ČŪLAS SLIMĪBA
organisma vispārēja slimība, kam raksturīga viena vai vairākas hroniskas čūlas kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnas sākumdaļā. Čūla - apaļas vai ovālas formas defekts gļotādā - parasti nepārsniedz 1-2 cm diametrā. Čūlas slimība jāatšķir no t.s. simptomātiskajām čūlām, t.i., gremošanas trakta gļotādas defektiem, kas dažreiz rodas citu slimību (sirds mazspējas, aterosklerozes, plaušu slimību) gadījumā, kā arī no t.s. medikamentozajām čūlām, kuras var izraisīt dažu medikamentu (aspirīna, butadiona, analgīna, salicilātu, prednizolona) lietošana.
Čūlas slimība ir svarīga medicīniska un sociāla problēma, jo čūlas slimība (sevišķi divpadsmitpirkstu zarnas čūla) bieži rodas jauniem cilvēkiem, kas slimības paasinājuma periodā dažkārt pat vairākus mēnešus zaudē darbaspēju. Ar čūlas slimību slimo galvenokārt 25-50 g. vecumā, vīrieši 3-10 reizes biežāk nekā sievietes.
Čūlas slimībai ir hroniska gaita ar paasinājumiem - parasti rudenī un pavasarī. Paasinājums, kura cēlonis ne vienmēr ir pilnīgi skaidrs, izpaužas sāpju veidā. Visbiežāk sāpes ir pakrūtē, nereti labajā, retāk kreisajā paribē. Sāpes saistītas ar ēšanu - kuņģa čūlas gadījumā stāvoklis pēc ēšanas parasti pasliktinās, bet divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā barība (piem., piens, cepumi) sāpes samazina. Slimniekiem var būt arī slikta dūša, vemšana, ēstgribas trūkums, novājēšana, nomākts garastāvoklis. Paasinājuma periodā cilvēks ir nervozs, viegli sakaitināms, raudulīgs.
Ilgi pirms čūlas rašanās nereti novērojams liels kuņģa sulas skābums un palielināta olbaltumvielas šķeļošo fermentu aktivitāte. Tomēr ne katrā kuņģa sulas skābuma palielināšanās gadījumā rodas čūla. Svarīga nozīme ir kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas aizsargmehānismu stāvoklim. Veselam cilvēkam kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas siena izdala sārmainas vielas, kas pilnīgi vai daļēji neitralizē sulas skābumu, gļotvielas, kuras pārklāj sienu, hormonus, kas nomāc sālsskābes un olbaltumvielas šķeļošo fermentu ražošanu. Čūla rodas tikai tad, ja gļotādas aizsargmehānismi nespēj veikt savu uzdevumu. Neregulāras ēdienreizes, uztraukumi, nakts darbs, dažu medikamentu, kā arī nikotīna, alkoholisku dzērienu, kafijas pārmērīga lietošana izraisa kuņģa sulas skābuma palielināšanos, kas bieži notiek laikā, kad kuņģī nav barības, kura varētu skābumu neitralizēt. Tāpēc ar čūlas slimību parasti slimo cilvēki, kuri visvairāk pakļauti minēto nelabvēlīgo faktoru ietekmei.
Čūlas slimības attīstībā nozīme ir arī iedzimtībai: dažiem cilvēkiem (biežāk čūlas slimnieku bērniem u.c. asinsradiniekiem) jau kopš dzimšanas ir pamazināta gremošanas orgānu gļotādas aizsargspēja, tāpēc nelabvēlīgu faktoru ietekmē drīz attīstās čūlas slimība.
Čūlas slimībai var rasties dažādi sarežģījumi. Galvenie no tiem ir šādi. 1. Atkārtojoties čūlas paasinājuma un rētošanās procesiem, var sašaurināties kuņģa izeja vai divpadsmitpirkstu zarna, tāpēc barība nevar pārvietoties uz tālākām gremošanas trakta daļām un rodas atkārtota vemšana 1 1/2-4 stundas pēc ēšanas. Līdz ar to slimnieks stipri novājē. Šajos gadījumos nepieciešama operācija. 2. Ieilgušas čūlas slimības gadījumā var rasties kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas sienas plīsums. Slimnieks pēkšņi jūt asas sāpes vēderā, kuras pat vismazākās kustības laikā palielinās. Vēdera priekšējās sienas muskuļi saspringuši. Slimnieks parasti guļ uz sāna, pievilcis ceļus pie vēdera. Šajos gadījumos steidzami vajadzīga ķirurga palīdzība. 3. Dažreiz čūla var asiņot. Slimnieks pēkšņi jūt nespēku, viņam ir reibonis, džinkstoņa ausīs, pat ģībonis. Novērojama asiņu vemšana, izdalās melni izkārnījumi. Nepieciešama tūlītēja ārsta palīdzība.
Ārstēšana. Paasinājuma periodā slimniekam pēc iespējas ilgāku laiku (līdz 23 stundām diennaktī) jāatrodas guļus. Stingri jāievēro ēdienreizes. Diētai jābūt mehāniski un ķīmiski saudzējošai, tomēr uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, jo tās neitralizē kuņģa sulas skābumu. Lieto medikamentus, kas samazina kuņģa sulas sekrēciju (atropīnu u.c), neitralizē kuņģa sulā esošo sālsskābi un nomierina CNS. Ar pareizu un neatlaidīgu ārstēšanu čūla tiek sadziedēta, un iestājas slimības remisija, kad slimnieks parasti nekādus gremošanas traucējumus nejūt.
Ilgstošs un ļoti svarīgs ārstēšanās posms sākas pēc čūlas slimības paasinājuma likvidēšanas. Čūlu aizdziedēt bieži vien ir vieglāk nekā izsargāties no jauna slimības paasinājuma. Čūlas slimnieks nedrīkst strādāt darbu, kas saistīts ar komandējumiem, uztraukumiem, lielu CNS sasprindzinājumu. Aizliegts smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. Pēc iespējas jāizvairās lietot prednizolonu, rezerpīnu, aspirīnu, analgīnu, butadionu. Laika posmos, kad draud slimības paasinājums (galvenokārt rudenī un pavasarī), čūlas slimniekam pat tad, ja sāpju vēl nav, jālieto tie paši medikamenti, kas slimības paasinājuma periodā. Šāda pretrecidīva ārstēšanās izdarāma ārsta uzraudzībā, tāpēc slimnieki tiek dispanserizēti. Ja ilgai ārstēšanai nav panākumu, ja sašaurinājusies kuņģa izeja vai divpadsmitpirkstu zarna vai ja rodas aizdomas, ka hroniska čūla var pāriet vēzī, jāizdara operācija. Steidzama operācija nepieciešama tad, ja radies kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas sienas plīsums vai čūla stipri asiņo.
Profilakse. No čūlas slimības var izvairīties, ja ievēro pareizu darba un atpūtas režīmu, regulāras ēdienreizes, lieto daudzveidīgu, vitamīniem bagātu uzturu, nesmēķē un nelieto alkoholiskus dzērienus. Sevišķi svarīgi tas ir nervoziem cilvēkiem, kuru asinsradinieki slimo ar čūlas slimību.
