INHALĀCIJA
dažādu vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā. Inhalācijas aparātu - inhalatoru uzbūves pamatā ir ārstniecisko vielu šķīdumu izsmidzināšana ar saspiesta gaisa strūklu vai tvaiku. Šādā veidā iegūtos aerosolus izmanto aerosolu inhalācijā (skatīt aerosolterapija). Inhalācijā lieto arī jonizētu gaisu (skatīt aerojonterapija). Silto aerosolu inhalāciju ārstnieciskos un profilaktiskos nolūkos plaši izmanto rūpnīcās, kur tehnoloģisko procesu norisē veidojas putekļi (mehāniski un ķīmiski), kas kairina elpošanas ceļu gļotādu. Inhalācija ar dzeramās sodas šķīdumu, vārāmo sāli, minerālūdeņiem, glicerīna piejaukumu u.c. ļoti noderīga hroniska laringīta, traheīta, bronhīta un augšējo elpošanas ceļu atrofisku slimību profilaksē un ārstēšanā. Inhalācijas izdara individuāli un grupās, izmantojot speciālas telpas - inhalatorijus. Inhalācijās izmanto arī t.s. kabatas inhalatorus, ko sekmīgi lieto dažu bronhiālās astmas formu ārstēšanā. Deguna gļotādas akūtu iekaisumu (iesnu) profilaksē un ārstēšanā plaši izmanto portatīvos (ingakamfa un ingafēna) kabatas inhalatorus, kuros atrodas ar gaistošām ārstnieciskām vielām piesūcināti auduma gabaliņi. Mājas apstākļos (ja nav inhalatora) vaļējā traukā ielej verdošu ūdeni, kam pievieno dažus pilienus terpentīna, eikaliptu eļļas vai citu aromātisku vielu. Slimnieks, noliecies pār trauku un pārklājis salveti vai dvieli pār galvu un trauku, ieelpo šos tvaikus; ūdeni laiku pa laikam papildina. Verdošo ūdeni var ieliet arī glāzē un aizklāt ar piltuvi (papīra vai stikla), caur kuras izeju slimnieks ieelpo glāzē esošās vielas tvaikus. Procedūras ilgumu nosaka ārsts. Ķirurģijā lieto narkozes līdzekļu inhalāciju. Att.
