ROKA

02.04.2012

galvenais darba orgāns. Roku ar vidukli savieno plecu josla. Rokai ir 3 daļas - augšdelms, apakšdelms un plauksta; tās savieno locītavas. Augšdelms (brachium) - rokas augšējā daļa no pleca locītavas līdz elkoņa locītavai. Tā skeletu veido augšdelma kauls (humerus), kas ar augšējo galu - augšdelma kaula galvu pievienojas lāpstiņai. Kaula apakšējais gals - augšdelma kaula locītavpaugurs - savienojas ar apakšdelma kauliem. Uz tā atrodas arī virspauguri, no kuriem sākas apakšdelma muskuļi. Pleca locītava (articulatio humeri) augšdelmu savieno ar plecu joslu; to veido augšdelma kaula galva, iegulstot lāpstiņas locītaviedobumā. Tā ir lodveida daudzasu locītava, kurā notiek plašas kustības, jo locītavas bedrīte ir lēzena, locītavas somiņa vaļīga un kustības ierobežo tikai 1 saite. Tāpēc locītavā bieži rodas izmežģījums. Augšdelmu ar apakšdelmu savieno elkoņa locītava (articulatio cubiti), ko veido augšdelma kaula locītavpaugurs un apakšdelma kaulu augšējie gali. Tā ir vītņveida locītava, kurā apakšdelmu saliec un atliec. Augšdelma muskuļi (pēc funkcijas un novietojuma) iedalāmi priekšējos (saliecējos) un mugurējos (atliecējos). Priekšējie muskuļi - augšdelma divgalvainais muskulis un augšdelma muskulis - saliec apakšdelmu elkoņa locītavā, bet divgalvainais muskulis kopā ar knābjveida izauguma un augšdelma muskuli ceļ augšdelmu uz priekšu pleca locītavā. Mugurējo muskuļu - augšdelma trīsgalvainā un elkoņa muskuļa galvenā funkcija ir apakšdelma atliekšana elkoņa locītavā. Augšdelmu apgādā ar asinīm augšdelma artērija, kas kopā ar augšdelma vēnām, vidusnervu, elkoņa nervu un ādas nerviem iet pa augšdelma iekšējo virsmu. Pa augšdelma ārējo virsmu zem ādas iet rokas garā ādas vēna. Augšdelma priekšējos muskuļus inervē muskuļu un ādas nervs. Ādu augšdelma ārējā virsmā inervē paduses nervs, bet iekšējā - augšdelma mediālais ādas nervs. Augšdelma mugurējos muskuļus un ādu inervē spieķnervs. Visi šie nervi ir pleca pinuma zari.

Apakšdelms (antebrachium) - rokas vidējā daļa, kas atrodas starp augšdelmu un plaukstu. Tā skeletu veido 2 kauli: spieķkauls (radius) īkšķa pusē un elkoņa kauls (ulna) mazā pirkstiņa pusē. Kauli visbiežāk lūst apakšdelma apakšējā trešdaļā. Abu kaulu ķermeņus saista starpplēve, bet augšējos un apakšējos galus savieno riteņveida locītavas, kurās apakšdelmu kopā ar plaukstu pagriež uz iekšu (pronācija) vai uz āru (supinācija). Spieķkaula apakšējais gals ar plaukstas pamatkaulu augšējo rindu veido spieķkaula un plaukstas pamata locītavu (articulatio radiocarpea). Tā ir elipsveida divasu locītava, kurā plaukstu var saliekt un atliekt, kā arī noliekt uz īkšķa un uz mazā pirkstiņa pusi. Apakšdelma muskuļi iedalāmi 2 grupās: priekšējā un mugurējā. Priekšējā grupā ietilpst plaukstas un pirkstu saliecēji, kā arī muskuļi, kas pagriež apakšdelmu ar delnu uz iekšu. Mugurējā grupā atrodas plaukstas un pirkstu atliecēji kopā ar muskuļiem, kas griež apakšdelmu ar delnu uz āru. Visi priekšējās grupas muskuļi sākas galvenokārt no augšdelma kaula iekšējā virspaugura, bet mugurējās grupas muskuļi - no ārējā virspaugura. Plaukstas saliecēji un atliecēji piestiprināti pie plaukstas pamata kauliem, pirkstu saliecēji un atliecēji - pie pirkstu kauliem, bet muskuļi, kas griež apakšdelmu uz iekšu vai uz āru, - pie spieķkaula. Apakšdelmu baro augšdelma artērijas zari: elkoņa artērija un spieķartērija. Apakšdelma priekšējās virsmas apakšējā daļā spieķartērija iet gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai, un te viegli var sataustīt tās pulsu. Apakšdelma zemādas vēnas elkoņa locītavas apvidū bieži izmanto injekcijām. Apakšdelmu inervē pleca pinuma garie zari: priekšējos muskuļus - vidusnervs un elkoņa nervs, bet ādu - apakšdelma laterālais un mediālais ādas nervs. Mugurējos muskuļus un ādu inervē spieķnervs.

Plauksta (manus) - rokas apakšējā daļa. Ar tās pirkstiem cilvēks izdara ļoti precīzas un sīkas kustības, ko nespēj neviena cita būtne. Plaukstai ir 3 daļas: plaukstas pamats, delna un pirksti. Plaukstas pamata skeletu veido 8 nelieli kauli, delnas skeletu - 5 delnas kauli un pirkstu skeletu - pirkstu kauli. Pirmajam pirkstam (īkšķim) ir 2 kauli, bet pārējiem - katram pa 3. Roku pirksti ir daudz kustīgāki nekā kāju pirksti. Viskustīgākais ir īkšķis, ko var nostatīt pretī pārējiem pirkstiem. Plaukstas kaulus savieno locītavas, kas kopā ar muskuļiem izdara sarežģītas kustības. Muskuļi, kas darbina plaukstu un pirkstus, sākas apakšdelmā un plaukstā. Apakšdelma muskuļiem ir garas cīpslas, kas stiepjas līdz delnas pamata vai pirkstu kauliem. Ap šīm cīpslām ir sinoviālas makstis, kuru iekšējā kārta izdala šķidrumu - sinoviju, kas atvieglina cīpslu slīdēšanu muskuļu saraušanās laikā. Ja sinoviālajā makstī iekļūst infekcija, tā izplatās pa visu maksti un ierosina slimību - tendovaginītu. Plaukstas muskuļi atrodas tikai plaukstas priekšējā virsmā un grupējas galvenokārt ap īkšķi un mazo pirkstiņu. Delnas mugurējā virsmā ir vienīgi pirkstu atliecēju muskuļu cīpslas. Plaukstu apgādā ar asinīm virspusējais un dziļais arteriālais loks, ko izveido elkoņa artērijas un spieķartērijas zari. No lokiem iet artērijas uz pirkstiem. Plaukstas muskuļus inervē vidusnervs un elkoņa nervs, bet ādas inervācijā vēl piedalās spieķnervs. Att.

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kas ir karstā joga

Kas ir karstā joga

Iespēja ielūkoties karstās jogas būtībā, smelties interesantas zināšanas un iedvesmoties jaunai pieredzei, lasot interviju ar jogas pasniedzēju Dainu Liepiņu.

Aktuālie piedāvājumi

Kas jāzina par ziedi "Evija"?

Kas jāzina par ziedi "Evija"?

Jau kopš seniem laikiem cilvēkiem pazīstama efektīvā un universālā ziede "Evija" ādas kopšanai un dziedēšanai, kas nu jau atrodama teju katrā mājas aptieciņā. Pateicoties ziedes pārsteidzoši pozitīvajām īpašībām un iedarbībai, tā ir populāra ne tikai Latvijā – ziede "ceļo" pa visu pasauli. 

Betulīna ietekme uz cilvēka organismu

Betulīna ietekme uz cilvēka organismu

Betulīnam ir pretiekaisuma, pretvīrusu un antibakteriālās īpašības, antioksidantīva, antimutagēna darbība, spēja mazināt holesterīna līmeni asinīs, uzlabot aknu un nieru darbību, kā arī citas darbības, ko var izmantot cilvēka atveseļošanai. Tāpat betulīnam ir liels potenciāls kosmētikas nozarē un ādas slimību ārstēšanā.

Video

Kāpēc biroja darbiniekiem jāvingro? Eksperta padoms (VIDEO)

Kāpēc biroja darbiniekiem jāvingro? Eksperta padoms (VIDEO)

Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka 1,4 miljardu pieaugušo veselību apdraud fizisku vingrinājumu trūkums. Tas attiecas uz teju visiem biroja darbiniekiem Latvijā, jo tie, kuri, veicot darba pienākumus, sēž vismaz sešas stundas, ir sēdoša darba darītāji un, sēžot ilgas stundas, ķermenī netiek nodrošināta pilnvērtīga asinscirkulācija.

Produktu testi

Dabas Lāse - auzu pārslu putras ar vitamīniem un mikroelementiem

Dabas Lāse - auzu pārslu putras ar vitamīniem un mikroelementiem

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar Dabas Lāse piedāvā izmēģināt gardas un veselīgas auzu pārslu putras ar vitamīniem un mikroelementiem

Rinogel DROPS – mitrina, aizsargā un atvieglo elpošanu iesnu laikā

Rinogel DROPS – mitrina, aizsargā un atvieglo elpošanu iesnu laikā

Septembrī medicine.lv sadarbībā ar SIA Silvanols piedāvā testam Rinogel DROPS.

CARDIOchol N30 normāla holesterīna līmeņa uzturēšanai un sirds veselībai

CARDIOchol N30 normāla holesterīna līmeņa uzturēšanai un sirds veselībai

Augustā medicine.lv sadarbībā ar vitamini.lv piedāvā testēt CARDIOchol N30 normāla holesterīna līmeņa uzturēšanai un sirds veselībai.

Uzņēmējs runā

Kas ir karstā joga

juulijaa

Iespēja ielūkoties karstās jogas būtībā, smelties interesantas zināšanas un iedvesmoties jaunai pieredzei, lasot interviju ar jogas pasniedzēju Dainu Liepiņu.

Kas ir muskuļu disbalanss?

Fin_2

Dabiski muskuļu un saišu elastīguma līmenis pakāpeniski samazinās aptuveni 30–35 gadu vecumā – jo vecāks kļūst cilvēks, jo sliktāka kļūst muskuļu un saišu elastība. Tas viss neizbēgami noved pie muskuļu disbalansa, kas ietekmē visu balsta un kustību sistēmu. Problēmas risināšana jāsāk ar speciālista konsultāciju.