HROMOSOMAS
šūnas kodola uzbūves elementi, kuros ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija. Hromosomām piemīt autoreproducēšanās spēja, un šūnas dalīšanās laikā tās likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Tādējādi hromosomas nodrošina šūnas kodolā esošās ģenētiskās informācijas (gēnu) nodošanu nākamajām šūnu un organismu paaudzēm. Hromosomas veido dezoksiribonukleoproteīds, kurā dezoksiribonukleīnskābes (DNS) molekula saistīta ar bāzisku olbaltumvielu; šajā kompleksā ir arī ribonukleīnskābe (RNS), skāba olbaltumviela un bivalenti metāli. Hromosomas ir primārā iežmauga, kas sadala hromosomas divos plecos. Primārajā iežmaugā atrodas centromēra - hromosomas mehāniskais centrs, kur mitozes laikā piestiprinās vārpstas pavedieni. Izšķir divējādus hromosomu kopumus jeb komplektus: haploidālo jeb gametisko (n), kas sastopams nogatavojušās dzimumšūnās, un dubulto, diploidālo jeb zigotisko komplektu (2n) - somatiskajās šūnās. Katrai organismu sugai raksturīgs noteikts hromosomu skaits, tātad hromosomu skaits un to uzbūves īpatnības ir viena no sugas pazīmēm. Cilvēkam 2n ir 46 (23 pāri), n - 23, tātad dzimumšūnās hromosomas ir 2 reizes mazāk nekā pārējās šūnās. Apaugļošanās procesā, olšūnas un spermatozoīda kodoliem saplūstot, rodas zigota ar 2n - viens komplekts no tēva, otrs no mātes. No 23 hromosomu pāriem 22 pāri (autosomes) vīrietim un sievietei ir vienādi; 23. pāris (dzimumhromosomas) sievietei sastāv no 2 lielām X hromosomām, vīrietim - no 1 X un 1 mazas Y hromosomas (atšķiras arī pēc formas). Hromosomu komplekta kvantitatīvo (hromosomu skaits un lielums) un kvalitatīvo (hromosomu morfoloģija) iezīmju kopumu apzīmē ar terminu "kariotips". Katrai hromosomu komplekta hromosomai ir noteikts garums un forma. Hromosomu morfoloģiskā uzbūve labi redzama mitozes (šūnu dalīšanās) metafāzē. Cilvēka hromosomas garums 1,5 μm (21. - 22. hromosomai) - 10 μm (1. hromosoma). Hromosomas pētī citoģenētika. Cilvēkam dažreiz no homoloģiskajām hromosomām vienas trūkst (monosomija) vai ir lieka hromosoma (trisomija); tas saistīts ar dažādām organisma uzbūves un attīstības anomālijām. Piem., Ternera-Šereševska sindroma gadījumā trūkst vienas X hromosomas, tāpēc hromosomu kopējais skaits ir 45; Klainfeltera sindromu nosaka lieka X hromosoma; Dauna slimības pamatā ir 21. hromosomas trisomija. Prasmei diferencēt hromosomas ir liela nozīme medicīnas ģenētikā, jo tas palīdz precīzi noteikt novirzes slimnieka kariotipā. Att.
