KAULAUDI
cieti audi, ko veido kaulaudu šūnas (osteocīti) un šūnstarpu viela. Kaulaudu šūnstarpu viela sastāv no kolagēnšķiedrām un amorfās vielas. Kaulaudu šūnas atrodas šūnstarpu vielas dobumos, bet to izaugumi stiepjas pa šūnstarpu vielas kanāliem; pa tiem notiek arī kaulaudu vairošanās. Izšķir rupjšķiedrainos (kolagēnšķiedru kūlīši un kaulaudu šūnu izaugumi iet dažādos virzienos) un smalkšķiedrainos jeb plātnīšu kaulaudus (kolagēnšķiedru kūlīši ir paralēli
cits citam). Embrionālajā periodā pirmie attīstās rupjšķiedrainie kaulaudi. Attīstības gaitā tos pakāpeniski nomaina smalkšķiedrainie kaulaudi, kuros kaulaudu šūnas atrodas starp plātnītēm, bet to izaugumi iet 2 virzienos: uz barojošo asinsvadu un blakus esošo šūnu. Smalkšķiedrainie kaulaudi veido blīvo (kompakto) un irdeno (poraino) kaulvielu. Blīvajā kaulvielā plātnītes koncentriski izvietotas ap t.s. osteona kanāliem (Haversa kanāliem), kuros atrodas asinsvadi. Šādus koncentriskus plātnīšu grupējumus sauc par osteoniem. Irdenajā kaulvielā plātnītes veido dažādos virzienos ejošus kaula baļķīšus, starp kuriem nelielos dobumos ir sarkanās kaula smadzenes. Kaulaudi labi reģenerējas; šo spēju izmanto kaulu pārstādīšanas operācijās. Kaulaudu attīstībā, pārbūvē un reģenerācijā piedalās kaula veidotājšūnas osteoblasti un kaula noārdītājšūnas osteoklasti; tās attīstās no mazdiferencētām kaulplēves šūnām. Att.
