Rīga, 9.sept., LETA. Regulāri stresu izjūt 29% Latvijas iedzīvotāju, bet 40% ar to saskaras dažkārt, noskaidrots "Benu aptiekas veselības monitoringā".

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka 22% aptaujāto stresu izjūt reti, savukārt 6% ar šādu problēmu nesaskaras.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka 68% Latvijas iedzīvotāju ar stresu saskaras darbavietā, 12% - atrodoties sastrēgumos vai iepērkoties un atrodoties veikalā, 10% norādījuši, ka stresu izjūt mācībās un sabiedriskajā transportā, savukārt vēl 11% sniegušu atbildi, ka ar stresu saskaras citviet. 42% respondentu norādījuši, ka stresu izjūt arī mājas apstākļos.

Kā norādīja ģimenes ārste Zane Zitmane, biežākie stresa cēloņi ir sociālas un finansiālas problēmas, veselības likstas, nesaskaņas ģimenē vai darbā, pārslodze un izdegšana, kā arī straujas pārmaiņas, piemēram, jauna dzīvesvieta vai darbavieta, kā arī tuvinieka zaudējums vai saskaršanās ar neārstējamu slimību.

"Pārmērīgs stress vienā no dzīves jomām ietekmē arī citas. Piemēram, nesaskaņas ģimenē var atstāt iespaidu uz pienākumu izpildi darbā, vai arī finansiālas grūtības var negatīvi ietekmēt attiecības ģimenē. Tāpēc sevišķi svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī laiku, kas jāvelta fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam un atpūtai," norāda ārste.

Viņa skaidroja, ka cilvēka nervu sistēma nodrošina adekvātu organisma reakciju uz ārējās vides iedarbību, tomēr ilgstoša un pārmērīga stresa apstākļos arī nervu sistēma var tikt pārslogota. Tas var izraisīt dažādas slimības, tostarp tādas psihosomatiskās saslimšanas kā depresija, somatoformu veģetatīvā distonija, neiroze, tiki un citas. Tāpat Zitmane norāda, ka pārmērīgs stress var izraisīt ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības, spēcīgas galvassāpes, arteriālo hipertensiju un sirdsklauves, kā arī endokrīnas slimības, piemēram, vairogdziedzera saslimšanu un menstruālā cikla traucējumus.

Stresa izpausmes uz cilvēka veselību atšķiroties. Zitmane atklāja, ka lielākoties par pārmērīgu stresu liecina ilgstošs bezspēks, regulāras un spēcīgas galvassāpes, gremošanas traucējumi un sirdsklauves, kā arī nomākts garastāvoklis, miega traucējumi un pārmērīga svīšana. Tāpat speciāliste norāda, ka par stresu var liecināt pēkšņas apetītes izmaiņas, proti, pārmērīgi palielināta vai samazināta apetīte, kā arī vēlme lietot alkoholu, smēķēt vai ēst saldumus. Ja ilgstoši tiek novērota kāda no minētajām stresa izpausmēm, vēlams doties pie ārsta, lai saņemtu ieteikumus stresa mazināšanai, atzīmēja ārste.

Veselības monitoringa rezultātos secināts, ka 43% respondentu stresa samazināšanai izvēlas pastaigāšanos, 31% ēd našķus, 28% vakaros iedzer vīnu, alu vai kādu citu alkoholisku dzērienu, 25% skatās seriālus, 22% sporto, bet vēl 12% veic elpošanas vingrinājumus vai meditē.

Zitmane gan norāda, ka stresa samazināšanai našķu ēšana un alkohola lietošana nav vēlama, jo ilgtermiņā palielina veselībai radīto kaitējumu. Regulāra saldumu ēšana var radīt liekā svara problēmas, savukārt pārmērīga alkohola lietošana var radīt atkarību un izraisīt nopietnas saslimšanas, piemēram, aknu cirozi. Ģimenes ārste uzsvēra, ka nevajadzētu pieļaut stresa izraisītu problēmu sākšanos, bet gan meklēt un novērst stresa cēloni. Pēc Zitmanes paustā, ja tas nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa, psihoterapeita vai konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Lai izvairītos no ilgstoša stresa, vēlams regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ēst veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku, uzturēties svaigā gaisā, atvēlēt pietiekami daudz laika miegam un atpūtai, kā arī uzturēt pozitīvu noskaņojumu un iemācīties veikt elpošanas vingrinājumus, kas palīdzētu nomierināties.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka 65% respondentu, kuriem ģimenē ir bērnudārza vai skolas vecuma bērni, diezgan regulāri savos bērnos novēro paaugstināta stresa pazīmes, savukārt 8% aptaujāto pauž viedokli, ka paaugstināts stress ir viņu bērnu ikdiena. Tikmēr 21% norādīja, ka paaugstinātu stresu savos bērnos nenovēro.

Kā bērnu stresa cēloni vecāki visbiežāk norāda internetu un sociālo tīklu lietošanu (51%), kam seko nepietiekams kopā ar ģimeni pavadītais laiks (43%), saskarsme ar vienaudžiem (42%), kā arī nesaskaņas starp vecākiem (37%), ikdienas saskarsme ar skolotājiem un tas, ka vecāki dzīvo šķirti (18%). Lai mazinātu trauksmes sajūtu savos bērnus, vairums vecāku jeb 71% to mēģina risināt sarunu ceļā, 39% ierobežo mobilo ierīču lietošanu, 9% ir vērsušies pie ārsta, savukārt vēl 16% šo situāciju ir risinājuši citos veidos.

Zitmane norādīja, ka vislabāk bērna sajūtas var saprast, regulāri pavadot kopā ar viņiem laiku, sarunājoties un mācot, kā rīkoties stresa situācijās, piemēram, skaitot līdz desmit.

"Benu aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka stresu ikdienā izjūt pilnīgi visas vecuma grupas, piemēram, bērns skolā regulāri izjūt trauksmi par mājasdarbiem, saskarsmi ar vienaudžiem, savukārt darbspējīgie cilvēki ar stresu saskaras katru dienu piesātinātā darba ritma un laika trūkuma dēļ. "Stress ir daļa no ikdienas, tomēr svarīgi ir atrast līdzsvaru starp darbu, mācībām un atpūtu. Ieteicams lietot antioksidantus, kas mazina novecošanās procesus un stiprina imunitāti. Tāpat organismam ļoti būtiski ir B grupas vitamīni, kas palīdz atjaunoties nervu impulsiem, kā arī magnijs, kas atslābina muskulatūru un mazina stresa ietekmi uz veselību," sacīja speciāliste uzsverot, ka atpūta, labs miegs un sabalansēts dzīves ritms, kā arī regulāra vērtīgo minerālvielu uzņemšana ir labākā aizsardzība pret stresu un nogurumu.

Veselības monitoringu veic "Benu aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, augustā aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.