Nereti nācies dzirdēt teicienu, ka sāls un cukurs ir baltā nāve, taču pēdējā laikā Latvijā plašākā sabiedrībā izskanējušas Veselības ministrijas idejas un ieteikumi ierobežot neveselīgas pārtikas pieejamību, arī tādas, kura satur pārāk lielu sāls koncentrāciju.

Šodien, diskutējot par Sabiedrības veselības nostādnēm nākamajiem gadiem, veselības ministrs Juris Bārzdiņš pat izteica domu, ka sāls patēriņam uzturā ir lielāka ietekme uz cilvēka mūža ilgumu nekā slimnīcu skaitam.

Tādēļ Veselības ministrija (VM) ir gatava panākt nodokļu paaugstināšanu atsevišķām produktu grupām ar augstu sāls, cukura un tauku saturu. Tai pat laikā Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsver, ka mērķis nav sodīt vai dzīt izmisumā ražotājus, bet gan veicināt Latvijas iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti, piedāvājot viņiem alternatīvus un veselīgus Latvijā  ražotus produktus. Turklāt, ražotājiem netiek uzspiests no apgrozības izņemt noteiktus produktus, bet gan samazināt sāls koncentrāciju tajos.

Lai samazinātu sāls lietošanu uzturā no pašreizējiem apmēram 12 gramiem līdz 5-6 gramiem dienā Latvijā, kas noteikts par mērķi visā Eiropā, un tādējādi pagarinātu mūža ilgumu par astoņiem gadiem, nav jāizgudro nekas no jauna, bet gan jāvadās pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un Eiropā vispārpieņemtiem kritērijiem, tostarp uz produktiem skaidri un precīzi jānorāda arī sāls daudzums, uzskata Apinis.

Pēc Pasaules veselības organizācijas veiktajiem pētījumiem, cilvēkam būtu ieteicami 5 grami sāls dienā.

Pēc Apiņa sacītā, tas ir tikai mīts, ka ēdienam nav garšas, ja netiek pievienota sāls. Sāls vienkārši notrulina garšas kārpiņas, bet, pakāpeniski mazinot tās patēriņu, ar laiku cilvēks pierod un spēj sajust ēdiena garšu.

Ārsti Andrejs Kalvelis un Aivars Lejnieks arī sagatavojuši brošūru «Viss par sāli», norādot, ka pārmērīga sāls lietošana uzturā, tāpat kā smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids palielina dažādu slimību risku.

Brošūras autori aprēķinājuši, ka Latvijā nopērkamajā rudzu maizē ir vidēji 1,5-1,8 grami sāls uz 100 gramiem, kas uzskatāms par augstu sāls saturu. Salīdzinājumam - produktā ir zems sāls saturs, ja tajā ir mazāk nekā 0,25 grami sāls uz 100 gramiem.

Pārmērīga sāls lietošana paaugstina asinsspiedienu, palielina sirds slimību, insulta un kuņģa vēža risku, veicina trombocītu veidošanos un aptaukošanos. Tomēr manāmi uzlabojumi redzami jau mēnesi pēc sāls patēriņa samazināšanas. Turklāt jau pēc pāris nedēļām atjaunojas garšas kārpiņu jutība un ēdieni vairs neliekas pliekani, gluži otrādi - atklājas jaunas garšas.

Uzziņai:
Sāli, kuru mēs lietojam, ir ļoti maza saistība ar nerafinēto, dabīgo sāli, bez kuras dzīvs organisms nespētu eksistēt. Sāls ir vitāli nepieciešama visas dzīvās radības pastāvēšanai. Tā piedalās vielmaiņā uz šūnām un atpakaļ, ūdens apmaiņā, kā arī dažādu vielu asimilācijā. Gan jūras, gan kristālu sāls bija ļoti iecienīta jau senajā Grieķijā, kad senie grieķi atklāja, ka, ēdot sāļu pārtiku, tika ietekmētas dažādas organisma pamatfunkcijas, piemēram, gremošana.

Tas noveda pie sāls pielietošanas medicīnā. Īpašu popularitāti sāls ieguva, kad to sāka padziļināti pētīt un lietot slavenais sengrieķu ārsts Hipokrāts. Tieši viņš pieminēja slavenās sālsūdens tvaika inhalācijas, kuras vēl joprojām tiek plaši pielietotas pie elpošanas orgānu saslimšanām, pateicoties sāls pretiekaisuma īpašībām. Tādā veidā, jau pirms vairāk kā 2000 gadiem, Grieķu medicīna bija atklājusi sāls labo ietekmi uz dažādām ādas saslimšanām, gremošanas traucējumiem un respiratorām saslimšanām.

Tomēr līdz ar industriālās attīstības iestāšanos, dzīvais, dabīgā sāls ir tikusi ķīmiski attīrīta un karsēta (rafinēta). Sāls rafinēšanas process rada tādu produktu, kurš ir nedabīgs un kaitīgs dzīvam organismam. Šis produkts nedot neko labu, tas tikai negatīvi ietekmē cilvēka organismu. Diemžēl arī lielākā daļa veikalā nopērkamā sāls ar nosaukumu "Jūras sāls" ir karsēta un attīrīta, kā rezultātā tiek zaudēti daudzi nepieciešamie minerāli.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc standarta sāls tiek pielīdzināta baltajai nāvei, jo, nepietiekoši izvadoties no organisma, tā nosēžas dažādos audos, arī asinsvados, sašaurinot, aizsārņojot tos, kā rezultātā palielinās asins spiediens. Tā rezultātā rodas paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze, sirds pārslodze un var rasties infarkts un citas sirds-asinsvadu sistēmas problēmas.

Ilze Mežniece