HIPERTROFIJA
audu vai orgānu palielināšanās, palielinoties šūnu apmēriem un daudzumam. Hipertrofija var būt fizioloģiska un patoloģiska. Fizioloģiska hipertrofija novērojama, piem., fiziskā darba darītājiem un sportistiem, kuriem sakarā ar pastāvīgu slodzi darbā un treniņos palielinās skeleta muskuļi un sirds. Patoloģiskā hipertrofija ir, piem., sirds kreisās puses palielināšanās, ja traucēta asinsrite aortā vai sirds labās puses palielināšanās, ja traucēta asinsrite plaušās. Ja viens no pāra orgāniem, piem., niere, olnīca, plauša iet bojā vai tiek izoperēts, palikušais orgāns hipertrofējoties kompensē trūkstošā orgāna funkciju (t.s. aizstājēja jeb vikārā hipertrofija). Visos minētajos gadījumos, kuru pamatā ir pastiprināta funkcionālā slodze, hipertrofijai ir kompensatoriska nozīme (darba jeb kompensatoriskā hipertrofija). Hipertrofija var izveidoties arī sakarā ar nervu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumiem; piem., hipofīzes darbības traucējumi rada akromegāliju. T.s. pseidohipertrofijas gadījumā audu vai orgānu palielināšanās notiek, savairojoties saistaudiem, visbiežāk taukaudiem.
