medicine.lv skaitļos

Lietotāji online253
Aktīvie uzņēmumi11976
Nozares raksti1540
Ekspertu atbildes21477
Psihoterapija / psihiatrija: medicine.lv
Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu vai psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju?
Labdien! Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu / psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju? Cilvēks dēļ depresijas pret ārstēšanu izturas noraidoši. Cik es zinu, pacientam ar smagu depresiju parasti būtu jābūt pieejamai psiholoģiskai palīdzībai. Kā vispār tādos gadījumos notiek ārstēšana, kad pacients vienu dienu izturas noraidoši, nākamajā dienā, piemēram, pozitīvi? Paldies!
Atbild:
Evija Rozenlauka, klīniskā un veselības un konsultatīvā psiholoģe, kā arī eksistenciālās psihoterapijas speciāliste
Labdien! Ja pacients iestājies slimnīcā ārstēt pamatslimību, ārstējošais ārsts pamatā rūpējas par pamatslimības terapiju. Ja pacientam ir smaga depresija un tiek atklātas suicidālas (tieksme uz pašnāvību) pazīmes, var tikt organizēta pacienta pārvešana uz tuvāko psihoneiroloģisko slimnīcu. Pacientam ar ļoti smagu depresiju nepieciešama ārsta psihiatra palīdzība. Ne visos slimnīcu stacionāros ir šāds ārsts (tas pats attiecas uz psihologu). Psihologa un psihoterapeita sarunu palīdzība smagas...
Vai pēc datortomogrāfijas izmeklējumiem ir iespējams noteikt, vai cilvēkam ir demence?
Labdien! Vai pēc datortomogrāfijas izmeklējumiem (CT) ir iespējams noteikt, vai cilvēkam ir demence, kā arī tās stadiju vai veidu? Diemžēl cilvēkam ir bailes no magnētiskās rezonanses izmeklējuma un šobrīd no tā atturas. Lūdzu padalīties ar informāciju par to, vai CT izmeklējumi sniedz informāciju par demenci un tās posmiem, un vai ir alternatīvas metodes, ņemot vērā bailes no magnētiskās rezonanses? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste-psihiatre
Labdien! MR un CT nesniedz informāciju par demences stadiju, bet noteikti var būt kā ļoti noderīgs rīks, lai kombinācijā ar reālajiem simptomiem uzstādītu diagnozi. Vēlama arī neirologa un psihiatra konsultācija. Cieņā,...
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Demenci nosaka pēc klīniskiem simptomiem. Un datortomogrāfija var kalpot papildus kā demences veida noteikšana. Ar cieņu,...
Pastāvīgs nogurums un miegainība - ko darīt, lai justos labāk?
Labdien! Esmu sieviete, 56 gadi. 4 gadus jau lietoju antidepresantus, ir pastāvīgs nogurums un miegainība. Tagad dzeru Mildronātu 500 mg 2 kapsulas dienā, bet tik un tā jūtos nogurusi. Strādāju fiziski gan darbā, gan mājās, piespiežu sevi iet un darīt. Varianti -"mainīt dzīvesveidu vai aizbraukt atpūsties" man neder. Ko vēl es varētu lietot, lai justos labāk? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Domāju, ka Jums vajadzētu atkārtoti konsultēties ar savu psihiatru, lai apspriestu terapiju. Iesaku apsvērt iespēju apmeklēt psihologu un veikt regulāras fiziskās aktivitātes - tās tiešām palīdz uzlabot veselības stāvokli! Cieņā,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Ir saprotams izmisums un grūtības adekvāti izvērtēt savus resursus vai iespējas, kas palīdzētu uzlabot psihiskās veselības stāvokli, ja jau ir mēģināts strādāt ar dažādām metodēm. Šajā gadījumā svarīgākais ir nevis atpūta kā tāda, bet ko mēs darām atpūtas laikā. Dodoties atvaļinājumos, bieži nevajadzīgi uzņemamies papildu darbus, kuri ir atlikti uz atvaļinājuma laiku, jo nav paspēts tos veikt ikdienas skrējienā. Tā ir nelietderīga iekšējo resursu tērēšana un nepalīdz atjaunoties ilgtermiņā....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Papildus varat stiprināt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Ja vēlaties mūsu ieteikumus, tad varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu, lai precizētu sūdzību iemeslus un ieteiktu Jums līdzekļus nervu sistēmas enerģijas atjaunošanai. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot darbdienās uz tālruni 27088877, vai www.vs888.lv Ar cieņu,...
Kā tikt vaļā no derealizācijas sajūtas?
Labdien! Esmu 17-gadīga jauniete. Šobrīd manā ikdienā lielākais traucēklis ir derealizācijas sajūta. Šī sajūta manā ikdienā pastāvīgi ir nu jau gandrīz 5 mēnešus. Un pēdējā laikā tā papildinās ar nogurumu, lai arī guļu labi, bez modinātājiem, un mana ikdiena ir absolūti nesteidzīga šobrīd. Pēdējās dienās vispār jūtu dīvainas sajūtas, pilnīgi ārpus laika. Nesaprotu, kā šodien pagāja diena. Jūtos nogurusi ne no kā, no malas visu laiku es izskatoties bēdīga, kā man saka tuvinieki, ķermeņa temperatūra lēkā. Aprīlī dzēru "Noofen" pa vienai tabletei dienā vienu mēnesi - nepalīdzēja. Kopš tā laika neesmu neko darījusi. Man bija ļoti stresaini mācību gada pēdējie mēneši un pēc tam strādāju, ar ko gribu teikt, ka problēmas risināšanu atliku. Bet nu nezinu pat, no kura gala lai sāk. Tas gan laikam ir vairāk psiholoģisks darbs, nevis medicīnisks, vai ne tā? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jā, varat sākt ar psihologu/psihoterapeitu, bet, ja ilgi ir nomāktība, var arī apmeklēt psihiatru, lai izvērtētu medikamentu lietošanas nepieciešamību. Ar cieņu,...
Atbild:
Miks Valters, klīniskais psihologs
Labdien! Pie derealizācijas izjūtām ir tipiski un ļoti ierasti, ka cilvēks mēdz justies "ne savā ādā", atšķirti no realitātes, kas liedz būt kontaktā ar savām emocijām un izjūtām. Šādā veidā pašam ir grūti nodefinēt savas izjūtas, kas, protams, rada spēcīgu apjukumu. Rezultātā var rasties sajūta par nespēju ietekmēt savu dzīvi. Līdzīgi kā pie spēcīgas disociācijas - mēs pamazām "atdalāmies" no savām spējām būt kontaktā ar savām emocijām, kas rada disharmoniju un ietekmē adekvātu reaģēšanu uz ārējās vides...
Vīram depresija - kā aicināt viņu doties pie ārsta?
Labdien! Vīram (40 gadi) ir depresija jau dažus gadus, kopš piedzima bērni. Tos viņš vairs negrib. Negrib ne rūpēties, ne mazgāt, ne ģērbt, tas viņam sagādā riebumu. Man saka, ka es pati gribēju bērnus, lai pati tieku galā. Bērni mums ir 3, es viņus gribēju un likās, ka tolaik, viņš arī gribēja. Katru dienu ir nomāktā stāvoklī un baksta telefonu. Ja kaut kur izbraucam, tad viņš visu pārvērš par drāmu, nekad nepriecājas. Vienmēr īgns. Viss apkārt, kas notiek, ir slikts, visi muļķi, tikai viņš visu saprot. Viņam ir labs darbs. Un es ar bērniem, kas bojā viņam dzīvi, to viņš saka bērnu klātbūtnē. Šķirties negrib. Savu problēmu neatzīst un psihoterapeitus uzskata par šarlatāniem. Man vairs nav spēka vilkt vienai visu saimniecību un katru dienu dzirdēt nicinājumu savā virzienā par jebkuru darbību, ko es daru ne tā... Es cerēju, ka pāries, bet viss paliek tikai smagāk. Negribu pazemojumus un strīdus bērnu priekšā. Zinu, ka ārsti un zāles var palīdzēt. Kā man aicināt viņu aiziet pie ārsta? Par jūtām viņš nekad nerunā, viss labi esot. Vai man pašai vajadzīga terapija, varbūt es esmu viņu novedusi līdz tādam stāvoklim? Neredzu izeju. Man bail, kad saka, ka liks sev cilpu ap kaklu un ka negrib tādu dzīvi. No malas esam laimīga ģimene. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Lai ārstētos, ir nepieciešama viņa piekrišana; ja ir pašnāvības draudi, tad var saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Es ieteiktu Jums sākt apmeklēt terapiju, jo pēc Jūsu vēstules var saprast, ka Jūs arī izjūtat emocionālus pārdzīvojumus. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Nereti pats cilvēks neizprot līdz galam, kāpēc jūtas nelaimīgs, un bieži meklē vainu situācijā vai apkārtējos cilvēkos. Tuvinieku teiktais, ka viņam ir depresija, netiek uztverts nopietni, bet reizēm pat veido vai padziļina opozicionāru pretošanos. Īpaši, ja to izsaka cilvēks, ar kuru ir strīdi vai kuru vaino savās nelaimēs. Tad var būt sarežģīti šim “vainīgajam” viņu pierunāt doties pie kāda speciālista. Reizēm ir lielākas cerības, ka cilvēks ieklausīsies padomā, ja to izsaka uzticams draugs vai...
Kā cīnīties ar pēctraumas sekām?
Labdien! Pirms divām nedēļām iekļuvu briesmīgā atgadījumā, kļūstot par slīkšanas upuri. Par laimi, viss beidzās labi, bet, tā kā atgadījums man bija psiholoģiski smags, tad sekas ir palikušas. Ikdienā viļņveidīgi uznāk spēcīgs satraukums, baiļu un bēdu sajūta, ko pavada roku trīce, svīšana, smaguma sajūta krūtīs... Kā manā situācijā vislabāk sev palīdzēt? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Vislabāk būtu apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, lai to pārrunātu un cīnītos ar sekām. Ja ļoti smagi, varat griezties pie psihiatra. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatriskās palīdzības Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pēc pārdzīvotā Jums ir attīstījies posttraumatiskā stresa sindroms. Tas var būt labdabīgs un pāriet mēneša laikā. Taču nereti var arī ievilkties, bet, ja nepāriet 3 mēnešu laikā - to jau uzskata par hronisku. Ja simptomi ievelkas, tas var ietekmēt personības psihes struktūru un būtiski traucēt sociālo funkcionēšanu. Tāpēc mans ieteikums - vērsties pie psihoterapeita vai psihologa ar ievirzi psihoterapijā, lai saņemtu profesionālu palīdzību un izvairītos no iespējamām ilglaicīgām sekām....
Bērns 2 gados par sevi runā 3. personā - vai nepieciešams doties pie speciālista?
Labdien! Bērnam šobrīd ir 2 gadi un 8 mēneši. Šobrīd bērns runā ļoti neskaidri (savā valodā). Verbālu komunikāciju sāka izmantot aptuveni pirms 3 mēnešiem. Bērns veido vairāku vārdu teikumus (savā valodā, ko es kā mamma saprotu, bet citi nē). Piemēram, "mašīna ar piekabi traktoru ved". Satrauc "es, tu, man" lietojums. Šie vārdi netiek izmantoti. Par sevi runā 3. personā. Vai šajā valodas attīstības stadijā šī ir uzskatāma par normu, vai tomēr būtu nepieciešams apmeklēt kādu speciālistu? Ja jā, tad pie kura speciālista būtu jāvēršas? Paldies!
Atbild:
Dr. I. Strazds
Labdien! Katrs bērns attīstās citādāk, ne tā, kā ir rakstīts grāmatā. Labi, ka viņš ir sācis kaut ko runāt, bet es domāju, ka vislielākais palīgs šeit Jums būs logopēds. Es iesaku vērsties pie logopēda. Tas parasti ir ilgstošs process, tā kā nepārdzīvojiet, ja pēc pāris nedēļām uzlabojumu nav....
Kā cīnīties ar nekontrolējamām dusmām?
Labdien! Man nezināmu iemeslu dēļ esmu nesociāls cilvēks, kopš sevi atceros, un ir garastāvokļa svārstības, kuras šķietami progresē, kaut dzīvē nenotiek nekas jauns. Dusmu brīžus vairs nav tik viegli "norīt" un tanī brīdī vairs neņemu vērā apkārtējos. Biju pie psihoterapeita, bet tur teica, ka vienkārši esmu jūtīgs cilvēks un būtu jāiemācās uzvedības izpausmes kontrolēt. Neko mācīties netaisos, jo tas ir neproduktīvi. Vai ir kas cits, izņemot elpas ievilkšanām un amlīdzīgi? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Mācīties dažādas tehnikas, kā kontrolēt dusmas, var būt arī produktīvi. Varat arī griezties pie psihiatra, lai izvērtētu nepieciešamību lietot medikamentus....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Varat meklēt palīdzību pie ārsta - psihiatra. Mūsu medicīnas centrā pieņem ārste-psihiatre B. Brokāne - Čekstere. Par pierakstu vai sīkāku informāciju zvaniet darbdienās uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Kā izskaidrot šīs sajūtas miega laikā?
Labdien! Es it kā aizmiegu, bet kādā brīdī esmu it kā pamodies, visu redzu, kas notiek man apkārt, jūtu, ka kustos, bet patiesībā nekustos, pat nevaru neko pakustināt. To es redzu ar acīm, ka nekas no mana ķermeņa locekļiem nekustas, bet prāta līmenī liekas, ka kustos. Un nepatīkamākā sajūta ir tā, ka liekas, ka kāds mani satver un tur ciet. To es pat fiziski sajūtu. Un no šī stāvokļa es tieku laukā, ja sasprindzinos vai ja kāds no malas mani izskustina. Sāpju nekādu nav un arī atmiņas zudumu nav. Kas tas varētu būt un kāpēc? Tas notiek ļoti reti, bet notiek. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Svarīgi būtu zināt, cik tas ir - reti (reizi mēnesī vai reizi gadā). Būtu vēlams apmeklēt ģimenes ārstu un neirologu, lai kopā saprastu problēmas būtību. Ja nepieciešams, tad arī psihiatra konsultācija. No šāda īsa apraksta un bez izmeklējumiem grūti pateikt, kas tas varētu būt. Cieņā,...
Vai psihoterapeits var dot slēdzienu, ka histerektomija ir nepieciešama?
Labdien! Man ir 22 gadi un es nespēju sadzīvot ar mēnešreizēm (nosliece uz pašnāvību, sevis fiziska ietekmēšana). Nav tā, ka tās būtu smagas vai būtu citi blakusefekti, bet man visu laiku nāk bezpalīdzības sajūta, jo nespēju ietekmēt faktu, ka tās ir vai būs. Lūdzu ginekologa palīdzību, bet viņas atbilde bija "tu vēl esi jauna un vēl ir jādzemdē". Man ir divi bērni, kas ir vairāk nekā pietiekami, un neuzskatu, ka tādēļ būtu visu dzīvi jāmokās. Tādēļ jautājums - vai psihoterapeits var dot slēdzienu, ka histerektomija ir nepieciešama? Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Histerektomija ir operācija, kas netiek veikta bez nopietniem iemesliem. Jūsu gadījumā ir jāārstējas pie psihoterapeita vai psihiatra. Pie ginekologa iespējams uzsākt kontracepciju, kur mēnešreizes ir tikai 4 reizes gadā un ir prognozējamas....
Vai man varētu būt atkarība no ēdiena?
Labdien! Man radās jautājums, vai mani ēšanas paradumi varētu būt uz psiholoģiska pamata, vai man vienkārši ir šādi paradumi. Nevarētu teikt, ka ēdu daudz - lielas porcijas. Ēdu mazas porcijas, bet bieži. Otrs ir tas, ka mana ēdienkarte ir diezgan šausmīga šobrīd, jo pēdējā laikā neko siltu negatavoju, ēdu omletes, pelmeņus, salātiņus citreiz, maizītes utt. Dienas vidū pārtraukumos - bulciņas. Silto apēdu labi, ja reizi nedēļā. Un ir ļoti liela vēlme pēc saldumiem. Neviena diena nepaiet bez šokolādes, batoniņa vai vairākiem (arī biezpiena sieriņi). Tas, kādēļ man radās šāds jautājums, ir arī tāpēc, ka es ēdu tad, kad negribu. Principā es neēdu atkal tad, kad esmu pārēdusies. Ja neesmu pārēdusies, bet esmu nesen ēdusi un esmu paēdusi, (man šobrīd negribas), es tāpat iešu un kaut ko paņemšu (parasti tas ir nevis normāls ēdiens, bet tas, kas neveselīgs, un tas, ko gribās.) Iekšējās problēmas, protams, ir. Un daudz cīņu ar sevi notiek katru dienu. Mana nepārtrauktā sevis apspiešana par to, kādai man jābūt, sevis nicināšana, sev daudz ko cenšos ikdienā ieskaidrot. Uztraucos par to, ko domās citi, baidos, neuzdrīkstos. Bieži domāju par pagātni, kaut gan manā tagadnē ir daudz labu lietu un nav iemesls skumt par to, ka “kādreiz bija labāk”, kā arī liels klupšanas akmens - aizvainojumi. Manī turās aizvainojumi, par kuriem joprojām domāju, kaut gan mana dzīve pēdējo 7 mēnešu laikā ir pilnībā mainījusies. No vecā dzīves posma manī tie turās un es domāju ik pa mirklim par cilvēkiem, ar kuriem man ir sliktas atmiņas, kaut gan man ar viņiem vairs nav nekādu saistību. Brīvdienu rītos mans stimuls piecelties ir tas, ka es varēšu paēst. Var jau būt, ka man ir vienkārši tādi paradumi. Bet tas, kā es priecājos paēst, jo īpaši pēc sliktas dienas, un uzskatu to par savu tās dienas prieku - tas man nešķiet īsti normāli. Kā to varētu izskaidrot un klo man darīt? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu labi apmeklēt psihologu, lai risinātu savas iekšējās problēmas un atrastu jaunus mērķus. Ēšanas paradumiem var būt psiholoģisks pamats, bet tos var mainīt ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Ar cieņu,...
Vai šīe ir veģetatīvās distonijas vai aritmijas simptomi?
Labdien! Mana diagnoze ir veģetatīvā distonija un rekurentā depresija. Pēdējā laikā bieži ir lēns pulss. Kaut ikdienā stresa dēļ ir tieši tahikardijas, lēkmēs līdz pat 160 sitieniem. Bet jau nedēļu pulss ir 55-65 sitieni, kas it kā ir normāls pulss, bet ne man, jo pašsajūta ir šausmīga - nestabilitāte, kūleņus izjūtu, kad ir zems pulss, milzu bezspēks, kājās svina sajūta, redze nefokusē, acīs smagums. Vienkārši esmu nespējīga nomazgāt pat traukus! Vai tā var būt veģetatīvās distonijas pazīme vai tomēr aritmijas? Jo izjūtu tādus kā pārsitienus krūškurvī. Dažreiz sirdsklauves. Izrakstīja antidepresantus, tur rakstīts instrukcijā, ka pagarinās QT ekg, kas atkal veido bradikardijas. Bet man tādas jau ir, varbūt ir vadīšanas traucējumi, nevaru to pārbaudīt, jo, aizejot uz ārsta vizīti, mans pulss pārvēršas virs 120 sitieniem. Es vispār drīkstu uzsākt šādas zāles? Vai Ekg uzrādītu QT traucējumus, ja tajā laikā būtu, piemēram, tahikardija? paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu vēlama kardiologa konsultācija un tad varat konsultēties pie psihiatra. Ir iespējams arī pie ģimenes ārsta saņemt nosūtījumu uz holtera monitorēšanu, kur ilgāku laiku tiek veikta sirdsdarbības novērošana. Ar cieņu,...
Periodiskas karstuma lēkmes pēc otrās angiogrāfijas - ko darīt?
Labdien! Ir karstuma sajūta galvā un acīs, galva ir it kā aplieta ar vārošu ūdeni. Tāda sajūta ir lēkmju veidā. Pēkšņi sāk dedzināt acis, galvu, seja paliek sarkana, kakls un krūtis pārklājas sarkaniem plankumiem. Svīst kāju pēdas. Tādas sajūtas sākās pēc angiogrāfijas procedūras. Divus gadus atpakaļ bija operācija, anevrizma, viss bija kārtībā. Pēc pusgada veica angiogrāfiju, arī bija labi. Bet vēl pēc gada otrreiz tika taisīta angiogrāfija. Pēc šīs pārbaudes visa arī sākās. Asinsspiediens šo lēkjmu laikā ceļas burtiski pa minūtēm. Tad saucu ātros. Mēnesi atpakaļ aizveda uz slimnīcu, tur pārbaudīja visu. Gan MR, gan ehokardiogrammu, psihologa konsultācija. It kā viss kārtībā. Bet lēkmes turpinās. Ko darīt? Paldies!
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Grūti pateikt, kas varētu būt šo lēkmju cēlonis. Cik augsts asinsspiediens ceļas lēkmju laikā? Varētu apsvērt feohromocitomas diagnozi. Būtu jālūdz ģimenes ārstu apsvērt izmeklējumus....
Kā rīkoties, ja plānoju kļūt par mammu, bet ārsts izrakstījis antidepresantus ilgstošai lietošanai?
Labdien! Esmu sieviete, 32 gadi. Ārsts nozīmēja antidepresantu terapiju. Teica, ka būšot jālieto aptuveni 3-5 gadus. Nezinu, ko darīt, jo gribētu kļūt drīzumā par mammu. Bet arī nevēlos, lai bērns ciestu dēļ zāļu blaknēm. Kā man vajadzētu rīkoties šajā situācijā? Paldies!
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekoloģe
Labdien! Par šo jautājumu Jums jākonsultējas ar ārstu, kas nozīmēja antidepresantu terapiju. Jums tiks ieteikts medikaments, ko var lietot grūtniece....
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums vajadzētu griezties pie ārsta, kurš izrakstīja antidepresantus, un apspriest visas iespējas, kā arī novērtēt Jūsu veselības stāvokli. Ar cieņu,...
Kā tikt galā ar "baltā halāta sindromu"?
Labdien! Jau kopš mazotnes man ir tendence uz paagstinātu nervozitāti, t.i., gan uzstājoties publikas priekšā, gan tiekoties ar nepazīstamiem cilvēkiem, gan kārtojot dažādas formalitātes iestādēs, gan liekot eksāmenus un apmeklējot ārstus. Pēdējos gados esmu novērojusi, ka sirgstu ar t.s. "baltā haltā sindromu", kura ietekmē, apmeklējot svešus ārstus, man paaugstinās asinsspiediens. Normālos apstākļos, t.i., mērot asinsspiedienu miera stāvoklī mājās vai pie ārstiem, kuri ir zināmi, piemēram, ģimenes ārsta, asinsspiediens ir normāls (caurmērā 110/70; mērot mājās, spiediens nekad nav bijis augstāks par 124/80). Taču, aizejot pie ārstiem, asinsspiediens uzlec uz 135/80, ir bijis pat 140/85, sirds no uztraukuma dauzās. Apnicis skaidroties ar ārstiem, ka man nav arteriālās hipertensijas un paaugstināti asinsspiediena rādītāji ir no uztraukuma. Gan EKG, gan EHO, gan asinssvadu duplex nekādas novirzes neuzrāda, un arī asins analīzes, tostarp holesterīna, glikozes, vairogdziedzera u. c. rādītāji ir normāli. Vecums - nedaudz virs 30. Ko varētu darīt lietas labā, lai tiktu galā ar "baltā halāta sindroma" izraisītu paaugstinātu asinsspiedienu ārstu kabinetos? Psihoterapija, kādas nomierinošas zāles? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatre
Labdien! Jums būtu vēlama psihoterapija, ja stāvoklis neuzlabojas, var apsvērt konsultāciju pie psihiatra. Ar cieņu,...
Pašnāvības idejas, raudulīgums, nomāktība dažas dienas pirms mēnešreizēm - kā to izskaidrot?
Labdien! Pēdejos 3 mēnešus dažas dienas pirms mēnešreizēm nāk uzmācīgas domas (pašnāvības idejas), raudulīgums, nomāktība, citreiz apātija, depersonalizācija mazliet). Pirms pusgada izgrieza vienu virsnieri audzēja dēļ. Pirms tam šādas domas pat galvā nebija un tas ļoti biedē. Tagad pirmo mēnesi lietoju "Prefemin", Nakts sveces eļļu, stāv vēl nelietots L-Triptofāna uztura bagātinātājs. Ikdienā (2-4 reizes mēnesī) eju pie klīniskas psiholoģes. Cik nopietni šis ir? Ginekoloģe pagaidām iesaka lietot "Prefemin". Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Ja rodas pašnāvības idejas un vēlme tās realizēt, nekavējoties meklējiet palīdzību pie psihiatra vai psihologa, vai sauciet NMP. Lai izvērtētu situācijas nopietnību, griezieties pie psihiatra. Ar cieņu,...
Vai ar šādu zāļu kombināciju trauksmes un panikas ārstēšanai nav par daudz?
Labdien! Man ir diezgan izteikta trauksme un ir arī panikas lēkmes. Biju pie psihiatres, kura nozīmēja "Coaxil" 12.5mg 2 reizes dienā. Dzeru jau 21 dienu, bet trauksme saglabājas. Ieteica arī "Alprazolam" 0.25mg trīs reizes dienā. Lieta tāda, ka, iedzerot "Alprazolam", šķiet, uz brīdi pat paliek sliktāk. Esmu uz slimības lapas un vēlos atgriezties darbā. Ģimenes ārste nosūtīja pie psihiatres dienas stacionārā. Tur šo terapiju grib pilnīgi izmainīt un nozīmēja "Brintelix" 10mg no rīta kopā ar pus tableti "Fluanksol" un pus tableti "Lexatonil". Pusdienas laikā vēl pus tableti "Fluanxol" un pus tableti "Lexatonil". Vakarā vēl pus tableti "Lexatonil" un "Mirtazen" 15mg. Vakar uzsāku dzert to "Miratzen", bet naktī pulksten trijos pamodos un nevarēju vairs iemigt. Iedzēru pus tableti "Lexatonil", tad aizmigu. Šodien esmu pilnīgs dārzenis. No rīta iedzēru "Brinatel" 10 mg un "Fluanxol" pus tableti. Palika ļoti slikti visu dienu. Tagad iedzēru vēl pus tableti "Lexatonil". Vai tas viss nav par daudz? Es jūtu, ka grimstu arvien dziļākā purvā. Tas viss jau velkas 5 nedēļas. Agrāk 2014. gadā bija līdzīgi simptomi, panika utt., bet tad dzēru gadu tikai "Alprazolam" pēc vajadzības un man veselība uzlabojās. Sakiet, lūdzu, ko man darīt šinī situācijā? Vai atmest visas zāles un agriezties tikai pie "Alprazolam" pēc vajadzības? Es tagad ar šīm daudzajām zālēm jūtu, ka galva kā vate un nevaru atgriezties normālā dzīvē. Paldies!
Atbild:
Krista Rage, psihiatrs
Labdien! Es rekomendētu Jums atkārtotu psihiatra ambulatoro konsultāciju medikamentozās terapijas shēmas apstiprināšanai, kā arī izrunāt iespēju atgriezties pie "Alprazolam" pēc vajadzības. Ar cieņu,...
Kā tikt galā ar trauksmi, nomāktību, pārāk lielu analizēšanu?
Labdien! Man ir ļoti samilzušas problēmas. Zaudēts darbs, sūdzības par bērna uzvedību pirmsskolā, finansiālas problēmas, u.tml. Katra diena paiet kā elle, godīgi sakot. Šovakar, nākot no veikala, 2 pusaudži mani par cūku nosauca. Šī frāze mani iedzina asaru uzplūdumā. Man ir 26 gadi, nesaprotu, kāpēc vispār mani tas aizskāra. Bet jo ilgāk es atrodos mājās, jo trakāk paliek. Nav dzīvesprieka, nekā. Pamostos no rīta un domāju, kaut atrāk vakars pienāktu, lai var iet atpakaļ gulēt. Man visu laiku jau kādus gadus piecus trīc rokas, ja sanervozējos, tad trīce ir pastiprinātāka nekā parasti. Iepriekšējā darba vietā kolēģi nekaunējās mani izsmiet par svaru, ka es esot lēna kā koka lelle, iesper man pa ceļgaliem un parauj aiz ausīm. Regulāri tika kliegts virsū, ja kaut kādu kļūdu pieļāvu vai nesadzirdēju doto komandu. Darbs bija fiziski smags, kokapstrādē. Protams, sakarā ar visu situāciju pasaulē uz laiku atlaida lielāko daļu cilvēku. Solījās, ka pasauks mani atpakaļ. Bet nekā. Jo es jūtu, ka par mani ir bijušas sūdzības un tieši draudi arī bija, ka tāpēc vairs arī atpakaļ nepieņems. Visu laiku biju tur drūma, bet man vienkārši pārmeta, ka esmu dīvaina, iedomīga utt. Es nepārdzīvotu par to tik ļoti (par darbavietas atgūšanu), bet tā bija vienīgā vieta, kuru varēju savienot ar bērnu. Uz pilsētu izbraukāt es nevaru. Nezinu, ko iesākt. Bet es tāda nomākta esmu bijusi jau kopš pusaudžu gadiem. Bet tagad viss ir vienkārši par daudz un, rakstot šo tekstu, asaras birst kā pupas. Kā sev iemācīt kontrolēt emocijas? Kur vērsties? Pie ģimenes ārsta nevēlos, dzīvoju mazā miestā un diez vai sapratīs manu problēmu, drīzāk norakstīs uz to, ka esmu slinka. Paldies!
Atbild:
Lolita Dalbiņa, psihiatrs
Labdien! Pēc stāstītā saprotu, ka trauksmaina jūtaties jau ilgstoši, taču pēdējā laikā problēmas situāciju pasliktinājušas. Iesaku laicīgi vērsties pie psihiskās veselības speciālista - psihoterapeita vai psihiatra, kurš varēs izvērtēt Jūsu psihisko stāvokli un nozīmēt ārstēšanu. Psihiatrs ir tiešās pieejamības speciālists un ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Lai veicas! Ar cieņu,...
Kā tikt galā ar dusmu uzliesmojumiem?
Labdien! Vēlētos padomu. Jau vairāk nekā pusgadu manī ir dusmas, aizvainojums, niknums, ko man ļoti grūti savaldīt. Dažreiz pašai bail no sevis. Es varu kādu apvainot, pazemot utt. Man ir viegla garīga atpalicība, nestrādāju un nemācos, uz pasauli, īpaši cilvēkiem, raugos negatīvi. Man nav ne ambīciju, ne plānu. Apmeklēju psihiatru, zāles dzeru. Ko vēl man darīt, pie kā vērsties? Esmu gājusi pie psihologiem, bet apmeklējumi beigušies ar manu kliegšanu, jo, tiklīdz es jūtu, ka mani pazemo, noliek, nonievā vai pārmet, man nav savaldības, jo man kā ihtiozes slimniecei bija daudz pazemojumu bērnībā un fiziskā vardarbība. Joprojām to atceros, plūkāju ārā matiņus no intīmās zonas un lieku mutē, tas jau no dziļas bērnības. Lūdzu kādu ieteikumu, būšu pateicīga. Man vajadzīga palīdzība. Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Ar dusmām un aizvainojumu noteikti jāturpina strādāt ar psihologu. Psihologs noteikti necenšas Jūs pazemot. Ja nav izveidojies kontakts ar esošo psihologu, var to nomainīt pret citu. Varat arī šis problēmas pārrunāt ar Jūsu ārstējošo psihiatru, varbūt nepieciešams pamainīt terapiju. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Psihologa konsultācijas būtu lietderīgas tikai tad, kad ar piemeklētu medikamentu shēmu sāciet justies mierīgāk. Ja kādu psihiatru darba rezultāts līdz galam neapmierina, droši vajadzētu pamēģināt nokonsultēties pie kāda cita par turpmāko ārstēšanos. Latvijā ir pieejams plašs dažādu medikamentu klāsts, lai varētu pielāgot individuālu zāļu kombināciju. Ja ambulatorā ārstniecība efektu nedod, ir iespējas izšķirties par stacionāru ārstēšanu, kur iespējama gan medikamentu pielāgošana, gan...
Atbild:
Ieva Muižarāja, klīniskais psihologs
Labdien! Dusmas ir normālas cilvēka emocijas. Mēs bieži jūtamies dusmīgi, ja mūsu mērķi tiek izjaukti vai kad mēs uztveram, ka citi mūs izmanto, vai pārkāpj mūsu robežas. Emocijas sagādā problēmas, ja tās tiek piedzīvotas pārāk bieži vai intensīvi. Lasot Jūsu stāstu, saprotu, ka dusmas ir parādījušās pēdējā pusgada laikā. Noteikti vērts būtu paskatīties, kas šajā laika posmā ir noticis. Ja ir vēlme saprast sevi vairāk un savas emocijas, un kā tās regulēt, visslabāk būtu doties pie speciālista, psihologa vai...
Kur vērsties pēc palīdzības ar diagnozi kompulsīvā pārēšanās?
Labdien! Jau praktiski 5 gados cīnos ar “kompulsīvo pārēšanos”. Biju ārstējusies pie psihiatres, lietoju medikamentus. Likās, ka esmu pieveikusi savas problēmas, taču nē. Pagāja pusotrs gads, un jūtu, ka viss atgriežas vecajās sliedēs. Iesakiet, lūdzu, psihoterapeitus/psihiatrus, kas darbojas tieši šajā jomā. Paldies!
Atbild:
Kristīna Buta, psihiatre, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatori konsultatīvā nodaļa
Labdien! Ir jāapzinās, ka ēšanas traucējumus, kāda ir arī “kompulsīvā pārēšanās”, nevarēs izārstēt ar vienu psihiatra nozīmētu ārstniecības kursu. Būtu arī ieteicams izvērtēt, vai pamatā šai psihiskās veselības problēmai varētu būt depresija. Ja Jums nav veicies veselības problēmas risināšanā, Jūs varat konsultēties Ēšanas traucējumu resursu centrā, kas atrodas Rīgā Grebenščikova ielā 1, vai arī konsultēties pie cita psihiatra. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra reģistratūras strādā no...
Vai panikas lēkmes brīdī var paaugstināties asinsspiediens?
Labdien! Vai panikas lēkmes brīdī, kad ir tas nelabums, bailes un trīceklis pa visu ķermeni, asinsspiediens var paaugstināties? Ja man vienmēr spiediens ir 120/90, tad vienu vakaru panikas brīdī bija 140/90. Galva bija dulla, uz acīm dīvaina spiešanas sajūta. Ir pamats satraukumam, ka tas var nebūt no veģetatīvās distonijas? Paldies!
Atbild:
Laura Freimane, psihiatrs
Labdien! Jā, panikas lēkmes laikā asinsspiediens var paaugstināties. Taču vienmēr, ja rodas problēmas ar asinsspiedienu, nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu, lai kopā lemtu par ārstēšanas iespējām. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, RPNC Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Pie panikas traucējumiem, kā jebkurā satraukumā, var celties asinsspiediens. Turklāt Jūsu pieminētais asinsspiediena paaugstinājums nav izteikts. Panikas traucējumi ir jāārstē, lai neatkārtotos un netraucētu pilnvērtīgi dzīvot. Lai noskaidrotu savu veselības stāvokli, Jums vispirms būtu jādodas uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta. Viņam izstāstīsiet par saviem simptomiem un sajūtām, un viņš ieteiks Jums turpmāko rīcību. Būtu ieteicama gan psihiatriska terapija (medikamenti), gan...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pie veģetatīvās distonijas spiediens var gan paaugstināties, gan samazināties, gan arī lēkmes laikā būt nemainīgs. Ar cieņu,...
Ko darīt, ja bērns piecos gados vēl nav sācis runāt?
Labdien! Ko man darīt, ja mana meita nerunā nevienu vārdu 5 gados? Psihiatri sūta uz dažādām terapijām, bet terapeiti sūta pie psihiatra. Bērns var sēdēt un vienā momentā sākt sevi sist, un tad raud, daudz histērijas bez iemesliem. Ir diagnoze attīstības un runas atpalicība. Visi saka, ka tas nav autisms. Bet es redzu, ka mana meita nerunā un uzvedas kā psihs (skumjš termins, bet es tā arī redzu). Mums nevar palīdzēt neviens ārsts. Tagad staigājam uz ABA terapiju, bet arī domāju, ka nepalīdzēs. Audiologopēdam neizdevās mums palīdzēt. Sūta pie psihiatra, bet psihiatri pie audiologopēda. Katru dienu skatos uz savu bērnu un uz viņas uzvedību, un jau pašai vajadzēs drīz psihiatru, jo, katru dienu klausoties šos psihus pa 100 reizēm, jau galva neizturēs. Ko man darīt? Ģenētikas analīzēs ir viss kārtībā un magnētisko rezonansi arī taisījām, arī miega diagnostika veikta, un viss ir kārtībā. Papildus, tad kad viņai ir emocijas - labas vai sliktas - novēroti nervu tiki, bet ārsti domā, ka tā ir epilepsija. Paldies!
Atbild:
Laura ķevere, Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas virsārste
Labdien! Jautājums norāda, ka nav izveidojusies laba sadarbība ar ārstu. Varu rekomendēt pierakstīties pie bērnu psihiatra Bērnu slimnīcā vai, ja vizīte jau bijusi, pierakstīties pie cita speciālista. Aprakstītie traucējumi liecina, ka jāvēršas ir pie psihiatra. Uzticamu informāciju par bērnu veselību var atrast portālā veselapasaule.lv. Vairāk šeit:...
Kā atšķirt menopauzes simptomus no izdegšanas sindroma?
Labdien! Man ir 50 gadi, un rudenī ginekologs apstiprināja menopauzi. 5 gadus pirms tam bija ļoti intensīva nakts svīšana (it īpaši krūšu un kakla rajonā), pie kuras esmu jau pieradusi, iemācījusies sadzīvot un, šķiet, tā pat ir mazinājusies. Tad pati nedomāju, ka svīšana saistīta ar premenopauzi, jo jutos jauna... domāju, ka no stresa, kam piekrita arī ģimenes ārsts. Tātad pārstrādājusies un izdegusi, jo pievienojās arī bezmiegs, trauksme un nogurums. Diemžēl tagad man parādās arvien jaunas, nepatīkamākas sajūtas, kas iepriekš nav bijušas: milzīgs nogurums, bieži sāp lielās locītavas un muskuļi, šķiet, strauji samazinās muskuļu spēks, ir paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī, nereti uznāk depresīvs, raudulīgs noskaņojums, grūtības ar koncentrēšanos un atmiņas traucējumi. Vārdu sakot, nav forši. Klasisko karstuma viļņu nav, taču periodiski dienas laikā kļūst karsti un sasvīst paduses, bet nepietvīkstu, kā tiek aprakstīts menopauzes simptomu sarakstā. Protams, ķermeņa proporcijas mainās, svars nedaudz pieaug, kaut liekā svara man nav. Mans ginekologs teica, ka man nav īstu klimaksa simptomu, jo nav klasisko karstuma viļņu. Esot izdegšanas sindroms. Varbūt, ka tā ir, bet varbūt arī ne gluži. Kā to atšķetināt? Vai tiešām šis manis sarakstītais, šķiet, veģetatīvo izpausmju komplekss, neattiecas uz menopauzi un ir ārstējams tikai ar atpūšanos? Kādu speciālistu jūs ieteiktu un no kura gala sākt, lai labāk justos? Paldies!
Atbild:
Dr. Kristina Bojuta, Sievietes veselības centrs
Labdien! Vairāk tiešām izklausās pēc izdegšanas sindroma. Jāvēršas pie ģimenes ārsta sākumā, lai nozīmē izmeklējumus, piemēram, EKG, ehoEKG, ja paātrināta sirdsdarbība. Būtu labi arī nodod vairogdziedzera hormonus. Pakāpeniski jāizmeklējas, un to visu sākumā koordinē ģimenes ārsts....
Atbild:
Maija Dace Broša, ginekologs
Labdien! Jautājums, kad īsti sākās menopauze (izbeidzās menstruācijas) - vai 50 gados, vai ātrāk. Jūsu nosauktās problēmas var kombinēties. Dzīvē nekas neiekļaujas klasiskajos aprakstos. Daži simptomi var arī nebūt. Iesaku doties pie ģimenes ārsta un endokrinologa, lai izslēgtu vairogdziedzera saslimšanu, kurai pazīmes ir līdzīgas. Ja viss kārtībā, ar ginekologu apspriest jautājumu, par hormonu aizvietojošās terapijas uzsākšanu. Iesaku mainīt dzīvesveidu, lai novērstu stresa faktorus, kas jebkuru...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pēc apraksta spriežot, visdrīzāk Jūs ciešat gan no veģetatīvās distonijas, gan no menopauzes. Šīs problēmas viena otru neizslēdz, jo menopauzes simptomi arī realizējas caur veģetatīvās nervus sistēmas darbību. Ja Jūs interesē mūsu viedoklis un ieteikumi, tad varat pieteikties pie mums uz vispārējo organisma izmeklēšanu. Sīkāku informāciju var uzzināt www.vs888.lv vai zvanot darbdienās uz tālruni 27088877. Ar cieņu,...
Uz īsu brīdi pazūd spēja koncentrēties - kā to izskaidrot?
Labdien! Esmu sieviete, 37 gadi, ir divi bērni. Strādāju skolā, esmu datorikas skolotāja. Mani darbs apmierina, protams, ir savas nepilnības, ir stresa fons, troksnis, pārmaiņas u. tml., bet ir savas pozitīvās lietas, kas mani piesaista tai visā. Par problēmu. Kad piedzima pirmā meita, mani piemeklēja šī dīvainā parādība/sajūta, it kā uz brīdi pazustu spēja koncentrēties. Es apzinos, kur atrodos, ko daru, bet esmu kur pazudusi domās un sajūtās. Ja vēlējos ko pati par to uzzināt, tad likās kaut kādas dejavu sajūtas, bet līdz galam nenoticēju. Biežāk tas notiek mājās, pavisam maz darbā, parasti šis mirklis ir īss, minūte tā nebūs, kaut kādas 20 sekundes, un tad, protams, ir tāds pārdomu brīdis, jo nekad nevar atcerēties, kas tad tur īsti tika sajusts, vai kas tad likās. Sākumā tas bija reti, kad sāku strādāt - tad daudz biežāk. Novēroju, ka vasarā, kad esmu atvaļinājumā, tas nenotiek, vairāk tumšajos gadalaikos, kad, iespējams, ir lielāks stress. Esmu cilvēks, kurš ir atbildīgs, mēģina būt pareizs un pārdzīvo, ja kas ne tā. Zinu, ka liela domāšana man neļauj aizmigt, tas varētu būt mans lielais mīnuss, pašai dusmas par to lielo domu apjomu galvā... Interesē, kas ir šīs pauzes. Baidos par nākotni, par to, ka pēkšņi tajā pauzē nepalieku, jo tad zinu, ka neesmu lietojama, man grūti sakārtot domas, kaut ko pateikt, atrast vārdus, esmu kā tāds pazudušais. No malas to neviens nav nekad pamanījis, jo tā pauze ir īsa, tad seko tāds apmulsuma brīdis, atgriešanās pie reālā dzīves momenta. Paldies!
Atbild:
Tarass Ivaščenko, "Veselības centrs Vivendi", SIA
Labdien! Lai noskaidrotu cēloni, nepieciešams nodot analīzes - pilna asins aina, vairogdziedzera hormoni, dzelzs līmenis. Ieteicams vērsties pie neirologa, iespējams, viņš nozīmēs EEG vai citus izmeklējumus. Par turpmāko gaitu varēs spriest pēc izmeklējumu rezultātiem....
Atbild:
Baiba Brokāne - Čekstere, ārste- psihiatre
Labdien! Ieteicama vizīte pie psihiatra. Ar cieņu,...
Sajūta, ka esmu svešā ķermenī - vai tiešām tas no veģetatīvās distonijas, un kā atbrīvoties no šīs sajūtas??
Labdien! Man ir 20 gadi un man ir veģetatīvā distonija. Mokos ar to jau trīs gadus, bet šogad ir vistrakāk. Panikas lēkmēm ir nākusi klāt arī depersonalizācija un derealizācija. Eju pie psihiatra un psihologa. Man izrakstīja jaunus antidepresantus, no kuriem man palika vēl sliktāk, šķiet, ka man ir cits ķermenis un ka tā vispār neesmu es. Bail aizmigt, liekas, ka nomiršu. Kā arī ir bailes iziet no mājas, jo, ejot lejā pa trepēm, šķiet, ka esmu palikusi vēl augšā, kas uzdzen šausmīgas bailes. Šobrīd vispār ir tāda sajūta, ka mans īstais ķermenis ir pazudis, bija vēl viens - arī tas pazuda, un tagad vispār liekas, ka ir kāds trešais, un ka tā neesmu es. Zinu, ka izklausās nereāli, bet tā patiešām liekas. Vairs nezinu, kur meklēt palīdzību, kā rīkoties, vai braukt uz slimnīcu, vai saukt "ātros", jo tas ir neizturami un nav iespējams dzīvot. Psihiatrs teica, ka tas no tām jaunajām zālēm, tāpēc nolēmām pārtraukt tās lietot. Bet ko šobrīd darīt, nezinu. Jo patiešām sajūta, ka dzīvoju murgā. Vai tā tiešām varētu būt distonija, un vai šīs sajūtas kādreiz pāries un es varēšu normāli dzīvot? Paldies!
Atbild:
B. Brokāne - Čekstere, ārste-psihiatre
Labdien! Viss aprakstītais norāda uz veģetatīvo distoniju. Šīs sajūtas var būt daudz un dažādas, neizskaidrojamas. Iesaku aprunāties vēl ar kādu psihiatru. Ar cieņu,...
Atbild:
Diāna Neperte, Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja
Labdien! Jūsu aprakstītos simptomus nebūtu pareizi skaidrot ar veģetatīvo distoniju. Nav izslēgts, ka saasināšanos tiešām varētu provocēt antidepresanta lietošana, un ārsts pieņēma pareizu lēmumu, to pārtraucot. Šis stāvoklis ir pārejošs, bet ārstējams. Jums nepieciešama palīdzība. Iesaku vēsties pie psihiatra atkārtoti. Mūsu ārstniecības iestādes ambulatorajos centros “Veldre” un “Pārdaugava” pieejama arī palīdzība Dienas stacionāros vai atvērta tipa stacionārajās nodaļās. Tiesa,...
Atbild:
Dr. Rolands Ivanovs
Labdien! Sajūtas, ko aprakstāt, ir ļoti biedējošas un mokošas. Un varu iedomāties, ka sadzīvot ar tām 3 gadu garumā nav bijis viegli. Bez tam, to saasināšanās var radīt izmisuma un bezcerības sajūtu. Bet labā ziņa ir tā, ka to ir iespējams ārstēt, un tas, ka Jūs meklējat palīdzību, kas palielina izredzes problēmu atrisināt. Pirmais solis veiksmīgas ārstēšanas procesā ir precīza diagnostika un spēja saprast problēmas būtību. Nākamais solis ir atbilstošas, zinātnē balstītas un efektīvas ārstēšanas...
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Pēc apraksta spriežot, Jums ir dziļa veģetatīvā distonija, kurai nepieciešama zāļu terapija. Apmeklējiet savu psihiatru, lai nozīmētu nepieciešamo terapiju, vai vēršaties pēc palīdzības pie cita psihiatra. Ar cieņu,...