Dzīves laikā sievietei ir apmēram 400 - 500 menstruālo ciklu. Cikliskās izmaiņas, kuras kontrolē hormoni, dabiskā veidā tiek nomāktas vienīgi grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā – šai laikā olšūnas olnīcās nenobriest, dzemdes gļotāda nesabiezē un neatslāņojas, menstruāciju nav.

Menstruālais cikls – cikliska sievietes organisma sagatavošanās iespējamai grūtniecībai.

Meitenes pārvēršanos par sievieti iezīmē pirmā menstruācija, kas parasti notiek pusaudzes gados – tas nozīmē, ka sākusies dzīves reproduktīvā fāze. Katru mēnesi atkārtojas noteiktas hormonu izmaiņas, sievietes organismā nobriest olšūna un dzemde sagatavojas pieņemt jaunu dzīvību. Menstruālā cikla pirmā diena sakrīt ar asiņošanas pirmo dienu.

Menstruālā cikla anatomija

Menstruālajam ciklam ir vairākas fāzes un sapratne par tiem ļauj labāk saprast kā sievietes organisms funkcionē:

1.fāze – menstruācijas

Menstruācijas ir stadija, kad sieviete asiņo. Dienu, kad sākas asiņošana uzskata par dotā menstruālā cikla pirmo dienu. Šī fāze sākas apmēram divas nedēļas pēc ovulācijas, ja nav notikusi olšūnas apaugļošana. Tad olšūna nokļūst dzemdē neapaugļota un dzemdei nav "vajadzības" pēc audiem un asinīm, kas bija sagatavoti apaugļotas olšūnas uzņemšanai -  šis slānis atslāņojas un tiek izvadīts no dzimumceļiem– sākas menstruācija.

2.fāze – pirmsovulācijas fāze

Pirmsovulācijas fāzē sievietes organisms gatavojas ovulācijai – olšūnas atbrīvošanai. Tiek izstrādāta augstāka estrogēna deva un kā atbildes reakcija uz to ir dzemdes iekšējās sieniņas sabiezināšanās. Šīs fāzes ilgums var būt atšķirīgs dažādām sievietēm dažādos mēnešos.

3.fāze - ovulācija

Ovulācija ir cikla vidus fāze – laiks, kad sieviete ir auglīga. Ja vien sieviete nelieto kontracepciju, šai laikā ir iespējams apaugļoties. Šai laikā hormoni nodrošina vislabākos apstākļus spermatozoīdu virzībai cauri dzemdes kakla gļotām, cauri dzemdei uz olvadiem, kur viens no tiem varētu būt spējīgs apaugļot olšūnu. No brīža, kad notiek ovulācija un nobriedusī olšūna nonāk olvadā, tā ir dzīvotspējīga apmēram divas dienas.

4.fāze – pēcovulācijas fāze

Tā ir pēdējā no fāzēm, kura atkal ilgst 14 dienas un noslēdz ciklu. Fāzes beigās atkal ir asiņošana un sākas jauns cikls.

Fakti un dati

• Parasti menstruācijas sākas 9 – 16 gadu vecumā (vidējais vecums 13 gadi);
• Cikla garums parasti ir 28 dienas, bet ir iespējamas variācijas no 21 – 35 dienām;
• Dažas sievietes asiņo 3 – 4 dienas, kamēr citas veselu nedēļu ilgi;
• Parasti zaudēto asiņu daudzums nepārsniedz 80 ml;
• Fertilais vecums parasti ilgst 30 – 40 gadus;
• Ciklu sauc par anovulatoru, ja ovulācija nav notikusi. Šādas parādības iemesli var būt gan saslimšanas, stress, nogurums, diētu ievērošana u.c.;
• Aristotelis uzskatīja, ka vienīgi vīrietis ir jaunas dzīvības radītājs un sieviete ir tikai inkubators;
• Romas impērijas laikā menstruālās asinis tika izmantotas rituālos, kas tika veikti, lai izvairītos no grūtniecības;
• Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Sorāns atklāja saistību starp sievietes periodisko ciklu un auglību. Šis laiks arī tiek uzskatīts par ginekoloģijas dzimšanas laiku;
• Mūsu ēras piektajā gadsimtā sievietes auglība tika saistīta ar orgasma sasniegšanu. Amīdas Etioss uzskatīja, ka sieviete nevar palikt stāvoklī, ja seksa laikā nav sasniegusi orgasmu;
• Lai gan sešpadsmitajā gadsimtā informācija par sievietes fizioloģiju vēljoprojām bija ļoti vāja, dziednieki sāka meklēt iespējas mazināt menstruāciju sāpes un ietekmēt menstruālo ciklu;
• 16. gadsimta otrajā pusē itāliešu ārsts un anatomijas speciālists Gabriels Fallopia (Gabriele Fallopia) atlāja olvadus, kas arīdzan tika nosaukti viņa vārdā;
• 1677. gadā Holandiešu dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks (Antoni van Leeuwenhoek), pirmo reizi atklāja spermā spermatozoīdus. Tas bija nozīmīgs solis uz priekšu cilvēka vairošanās procesa izprašanai. Līdz tam laikam teorijas par sēklas šķidruma nozīmi un lomu apaugļošanās procesā bija ļoti vājas, lai gan uzskatīja, ka pastāv saistība starp sēklas šķidrumu un grūtniecību.
• 1875. gadā vācu biologs Oskars Vilhelms Augusts Hertvigs (Oskar Wilhelm August Hertwig), pētot jūras ežu vairošanos, pirmais novēroja apaugļošanās procesu un spermatozoīda iekļūšanu olšūnā. Viņš atklāja, ka apaugļošanās ietver spermatozoīda un olšūnas kodolu apvienošanos.

Mūsdienās ir labi zināms to sieviešu veselības noslēpums, kurām ir vairāki bērni un kuras ilgstoši baro bērnus ar krūti. Pastāvīgi nomāktas cikliskās izmaiņas aizsargā no olnīcu cistām un vēža, dzemdes gļotādas vēža, smagām menstruācijām, kas izraisa anēmiju un novājina organismu. Pēc tam, kad tika atklāti kontraceptīvie līdzekļi, sievietes visā pasaulē var izmantot šo iespēju arī neplānojot lielu bērnu skaitu.