MEDICĪNAS IZGLĪTĪBA
ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla un medicīnas zinātniski pedagoģisko kadru gatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekam nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums. Medicīnas izglītība PSRS cieši saistīta ar medicīnas zinātni un veselības aizsardzības praksi. Mācīšanas un audzināšanas pamatā ir marksistiski ļeņiniskā ideoloģija. Medicīnas izglītības darbs ir plānveidīgs, tā attīstību nosaka medicīnas kadru nepieciešamība tautas saimniecībā. Augstākā medicīnas izglītība. Ārstus gatavo medicīnas institūtos un universitāšu medicīnas fakultātēs klātienē (dienas un vakara nodaļās) šādās specialitātēs: ārstniecība, pediatrija, sanitārija un higiēna, stomatoloģija, medicīniskā bioķīmija, medicīniskā biofizika, medicīniskā kibernētika; farmaceitus (provizorus) - farmācijas institūtos, medicīnas institūtu un universitāšu fakultātēs. PSRS darbojas (1977. gadā) 83 medicīnas institūti (arī Rīgas Medicīnas institūts), 9 universitāšu medicīnas fakultātes, 2 pediatrijas institūti, 1 sanitārijas un higiēnas medicīnas institūts, 2 stomatoloģijas institūti, 5 farmācijas institūti. Medicīnas institūtu klīnisko katedru bāzes ir dažādas veselības aizsardzības iestādes, dažiem medicīnas institūtiem ir savas klīnikas. Augstākajās medicīnas mācību iestādēs uzņem personas līdz 35 gadu vecumam ar vispārīgo vai speciālo vidējo izglītību konkursa kārtībā pēc iestāju eksāmenu nokārtošanas.
Institūtos ir 1 - 5 fakultātes (Rīgas Medicīnas institūtā darbojas ārstniecības, pediatrijas, stomatoloģijas, farmācijas un ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultāte). Mācību ilgums 4 1/2 - 6 gadi atkarībā no specialitātes (6 gadi - ārstniecības, pediatrijas, sanitārijas un higiēnas, 5 gadi - stomatoloģijas, 4 1/2 gadi - farmācijas fakultātē).
Mācības notiek pēc valsts apstiprinātām programmām, kuru izpilde attiecīgajos kursos un mācību gados ir obligāta. Pirmajos 2 kursos māca teorētiskos priekšmetus (anatomiju, fizioloģiju, ķīmiju, fiziku, bioloģiju u.c), bet turpmākajos - galvenokārt katrai fakultātei specifiskos priekšmetus. Apmācībā cieši saista teorētisko sagatavošanu ar praktisko iemaņu apguvi. Pēc 3., 4. un 5. kursa pabeigšanas studenti praktizējas veselības aizsardzības iestādēs (pēc 3. kursa veic vidējā medicīniskā personāla pienākumus; pēc 4. kursa ārstniecības fakultātēs praktizējas galvenajās klīniskajās specialitātēs - terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, strādājot par ārsta palīgiem; pēc 5. kursa - par iecirkņa ārstu terapeitu, pediatru vai sanitāri epidemioloģiskās stacijas ārstu). 6. kursa ārstniecības fakultātē turpina specializēšanos galvenokārt terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijas fakultātē - pediatrijā, bērnu ķirurģijā un bērnu infekcijas slimībās. Pēc pēdējā kursa beigšanas studenti kārto valsts eksāmenus, un atkarībā no pabeigtās fakultātes viņiem tiek piešķirta kvalifikācija (ārsts, pediatrs, sanitārais ārsts u.c.).
Pēc institūta beigšanas visi absolventi dod Padomju Savienības ārsta zvērestu (apstiprināts ar PSRS AP Prezidija 1971. gada 26. marta dekrētu), tad ārsti saņem norīkojumu darbā, bet 1. gadu papildina zināšanas izraudzītajā klīniskajā specialitātē (terapijā, ķirurģijā, neiropatoloģijā u.c.), mācoties internatūrā lielākajās ārstniecības iestādēs kvalificētu speciālistu vadībā. Pēc tam ārsti papildina profesionālās zināšanas ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, medicīnas vai farmācijas institūtu ārstu un provizoru kvalifikācijas celšanas fakultātēs, zinātniskās pētniecības institūtos, lielākajās veselības aizsardzības iestādēs (1975. gadā darbojās 13 institūti un 26 fakultātes).
Docētāji veic zinātniskās pētniecības darbu, piedalās pētījumu rezultātu ieviešanā praksē. Daudzas katedras kļuvušas par attiecīgās nozares zinātniskiem centriem. 47 medicīnas institūtos izveidotas centrālās zinātniskās pētniecības laboratorijas. Katrā institūtā ir studentu zinātniskā biedrība, kam liela nozīme zinātnisko darba iemaņu veidošanā. Medicīnas zinātniski pedagoģiskos kadrus gatavo aspirantūrā un klīniskajā ordinatūrā.
Zinātniskās pētniecības darba koncentrēšana medicīnas institūtā ir viena no medicīnas zinātnes attīstības raksturīgajām īpatnībām LPSR. Vidējo medicīnas izglītību iegūst medicīnas skolās, kur gatavo feldšerus, feldšerus laborantus, sanitāros feldšerus, vecmātes, zobārstus, zobu tehniķus, medicīnas māsas, farmaceitus (provizoru palīgus), LPSR (1983) ir 9 medicīnas skolas - Rīgā (5), Cēsis, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī. Medicīnas skolās uzņem personas līdz 30 gadu vecumam ar 8 - 11 (10) klašu vispārīgo izglītību pēc sekmīgi nokārtotiem konkursa eksāmeniem. Mācību ilgums 2 - 3 1/2 gadi atkarībā no iepriekšējās izglītības un izraudzītās specialitātes.
Personas ar pabeigtu vispārīgo vidējo izglītību uzņem 2. kursā. Medicīnas skolu audzēkņi, kas beiguši astoņgadīgo skolu, vienlaikus iegūst speciālo un arī vispārīgo vidējo izglītību. Speciālo disciplīnu apguvē liela nozīme ir praktiskajai apmācībai veselības aizsardzības iestādēs un aptiekās. Medicīnas darbinieki ar vidējo izglītību, kas 3 gadus nostrādājuši savā specialitātē, var konkursa kārtībā iestāties augstākajās medicīnas mācību iestādēs (vakara nodaļās uzņem ar 1 gada darba stāžu). Medicīniskajam personālam ar vidējo speciālo izglītību, tāpat kā ārstiem, tiek organizēti specializēšanās un profesionālās zināšanu papildināšanas kursi (LPSR kopš 1981. gada darbojas Veselības aizsardzības ministrijas Kvalifikācijas celšanas skola darbiniekiem ar vidējo medicīnas un farmācijas izglītību), kā arī zinātniski praktiskās konferences, lekcijas, semināri. 4 att.
