ROKA
galvenais darba orgāns. Roku ar vidukli savieno plecu josla. Rokai ir 3 daļas - augšdelms, apakšdelms un plauksta; tās savieno locītavas. Augšdelms (brachium) - rokas augšējā daļa no pleca locītavas līdz elkoņa locītavai. Tā skeletu veido augšdelma kauls (humerus), kas ar augšējo galu - augšdelma kaula galvu pievienojas lāpstiņai. Kaula apakšējais gals - augšdelma kaula locītavpaugurs - savienojas ar apakšdelma kauliem. Uz tā atrodas arī virspauguri, no kuriem sākas apakšdelma muskuļi. Pleca locītava (articulatio humeri) augšdelmu savieno ar plecu joslu; to veido augšdelma kaula galva, iegulstot lāpstiņas locītaviedobumā. Tā ir lodveida daudzasu locītava, kurā notiek plašas kustības, jo locītavas bedrīte ir lēzena, locītavas somiņa vaļīga un kustības ierobežo tikai 1 saite. Tāpēc locītavā bieži rodas izmežģījums. Augšdelmu ar apakšdelmu savieno elkoņa locītava (articulatio cubiti), ko veido augšdelma kaula locītavpaugurs un apakšdelma kaulu augšējie gali. Tā ir vītņveida locītava, kurā apakšdelmu saliec un atliec. Augšdelma muskuļi (pēc funkcijas un novietojuma) iedalāmi priekšējos (saliecējos) un mugurējos (atliecējos). Priekšējie muskuļi - augšdelma divgalvainais muskulis un augšdelma muskulis - saliec apakšdelmu elkoņa locītavā, bet divgalvainais muskulis kopā ar knābjveida izauguma un augšdelma muskuli ceļ augšdelmu uz priekšu pleca locītavā. Mugurējo muskuļu - augšdelma trīsgalvainā un elkoņa muskuļa galvenā funkcija ir apakšdelma atliekšana elkoņa locītavā. Augšdelmu apgādā ar asinīm augšdelma artērija, kas kopā ar augšdelma vēnām, vidusnervu, elkoņa nervu un ādas nerviem iet pa augšdelma iekšējo virsmu. Pa augšdelma ārējo virsmu zem ādas iet rokas garā ādas vēna. Augšdelma priekšējos muskuļus inervē muskuļu un ādas nervs. Ādu augšdelma ārējā virsmā inervē paduses nervs, bet iekšējā - augšdelma mediālais ādas nervs. Augšdelma mugurējos muskuļus un ādu inervē spieķnervs. Visi šie nervi ir pleca pinuma zari.
Apakšdelms (antebrachium) - rokas vidējā daļa, kas atrodas starp augšdelmu un plaukstu. Tā skeletu veido 2 kauli: spieķkauls (radius) īkšķa pusē un elkoņa kauls (ulna) mazā pirkstiņa pusē. Kauli visbiežāk lūst apakšdelma apakšējā trešdaļā. Abu kaulu ķermeņus saista starpplēve, bet augšējos un apakšējos galus savieno riteņveida locītavas, kurās apakšdelmu kopā ar plaukstu pagriež uz iekšu (pronācija) vai uz āru (supinācija). Spieķkaula apakšējais gals ar plaukstas pamatkaulu augšējo rindu veido spieķkaula un plaukstas pamata locītavu (articulatio radiocarpea). Tā ir elipsveida divasu locītava, kurā plaukstu var saliekt un atliekt, kā arī noliekt uz īkšķa un uz mazā pirkstiņa pusi. Apakšdelma muskuļi iedalāmi 2 grupās: priekšējā un mugurējā. Priekšējā grupā ietilpst plaukstas un pirkstu saliecēji, kā arī muskuļi, kas pagriež apakšdelmu ar delnu uz iekšu. Mugurējā grupā atrodas plaukstas un pirkstu atliecēji kopā ar muskuļiem, kas griež apakšdelmu ar delnu uz āru. Visi priekšējās grupas muskuļi sākas galvenokārt no augšdelma kaula iekšējā virspaugura, bet mugurējās grupas muskuļi - no ārējā virspaugura. Plaukstas saliecēji un atliecēji piestiprināti pie plaukstas pamata kauliem, pirkstu saliecēji un atliecēji - pie pirkstu kauliem, bet muskuļi, kas griež apakšdelmu uz iekšu vai uz āru, - pie spieķkaula. Apakšdelmu baro augšdelma artērijas zari: elkoņa artērija un spieķartērija. Apakšdelma priekšējās virsmas apakšējā daļā spieķartērija iet gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai, un te viegli var sataustīt tās pulsu. Apakšdelma zemādas vēnas elkoņa locītavas apvidū bieži izmanto injekcijām. Apakšdelmu inervē pleca pinuma garie zari: priekšējos muskuļus - vidusnervs un elkoņa nervs, bet ādu - apakšdelma laterālais un mediālais ādas nervs. Mugurējos muskuļus un ādu inervē spieķnervs.
Plauksta (manus) - rokas apakšējā daļa. Ar tās pirkstiem cilvēks izdara ļoti precīzas un sīkas kustības, ko nespēj neviena cita būtne. Plaukstai ir 3 daļas: plaukstas pamats, delna un pirksti. Plaukstas pamata skeletu veido 8 nelieli kauli, delnas skeletu - 5 delnas kauli un pirkstu skeletu - pirkstu kauli. Pirmajam pirkstam (īkšķim) ir 2 kauli, bet pārējiem - katram pa 3. Roku pirksti ir daudz kustīgāki nekā kāju pirksti. Viskustīgākais ir īkšķis, ko var nostatīt pretī pārējiem pirkstiem. Plaukstas kaulus savieno locītavas, kas kopā ar muskuļiem izdara sarežģītas kustības. Muskuļi, kas darbina plaukstu un pirkstus, sākas apakšdelmā un plaukstā. Apakšdelma muskuļiem ir garas cīpslas, kas stiepjas līdz delnas pamata vai pirkstu kauliem. Ap šīm cīpslām ir sinoviālas makstis, kuru iekšējā kārta izdala šķidrumu - sinoviju, kas atvieglina cīpslu slīdēšanu muskuļu saraušanās laikā. Ja sinoviālajā makstī iekļūst infekcija, tā izplatās pa visu maksti un ierosina slimību - tendovaginītu. Plaukstas muskuļi atrodas tikai plaukstas priekšējā virsmā un grupējas galvenokārt ap īkšķi un mazo pirkstiņu. Delnas mugurējā virsmā ir vienīgi pirkstu atliecēju muskuļu cīpslas. Plaukstu apgādā ar asinīm virspusējais un dziļais arteriālais loks, ko izveido elkoņa artērijas un spieķartērijas zari. No lokiem iet artērijas uz pirkstiem. Plaukstas muskuļus inervē vidusnervs un elkoņa nervs, bet ādas inervācijā vēl piedalās spieķnervs. Att.
