60% no visām  vēnu operācijām tiek veiktas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā

Atbildība par pacientu!
Pats par sevi runā fakts, ka aptuveni 60% no visām  vēnu operācijām Latvijā šobrīd tiek veiktas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā.  Kā izdevies salīdzinoši neilgā laikā radīt šādu mūsdienīgu, Rietumu standartiem atbilstošu klīniku? "Sākumā nebija nemaz tik viegli," atzīst medicīnas doktors, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš. "Šis darbs aptver ne tikai medicīnisko aspektu vien. Ļoti lielu uzsvaru liekam uz komunikāciju, pacientu servisu un produktivitātes jautājumiem – kā panākt to, lai visi procesi būtu līdzvērtīgi kontrolēti un atbilstu visaugstākajiem standartiem."

Vairāk par vēnu ārstēšanu skatiet: https://www.maurinaklinika.lv/. 

Inovācijas nevarētu ieviest bez speciālām zināšanām, kuras šobrīd nepiedāvā Latvijas medicīnas augstskolas. Kā jūs tās apgūstat?
Manā skatījumā, zināšanas, protams, ir viens no stūrakmeņiem, uz kā ir balstīti mūsu panākumi. Mūsu ārsti un medicīnas māsas regulāri  piedalās fleboloģijas kongresos dažādās pasaules malās, kur uzstājas paši un mācās no citiem, turklāt mums ir izdevies zināmā mērā pavērst zinātnes plūsmu uz Latviju – organizējam šeit dažādus kongresus un mācību pasākumus, aicinot pašu labākos lektorus, tādēļ ārstiem šeit ir iespēja vienmēr būt ļoti augstā līmenī, iegūt jaunākās zināšanas, mācīties no labākajiem. Investējam personāla izglītībā, jo nepārtraukti parādās jauni pētījumi, jaunas zināšanas, jaunas tehnoloģijas, un ir būtiski motivēt mūsu darbiniekus tālāk attīstīties, mācīties, pārņemt jaunas zināšanas, pārbaudīt tās praksē un ieviest uzlabojumus. Mēs nepārtraukti attīstāmies kā komanda – un tas ir atslēgas vārds.

Kāds jūsu izpratnē ir komandas darbs? Vai tad tas nenotiek katrā medicīnas iestādē?
Latvijas medicīnā valda citas tradīcijas, tā vairāk orientēta uz personībām: faktiski klīnika sastāv no atsevišķām personām, kas ļoti bieži veido atšķirīgas kvalitātes medicīnu. Šeit mums ir izdevies radīt sistēmu, kurā visi ārsti strādā atbilstoši vienotam standartam. Ja mēs atklājam kādu novitāti, tad visi kopā izrunājam, izdiskutējam un, ja pieņemam lēmumu ieviest, tad visi klīnikas speciālisti  to dara vienoti. Protams, katram dakterim ārstēšanas procesā ir kaut kādas savas nelielas nianses, bet lielos vilcienos viss ir līdzīgi un arī katrs pacients saņem ļoti līdzīgu, augsti kvalitatīvu galarezultātu, turklāt visi ārsti ir savstarpēji aizvietojami.


Tas nozīmē, ka iespējama situācija, kad viens ārsts konsultē, otrs operē, bet trešais kontrolē rezultātu – kā to uztver pacienti?
Daudzi pie šādas pieejas vēl nav pieraduši – to liecina mūsu nesen veiktā pacientu aptauja. No malas raugoties, var likties, ka pacients ir nonācis tādā kā konveijerā. Bet jēdzīgs konveijers – tas nav slikti. Mērķtiecīgi veidoju tāda veida medicīnu, kur visi ārsti ir savstarpēji aizvietojami, rotē gan ārsti, gan māsiņas, neviens neslēpj savus rezultātus, katra ārsta rezultātus var kontrolēt jebkurš cits ārsts – līdz ar to mums ir sava iekšējā kvalitātes kontrole, kurai pateicoties, mēs vienmēr varam uzlabot rezultātus un kopā augt un attīstīties. Protams, ir jābūt labvēlīgai gaisotnei, kur kolēģi neizvairās ziņot un apspriest kļūdas.

Autors: Publicitātes foto