Decembris ir ne tikai Ziemassvētku gaidīšanas laiks, bet arī ziemas sezonas sākums, kad svarīgi atcerēties par savu un savu tuvāko drošību. Aukstākam laikam iestājoties, sniegs, slapjdraņķis un slideni ceļi var radīt sarežģītus braukšanas un pārvietošanās apstākļus. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Andris Džeriņš aicina pievērst uzmanību šiem ziemas apstākļu radītajiem izaicinājumiem un sniedz padomus, kā aukstajā sezonā gādāt par savu un citu drošību.  

Pēc pieejamajiem “Gjensidige” datiem kopš pagājušā gada janvāra ziemas periodā pieteikto atlīdzību skaits, kas saistīts ar ceļu satiksmes negadījumiem (CSN) uz slideniem ceļiem, ir 287, kas veido 8% no visiem reģistrētajiem negadījumiem ziemā. Vidējā atlīdzības summa šādiem negadījumiem ir 1458 eiro, un kopējā summa, kas izmaksāta saistībā ar slideniem ceļiem, ir gandrīz pusmiljons eiro (418 467 eiro). Visbiežāk negadījumi notikuši Rīgā, Jūrmalā un Liepājā.

“Apledojuma dēļ ievērojami pieaug negadījumu riski, un, kā liecina mūsu dati, daudzi negadījumi notiek, jo autovadītāji nav pietiekami lielu uzmanību pievērsuši braukšanas ātrumam un ceļa apstākļiem,” komentē “Gjensidige Latvija” Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.

Savukārt par gājēju drošību un negadījumu skaitu ziemas periodā ārsts izceļ: “Slimnīcā mēs parasti ar satraukumu gaidām divus periodus gadā. Pirmais ir ziema, kad sākas ledus periods jeb tā saucamā atkala, kad traumu pieaugums ir ļoti izteikts un slimnīca strādā pastiprinātā režīmā. Ja standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60–70, tad ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu. Otrs periods, protams, ir vasara, aktīvais laiks.”

Visbiežāk uz slideniem ceļiem traumas gūst gados vecāki cilvēki un jauni cilvēki. Bieži seniori traumas gūst līdzsvara traucējumu, muskuļu vājuma un redzes traucējumu dēļ, savukārt kaulu trausluma dēļ viņiem ir lielāks risks gūt lūzumus. Turpretī gados jaunāki cilvēki, vecumā no 20 līdz 40 gadiem, visbiežāk traumas gūst savas neapdomības dēļ – steidzoties uz transportu, darbu vai skatoties telefonā un nepievēršot uzmanību ceļam.

Biežākās traumas un ieteikumi gājējiem

Biežākās traumas slidenā laikā ir apakšdelma kaulu lūzumi plaukstas locītavas līmenī, kas rodas, kad cilvēks kritiena brīdī mēģina piezemēties uz iztaisnotas rokas. Raksturīgas ir arī pēdas locītavas traumas – saišu sastiepumi vai potīšu lūzumi, kas rodas straujās rotācijas kustībās. Vecākiem cilvēkiem kritieni uz sāniem bieži izraisa augšstilba kaula lūzumus, kas ir dzīvībai bīstami un prasa ilgu rehabilitāciju. Savukārt kritieni atmuguriski var rezultēties muguras sasitumos vai pat mugurkaula skriemeļu lūzumos. Tāpat iespējami arī pleca, elkoņa un apakšstilba kaulu lūzumi.

“Lai izvairītos no traumām slidenajā laikā, vispirms vajadzētu sekot laikapstākļu ziņām – ja tiek brīdināts par apledojumu, labāk palikt mājās, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ja tomēr ir nepieciešams doties ārā, svarīgi izvēlēties apavus ar neslīdošām zolēm vai uzvilkt īpašas radzes, kas uzlabo saķeri ar zemi. Vecākiem cilvēkiem noderēs arī spieķi vai kruķi ar radzēm, kas pārvietošanās laikā sniegs papildu stabilitāti. Ejot pa slidenu virsmu, rekomendējams izmantot tā saukto "pingvīna gājienu" – iet maziem solīšiem, nedaudz nosveroties uz priekšu un balansējot ar rokām, kā arī, protams, jāizvairās no uzmanības novēršanas, piemēram, skatīšanās telefonā. Īpaša piesardzība jāievēro vietās, kur sniegs var slēpt apledojušas peļķes, un slidenā laikā būtu jāatsakās no augstpapēžu apaviem, kas ievērojami palielina kritienu risku,” komentē ārsts.

Ja gadās paslīdēt uz ceļa vai redzēt, kā kāds cits paklūp, ārsts iesaka saglabāt mieru un rīkoties apdomīgi: “Pirmkārt, nesteidzieties piecelties – paliekot guļus, izvērtējiet, vai jūtat sāpes, un lēnām pārbaudiet, vai varat veikt kustības, lai pārliecinātos, ka nav nopietnu traumu. Drošas celšanās gadījumā vispirms pagriezieties uz sāniem, tad uz ceļiem un piecelieties, izmantojot stabilu atbalsta punktu. Stipru sāpju, reiboņa vai aizdomu par lūzumu gadījumā palieciet uz vietas un lūdziet palīdzību. Savukārt, ja redzat citu cietušo, vispirms pārliecinieties par savu drošību. Pārbaudiet, vai cilvēks ir pie samaņas, un, ja nepieciešams, nekavējoties zvaniet 113. Palieciet kopā ar cietušo,  līdz ierodas palīdzība.”

Autovadītāju drošība uz apledojušiem ceļiem

“Ziemā novērojams vairāk negadījumu, taču vidējais to smagums parasti ir mazāks. Bieži vien negadījumi notiek neliela ātruma dēļ, kad transportlīdzeklis uzslīd citiem satiksmes dalībniekiem vai šķēršļiem. Visbiežāk sastopamie bojājumi ir aizsargstieņiem, riteņu diskiem un balstiekārtām. Tādēļ autovadītājiem ir ieteicams ik pa laikam pārbaudīt ceļa seguma saķeri, piebremzējot drošā vietā. Ja rodas sajūta, ka riteņi bloķējas vai iedarbojas ABS, vēlams samazināt ātrumu un pielāgoties piesardzīgai braukšanai. Jānotīra no sniega  stikli un slotiņas, kā arī jumts, jo uz jumta esošais sniegs, automašīnai uzsilstot, var atkust un bremzējot uzslīdēt uz stikla un aizsegt redzamību,” situāciju raksturo apdrošināšanas eksperts.

Lai spētu savaldīt automašīnu, ja tā tomēr uz ceļa saslīd, ir būtiski izprast sava transportlīdzekļa specifiku un reakciju uz dažādiem ceļa apstākļiem. Rīcība slīdēšanas gadījumā būs atkarīga no ātruma, ceļa seguma, automašīnas jaudas un piedziņas veida, tādēļ apdrošinātājs iesaka apmeklēt drošas braukšanas apmācības ziemas apstākļos. Šāda pieredze ļauj drošā vidē praktiski saprast, kā jūsu transportlīdzeklis uzvedas uz slidenām virsmām, un apgūt dažādus veidus, kā kontrolēt mašīnu slīdēšanas brīžos. Papildu iemaņu nostiprināšanai noderīga ir arī trenēšanās slēgtās autotrasēs, kur pieejamas ledus vai piesnigušas trases. Īpaša uzmanība jāpievērš “melnajam ledum,” kas praktiski nav pamanāms, bet var radīt bīstamus braukšanas apstākļus. Šis ledus parasti veidojas temperatūrā ap nulli un var uzrasties jebkurā brīdī, padarot iepriekš slapju ceļu pēkšņi ļoti slidenu. Ar rūpīgu sagatavošanos un piesardzību iespējams ievērojami samazināt negadījumu riskus, pasargājot sevi un apkārtējos.