KRĀSU REDZE
acs spēja izšķirt objektu krāsas. Cilvēka acs uztver dažāda garuma (380 - 760 nm) redzamās gaismas viļņus. Dabā novērojamās krāsas iedala ahromatiskajās un hromatiskajās. Ahromatiskās - baltā, melnā un pelēkā krāsa, hromatiskās - visas pārējās. Cilvēks spēj izšķirt 300 ahromatisko un desmitiem tūkstošu hromatisko krāstoņu dažādās spilgtuma un piesātinātības kombinācijās. Taču visu krāsu bagātību veido 7 spektra krāsas: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaišzila, tumšzila un violeta; katrai no tām atbilst noteikts redzamās gaismas viļņa garums. Gaismas stari ar dažādu viļņu garumu izraisa tīklenes vālītēs fotoķīmiskus procesus, kas kairina redzes nervu. Krāsu redzes pamatā ir tīklenes vālīšu spēja novērtēt krītošās gaismas enerģijas sadalījumu 3 starojuma frekvenču spektra apvidos, jo šajās šūnās ir 3 dažādas pigmentvielas, kuru absorbcijas maksimumi atbilst starojumam ar viļņu garumu 430, 540 un 570 nm, t.i., 3 pamatkrāsām - violetai, zaļai, sarkanai. No 3 pamatkrāsām veidojas visas krāsas (trihromāzija - trīskomponentu jeb normāla krāsu redze). Kādas noteiktas krāsas sajūtu izraisa kairinājums, kurā dominē tai atbilstošā viļņa garuma starojums. Ja uz aci vienlaikus iedarbojas dažāda garuma redzamās gaismas viļņi vienādā intensitātē, rodas baltās gaismas sajūta. Mūsu dienās trīskomponentu krāsu redzes teorija pierādīta eksperimentāli. Var būt pavājināta jutība (anomālija) pret kādu no šīm krāsām: protanomālija - pret sarkano, deiteranomālija - pret zaļo, tritanomālija - pret violeto krāsu. Krāsu aklums rodas, ja nemaz nevar uztvert vienu no pamatkrāsām (dihromāzija). Šādu cilvēku sauc par dihromātu. Izšķir krāsu aklumu, kad cilvēks neuztver sarkano krāsu (t.s. daltonisms), zaļo vai violeto krāsu. Pirmajos divos gadījumos sarkanās vai zaļās krāsas vietā cilvēks redz pelēcīgi dzeltenas nokrāsas. Ja ir pilnīgs krāsu aklums (monohromāzija), visi priekšmeti izskatās pelēki. Krāsu redzes traucējumi parasti mēdz būt iedzimti, biežāk vīriešiem (8% ) nekā sievietēm (0,5%). Krāsu redzes traucējumus var radīt tīklenes, redzes nerva un
CNS slimības. Krāsu redze ir atkarīga no apgaismojuma. Dienā, piem., krāsas var atšķirt labi, vājā apgaismojumā, krēslā un naktī tās vispār nevar atšķirt. Krāsu redzes pārbaudei lieto E. Rabkina tabulas, ar kurām var noteikt visus krāsu akluma un anomāliju veidus. Krāsu redzes traucējumu diagnostikai ir nozīme profesionālajā (transports, atsevišķas rūpniecības un mākslas nozares) un militārajā ekspertīzē. Att.
