SAISTAUDI
organismā visvairāk izplatītie audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā; tie ir arī ap nerviem un asinsvadiem. Saistaudu galvenās funkcijas: mehāniskā (saistīšanas), trofiskā (barošanas) funkcija un aizsargfunkcija. Saistaudi veido šūnas un šūnstarpu viela, kas sastāv no šķiedrām un amorfās vielas. Izšķir irdenos nenoformētos, blīvos noformētos un blīvos nenoformētos saistaudus. Visplašāk izplatīti irdenie nenoformētie saistaudi. То šūnas ir fibroblasti, kas izstrādā saistaudu šķiedras un amorfo vielu, histiocīti (nekustīgie makrofāgi), kas aktivējoties satver un sagremo svešķermeņus (skatīt fagocitoze), plazmas šūnas, kas izstrādā imūnvielas, tuklās šūnas, kas piedalās amorfās vielas veidošanā, kā arī heparīna un histamīna sintēzē, taukšūnas - organisma barības vielu rezerve (skatīt taukaudi), mazdiferencētas šūnas, no kurām var veidoties citas saistaudu šūnas, u.c. Bez tam irdenajos saistaudos atrodas arī asins šūnas: granulocīti (graudainie leikocīti) un agranulocīti (bezgraudainie leikocīti), kuru ir sevišķi daudz tievās zarnas gļotādas saistaudos un iekaisuma vietās. Irdenajos saistaudos prekolagēna, kolagēna un elastīgās šķiedras iet dažādos virzienos. Spraugas starp tām aizpilda amorfā viela. Blīvajos saistaudos daudz šķiedru. Ja tās iet dažādos virzienos, saistaudus sauc par blīvajiem nenoformētajiem saistaudiem (piem., ādas dziļākie slāņi), bet, ja paralēli, - par blīvajiem noformētajiem saistaudiem (piem., muskuļu cīpslas). Saistaudi ļoti labi reģenerējas un aizpilda visas bojājumu vietas organismā. Att.
