IMBECILITĀTE
izteikta psihiska attīstības atpalicība; piedzimtas vai agrā bērnībā iegūtas plānprātības - oligofrēnijas vidēja pakāpe. Imbecilam cilvēkam ir mazs vārdu krājums, neskaidra runa. Emocionālās reakcijas labāk attīstītas nekā smagākajā oligofrēnijas pakāpē - idiotijā (ir pateicības un kauna jūtas, slimnieks pieķeras tuviniekiem un cilvēkiem, kuri pret viņu labi izturas). Imbecilie spēj apgūt pašapkalpošanās prasmes, vienkāršāku fizisku darbu, tomēr viņu praktiskā darbība ir automātiska, šabloniska. Ja mainās dzīves un darba apstākļi, rodas apjukums, nedrošība, grūtības pierast pie pārmaiņām. Slimnieki nav spējīgi dzīvot patstāvīgi, viņi viegli ietekmējami, sevišķi ātri pakļaujas sliktiem paraugiem un padomiem.