KATETRIZĀCIJA
ārstnieciska un diagnostiska procedūra, ko izdara, orgānu dobumos vai asinsvados ievadot katetru. Katetrizāciju lieto ginekoloģijā (dzemdes katetrizācija), otorinolaringoloģijā (dzirdes kanāla katetrizācija, balsenes katetrizācija), ķirurģijā (bronhu katetrizācija, sirds dobumu katetrizācija, asinsvadu katetrizācija), uroloģijā (urīnpūšļa katetrizācija, urīnvada katetrizācija). Bronhu katetrizāciju izdara diagnostiskā nolūkā, lai iegūtu materiālu histoloģiskai vai citoloģiskai izmeklēšanai no patoloģiskiem veidojumiem, kas lokalizēti bronhu zarojuma perifēriskās daļās un nav apskatāmi ar bronhoskopu. Ārstnieciskā nolūkā bronhus katetrizē, lai atbrīvotu no gļotām vai strutām patoloģiskos dobumus plaušās vai bronhu patoloģiskos paplašinājumus, kā arī lai tur ievadītu medikamentus. Sirds dobumu katetrizācijas mērķis - izmērīt spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadīt kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu tos rentgenoloģiski. Ar asinsvadu katetrizāciju nosaka dažādu orgānu slimību raksturu un plašumu. Asinsvados (plaušu artērijas, bronhiālās un nieru artērijas, sirds vainagartērijas, gremošanas orgānu asinsvadi) ar katetru ievada kontrastvielu un tos rentgenoloģiski izmeklē. Ārstnieciskā nolūkā asinsvadus katetrizē, lai ievadītu slimajā orgānā medikamentus. Urīnpūsli un augšējos urīnceļus katetrizē, lai likvidētu urīna aizturi vai sastrēgumu, iegūtu urīnu analīzei, skalotu vai uzpildītu urīnpūsli (cistoskopijas gadījumā). Katetrizācija nepieciešama, lai noteiktu urīnizvadkanāla un urīnvadu caurejamību, urīnvada aizsprostojuma augstumu un raksturu, urīnpūšļa iztukšošanās spējas, urīnizvadkanāla un urīnpūšļa traumas, anūrijas raksturu. Katetrizācija jāizdara, stingri ievērojot aseptikas likumus. Dažu uroloģisku slimību gadījumā katetrizāciju var izdarīt slimnieks pats. Katetrs iepriekš rūpīgi jānovāra, tad, turot novārītā pincetē, jāaplej ar sterilu eļļu vai glicerīnu un jāievada urīnizvadkanālā.
