēs u.c. pārtikas rūpniecības uzņēmumos, dzīvokļos. Pārnes dažādus streptokokus un enterokokus, kā arī citus mikroorganismus uz produktiem, veļu, cilvēka ādu. Bojā gandrīz visus pārtikas produktus. Laukos un pilsētu nomalēs vasarā dzīvokļos nereti ieviešas dārza skudra (Lasius niger), kas šeit ievāc un daļēji sabojā cukuru, medu, saldumus, ievārījumu. Tās ir melni brūnas vai brūnas, lielākas nekā faraonskudras; kā slimību pārnēsātājas nav pazīstamas.
Apkarošana. Skudru ceļos novieto nelielas (10-15 g) ēsmas piciņas (saberzti biskvīti, maize, svaigas samaltas aknas vai gaļa), kas sajauktas ar saindētu sīrupu attiecībā 1,5:1. Sīrupu gatavo, izšķīdinot 40 g cukura, 10 g boraka un 10 g medus 100 ml ūdens, vai arī, vienmērīgi sildot, sajauc 51% ūdens, 42% cukura, 6,2% medus un 0,8% nātrija fluorīda. Mazāk efektīva ir skudru eju apsmidzināšana ar aerosola preparātiem "Hlorofoss", "Dihlofoss" vai arī ar 1-2% hlorofosa šķīdumu ūdenī. Uz neilgu laiku (5-10 dienām) skudras no pārtikas produktiem, bērnu gultiņām u.tml. var atbaidīt, ja tiem apkārt 2-3 cm platu joslu noziež ar dietiltoluamīdu, dietilftalātu vai benzimīnu. Att.
