Rīga, 25.jūl., LETA. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) savā nākamajā valdes sēdē iecerējusi skatīt Rēzeknes slimnīcas uz pārbaudes laiku no amata atstādinātā ārsta Georgija Tihonova rīcību, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.

Viņa norādīja, ka patlaban LĀB nevar gadījumu komentēt, jo vispirms vēlas iepazīties ar situāciju. Pēc notikušā noskaidrošanas biedrība rīkošoties likumiskajā kārtībā.

Publiski izskanējusi informācija, ka LĀB 2016.gadā saņēmusi sūdzības no VI par Tihonova profesionālo darbību. Vienlaikus Burka-Šaicanova skaidroja, ka biedrības aroda tiesa pirmreizējo medicīnisko dokumentu trūkuma dēļ 2016.gadā nevarēja lemt par Tihonova sertifikāta apturēšanu.

Pēc VI vēstules saņemšanas, biedrība lūgusi iestādi sagatavot sākotnējos medicīniskos dokumentus, tomēr saņēma atbildi, ka saskaņā ar Pacientu tiesību aizsardzības likumu šādus datus izpaust nevar.

Burka-Šaicanova norādīja, ka no inspekcijas sniegtās informācijas aroda tiesa nevarēja pieņemt lēmumu. "Aroda tiesa, pamatojoties uz fragmentāri citētiem lēmumiem, personu sniegtiem paskaidrojumiem nevar pieņemt lēmumu par ārstniecības personas iespējami veiktiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Ir nepieciešams vērtēt pacienta medicīnisko dokumentāciju, nevis kādus citētus tās atvasinājumus. Lēmuma pieņemšanai, pretēji VI vēstulē norādītajam, aroda tiesai nepietiek ar VI sniegto viedokli," uzsvēra LĀB pārstāve.

Viņa arī norādīja, ka pēc šī gadījuma LĀB iesniedza priekšlikumu Veselības ministrijai par labojumiem Pacientu tiesību likumā, lūdzot biedrības aroda tiesu iekļaut to subjektu lokā, kam ir tiesības saņemt informāciju par pacientu. Pagaidām gan grozījumi nav pieņemti.

Burka-Šaicanova uzsvēra - LĀB vienmēr izskata visas sūdzības, bet lielākoties tie ir paši pacienti, kuri tās sniedz un viņu rīcībā ir sākotnējie medicīniskie dokumenti. 2016.gada gadījums esot atšķirīgs, jo lūgums izvērtēt iesniegts no VI.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Georgiju Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla, aģentūra LETA uzzināja SIA "Rēzeknes slimnīca".

Šonedēļ Rēzeknes tiesā bija ieplānots skatīt krimināllietu pret Tihonovu, kuru jau apsūdz saistībā ar kāda seniora nāvi. Informācija tiesu sistēmā liecina, ka lieta noņemta no izskatīšanas. Tiesā aģentūru LETA informēja, ka lieta atlikta saistībā ar prokurores atvaļinājumu, un nākamā tiesas sēde paredzēta 1.oktobrī plkst.10.

Taču tagad slimnīcā sākta pārbaude, jo par pagājušajā nedēļā notikušo un ārsta attieksmi, neuzņemot slimnīcā pacienti ar iespējamu insultu, sociālajos tīklos sūdzējusies kādas pacientes meita. Slimnīcas valde paziņojusi, ka, izskatot gadījumu par ārsta atteikumu pacienti ar iespējamu insultu stacionēt Rēzeknes slimnīcā, speciālista rīcība un komunikācija ar pacientes radiniekiem bijusi neprofesionāla.

"Rēzeknes slimnīcā pacientei operatīvi tika veikts datortomogrāfijas izmeklējums. Pat, ja akūta insulta aina uz atkārtoto insultu fona nebija pārliecinoši redzama, Tihonova pienākums bija pieaicināt slimnīcā dežurējošo neirologu precīzas diagnozes noteikšanai un stacionēt pacienti veselības stāvokļa monitoringam. Slimnīcas valdes izveidotā komisija rūpīgi izvērtēs minēto gadījumu. Pašlaik valde ir pieņēmusi lēmumu atstādināt Tihonovu no amata pienākumu pildīšanas," informēja ārstniecības iestādē.

Rēzeknes slimnīcas valde atvainojas pacientei un viņas radiniekiem.

Komentējot pārmetumus slimnīcas valdei par nepietiekami stingru rīcību attiecībā uz Tihonovu iepriekš, slimnīcas vadība uzsvēra, ka tiesvedība par iepriekšējo ārsta iespējamo neprofesionālo darbību ilgst no 2015.gada, bet joprojām ir bez rezultātiem. Turklāt LĀB, izvērtējot pieejamo informāciju, 2016.gadā ir resertificējusi Tihonovu internista pamatspecialitātē, apliecinot viņa kvalifikāciju.

Rēzeknes pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs aģentūrai LETA atzina, ka pašvaldība atbalsta Tihonova atstādināšanu. Viņš arī uzsvēra, ka vēl jāsagaida VI atzinums par pēdējo gadījumu, kā arī joprojām tiek gaidīts tiesas spriedums krimināllietā, taču jebkurā gadījumā pašvaldība atbalsta darba attiecību pārtraukšanu ar ārstu.

Kā aģentūrai LETA norādīja VI pārstāve Maira Kalniņa, inspekcijas speciālisti tuvāko divu nedēļu laikā tiksies ar Rēzeknes slimnīcas valdi, lai izvērtētu slimnīcas darba organizāciju, iepazītos ar dokumentāciju un saņemtu skaidrojumu no konkrētā ārsta.

Kalniņa norādīja - pirms atbildes sniegšanas par notikušo, VI ekspertiem jāiepazīstas ar dokumentiem un jāveic to analīze.

Jau vēstīts, ka pie iepriekš Tihonovs saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138.panta 2.daļas - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšanu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Par šādu likumpārkāpumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Prokuratūra iepriekš ziņoja, ka 2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.

Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.

Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Vēlāk gan cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs. Virsprokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.

Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.

Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.