Foto: pixabay.com

Speciālisti uzsver: Vēnu varikoze ir plaši izplatīta saslimšana un ļoti aktuāla problēma. Kā apliecina Latvijas Fleboloģijas biedrības veiktais epidemioloģiskais pētījums, nopietnas vēnu saslimšanas piemeklē katru otro Latvijas iedzīvotāju.

Cilvēki ikdienā par savu kāju veselību nereti aizdomājas novēloti, kad jau ir novērojama kāju tūska un sāpes. EUROAPTIEKA farmaceite Inese Žogla no Rēzeknes aptiekas norāda, ka ļoti svarīga ir laicīga profilakse.

Varikoze jeb paplašinātas vēnas ir visbiežāk sastopamā vēnu slimība. Tā ir sliktas asinsrites simptoms, kuras cēlonis ir asinsvadu elastības trūkums.Vēnu varikozes gadījumā virspusējo vēnu vārstuļi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, tas ir, virzīt asinis uz sirdi, un veidojas asins satrēgums kājās.

Kādi ir raksturīgākie vēnu varikozes simptomi?

Tieši hroniska venoza mazspēja (HVM) sākas diezgan nemanāmi ar subjektīviem simptomiem, kurus pacients kājās var sajust dienas beigās. Saslimšanas sākumā kājas ātri nogurst, var būt spīlējoša sajūta kāju ikros, dienas beigās pietūkušas potītes, par ko liecina nospiedums no zeķēm, arī gadījumos, kaut arī gumija nemaz nav bijusi tik cieša, naktī pavadošais simptoms ir krampji kājās. Šie simptomi norāda, ka slimība ir sākotnējā stadijā.

Kādas ir sekas, ja neņem nopietni šos pirmos simptomus un slimību neārstē?

Ja HVM neārstē var krietni mazināties pacienta dzīves kvalitāte. Ar laiku varikozas vēnas ir paplašinātas, savītas vai pietūkušas. Uz kājām kļūst redzams vēnu tīklojums un zili vēnu mezgli. Vēnu iekaisuma gadījumā var attīstīties grūti ārstējamas un ļoti sāpīgas trofiskās čūlas, kā arī ekzēma. Ja vēnas neārstē, var rasties komplikācijas – vēnu iekaisums (flebīts), tromboze (aizsprostojums), trombi var veicināt plaušu emboliju, kas var sākt pārvietoties augšup pa asinsrites sistēmu, izraisot sirdsdarbības traucējumus, insultu, infarktu. Tromboze ir bieža varikozo vēnu komplikācija.

Kādi ir vēnu varikozes cēloņi, riska grupas?

Hroniskai vēnu mazspējai ir multifaktoriāla izcelsme. Tā attīstību veicina dažādi faktori kā - vecums, dzimums, iedzimtība, kurus cilvēks nevar novērst, bet noteikti var ietekmēt to, kas saistīts ar dzīvesveidu, fiziskām aktivitātēm, kaitīgiem ieradumiem, lieko svaru. Vēnu problēmas veicina arī ilgstoša piespiedu poza- sēdēšana vai stāvēšana, kad muskuļi nedarbojas. Riska grupā ietilpst dažādu profesiju pārstāvji – pārdevēji, medicīnas darbinieki, šoferi, frizieri, pavāri, ofisa cilvēki,arī farmaceiti. Vēnu varikozi var izraisīt arī jebkura veida kāju trauma vai operācija.

Vai vēnu varikoze var iedzimt?

Iedzimtība ir būtisks faktors, kas nosaka, vai pastāv risks saslimt ar HVM, jo ģenētiski no vecākiem mēs mantojam saistaudu īpašības, kas nosaka vēnu struktūru.

Kas slimo vairāk ar vēnu slimībām?

• Vairāk vēnu slimības novērojamas pusmūža iedzīvotājiem, jo gadiem ejot veidojas dabisks audu atslābums. Turklāt šajā laikā jau ir arī palielināts svars, hronisks aizcietējums un locītavu kaites, kas vēl vairāk ietekmē vēnu stāvokli. Tomēr vēnu slimība ir arī lielākai daļai jaunāka gadagājuma iedzīvotāju.
   
• Sievietēm ir divas reizes lielāka nosliece uz vēnu slimībām nekā vīriešiem, jo anatomiski viņu vēnas ir tievākas un saistaudi vājāki. Arī vēnu varikoze visbiežāk iedzimst meitenēm nekā zēniem. Sievietēm vēnu varikoze visbiežāk parādās jau 30 gadu vecumā, bet iedzimtības gadījumā pat vēl ātrāk. Kā arī sievietes iecienījušas staigāt augstpapēžu kurpēs, kas izraisa apgrūtinātu asiņu atteci. Arī hormonālās svārstības sievietes organismā un hormonālās kontracepcijas lietošana ir ietekmējošs faktors. Turklāt, ja lieto hormonālo kontracepciju un paralēli vēl smēķē, varikozu vēnu gadījumā trombozes risks stipri palielinās.
   
• Būtisks riska faktors ir grūtniecība.
   

Kā mēs varam pasargāt sevi no vēnu varikozes, tās tālākas attīstības?

Būtiski ir savlaicīgi pamanīt pirmos simptomus un savlaicīgi vērsties pie speciālista. Ja vēnu varikoze nav pārāk izteikta, ko novērtē speciālists, to var ārstēt lietojot flebotropos līdzekļus, kas uzlabo venozo atteci, nostiprina vēnas un samazina vēnu sieniņu caurlaidību, kā arī nēsājot kompresijas zeķes. Tūlītēju kāju pašsajūtas uzlabošanu dod ziedes vai gēla lietošana ar atvēsinošu efektu, kas samazina kāju tūsku, palīdz mazināt kāju nogurumu.

Profilakses pasākumi, kā palīdzēt sev:

1. Vairāk kustēties. Nav ieteicams ilgstošu periodu pavadīt mazkustīgi, ilgstoši sēdēt vai stāvēt kājās.
2. Mazāk uzturēties karstās telpās, pirtīs, karstā vannā, īpaši tiem, kam vēnu problēma ir ģimenē iedzimta kaite.
3. Ieteicama kontrastduša. Vasarā staigāt pa ūdeni.
4. Ja darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu, ieteicams periodiski nēsāt kompresijas zeķes.
5. Izvairīties no sēdēšanas pozā, kad kāja pārlikta viena otrai pāri.
6. Atpūtas laikā novietot kājas augstāk nekā viss ķermenis, vai vismaz vienā līmenī ar sirdi.
7. Izvēlēties ērtus apavus.
8. Papildināt uzturu ar šķiedrvielām, tādejādi novēršot aizcietējumus.
9. Uzņemt pietiekami škidrumu (2L) dienā.
10. Samazināt lieko svaru.
11. Atmest kaitīgos ieradumus.
12. Izvairīties no stresa.
13. Lietojot vitamīnu C, rutīnu, flavonoīdus (diosmīns, hesperidīns) vai standartizētu zirgkastaņas sēklu ekstrakta preparātus stiprināsiet asinsvadu sieniņas, tādejādi samazinot varikozo vēnu rašanās iespēju.
14. Lai pasargātu sevi no hroniskas vēnu mazspējas sekām, jautā pēc padoma savam farmaceitam!