Kāpēc ik pēc pāris gadiem piemeklē sirds pārsitieni? Vai tiešām veģetatīvā distonija?
Labdien! Esmu izmisumā. Ko darīt ar sirds pārsitieniem? Ik pēc pāris gadiem tie atgriežas uz kādu mēnesi un tad atkal pazūd. Katru reizi savādāk. Staigājot un kustoties, tos nejūtu, bet, kā apsēžos, tā sirds pārsitieni atkal klāt. Guļot arī tos nejūtu. Dzeru Mildronātu, sirds pilienus, baldriānu, bet nu nekā. Katru gadu taisu EHO, bet viss kārtībā. asins analīzēs arī. Kad dakterim stāstu, ka brīžiem pārsit, viņš tik atbild, lai padzeru nervu tējiņas, jo ar sirdi viss kārtībā. Regulāri eju uz sporta zāli, daudz staigāju. Man ir 56 gadi. Vai tiešām tā modernā slimība - veģetatīvā distonija - piemeklējusi arī mani? Dažreiz jau mēdzu izdomāt savas slimības. Paldies!
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Veģetatīvā distonija nav jauna un moderna, un tā nav slimība, tas ir tāds nervu tips. Veģetatīvās distonijas problēmas ir zinājušas jau mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Pēc jūsu apraksta spriežot, tā visdrīzāk ir veģetatīvā distonija. Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma pārbaudi šūnu līmenī, lai varētu noskaidrot, vai Jūsu sūdzības ir saistītas tikai ar veģetatīvās sistēmas problēmām, vai arī ir vēl kādas citas izmaiņas organismā. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni...
Atbild:
Dace Cerava, ārste psihoterapeite un psihoanalītiķe
Labdien! Sirds pārsitieni patiešām var būt emocionālas dabas. Cilvēki ir izdomājuši saukt to par veģetatīvo distoniju un tamlīdzīgi. Tas izklausās pēc slimības, ko tātad var ārstēt medicīniski. Var jau arī gan ar zālēm, gan sportiskām aktivitātēm u. c. veselīgām lietām. Ja gribat uzzināt vairāk par savas sirds pārsitienu neapzināto emocionālo vēstījumu, iesaku Jums aiziet uz konsultāciju pie ārsta psihoterapeita, kam ir psihosomatisko slimību izpratne un psihodinamiskās/psihoanalītiskās...
Kāds cēlonis varbūt sīkoņai galvā un tirpšanas sajūtai ķermenī?
Labdien! Nu jau kādu laiku sīc galvā, ir brīži, ka sīc mazāk, ir, kad vairāk. Biju aizgājusi pie ausu daktera, jo domāju, ka kaut kas ar ausīm, bet tur viss kārtībā. Brīžiem sīc tik stipri, ka jārunā ir skaļāk, tad sīķoņa it kā pazūd. Vakaros nevar aiziet gulēt, jo visu laiku galvā sīc. Tagad vēl parādījās klāt dīvaina tirpoņas sajūta ķermenī, pagriežoties straujāk, un arī brīžiem liekas, ka tirpst mēle. Vēl parādās dažreiz svīšana, un labā pusē lūpa it kā arī tirpst. Nevaru saprast - cik tas nopietni ir un ko man darīt? Jau laicīgi paldies, ja varēsiet man kaut ko paskaidrot.
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Labdien! Sīkšanu sauc par tinnitus. Ņemot vērā to, ka jums ir jušanas traucējumi, noteikti nepieicšama izmeklēšana. Iesaku veikt MR galvai un konsultēties ar neirologu....
Atbild:
MFD "Pārdaugava"
Labdien! Obligāti jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai internistu, kā arī ārsts neirologs spēs atbildēt uz Jūsu jautājumiem. Varam piedāvāt pierakstīties pie mums uz konsultāciju, zvaniet veselības centram MFD "Pārdaugava", tel. 67131316....
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Nezinot ne Jūsu vecumu, ne kopējo veselības stāvokli, neko komentēt nevaram. Iesakām apmeklēt neirologu. Ar cieņu,...
Atbild:
Dr. M. Funka
Labdien! Izskatās, ka Jums nepieciešama nopietna izmeklēšana.. un ar to nevajadzētu kavēties....
Ko darīt, lai izārstētu sirds pārsitienus?
Labdien! Patreiz mokos ar nepārtrauktiem sirds pārsitieniem, kuri ir pat ļoti bieži un traucē normāli darboties. Ārsti ir noteikuši diagnozi . Veģetatīvā distonija. Pa lielam pirms gada bija līdzīgi simptomi, viss tika pārbaudīts, EHO, kardiogramma, holters, vairogdziedzeris - nekas slikts neuzrādījās. Piekristu apgalvojumam, ka tā ir veģetatīvā distonija, bet nesaprotu, kādēļ pārsitieni ir pie staigāšanas, bet gulēšanas vai sēdēšanas laikā izzūd gandrīz pavisam? Arī karstumā pārsitieni parādās un traucē. Lietoju magniju un sirds pilienus, bet saprotu, ka tie tikpat kā nepalīdz nemaz. Kā rīkoties, lai sirds pārsitieni beigtos? Jautājums par pirti: ja tie ir veģetatīvās distonijas simptomi, vai pirtī iešana nekaitēs, ja ir sirds pārsitieni? Paldies par atbildi! Jauku dienu vēlot, Līga
Atbild:
Veselības salons 888
Labdien! Izejot no Jūsu apraksta, tā visdrīzāk ir veģetatīvā distonija, kas dod sirds ritma traucējumus, bet, ja vēlaties mūsu viedokli un palīdzību, varam piedāvāt veikt vispārēju organisma izmeklēšanu šūnu līmenī, lai noskaidrotu, vai tās ir tikai veģetatīvās nervu sistēmas problēmas, vai tomēr ir iesaistīta arī kāda cita orgānu sistēma. Pie veģetatīvās distonijas apmeklēt pirti var. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877, vai mājas lapā www.vs888.lv. Ar cieņu,...
Vai sirds pārsitieni ir raksturīgi veģetatīvai distonijai?
Sveiki! Jautājums sekojošs - mani nomoka sirds pārsitieni, parasti sirsniņa uztaisa vienu sitienu ārpus normas, pēc šāda sitiena reizēm paliek dulla galva un ir jocīga sajūta kājās. Eko ir veikta pirms pusgada - viss labi, arī holtera monitorēšana veikta aptuveni pirms 5 mēnešiem, vieniga lieta - sinusa mezgla tahikardija slēdzienā. Ar šo slēdzienu esmu bijusi pie kardiologa, kas noteica diagnozi - veģetatīvā distonija. Ir bijuši šādi sirds pārsitieni, kā arī papildus ir bijušas sajūtas, ka nevaru paelpot un ir kamols kaklā, tā itkā sirds būtu kaklā. Ir saukti ātrie - kopumā 3 reizes, un kardiogramma neko sliktu nav uzrādījusi. Sakiet, lūdzu, vai šie pārsitieni varētu būt normāla parādība, vai man ir vēl jāveic papildu izmeklējumi? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Sirds pārsitieni ir normāla parādība, bet, ja tas ir tik bieži, traucējoši, tad drīzāk jāvēršas pie psihiatra vai psihoterapeita un jāatrod risinājums nervu sistēmas stabilizēšanai. Ar cieņu,...
Atbild:
Jānis Vītiņš, ārsts - psihoterapeits, medicīnas centrs ARS
Labdien! Jūsu veiktie izmeklējumi ir pietiekams pamats, lai izslēgtu sirds – asinsvadu sistēmas bojājuma esamību un apstiprinātu kardiologa uzstādīto diagnozi, tādēļ uz otro jautājuma daļu varu atbildēt, ka nekādi papildu izmeklējumi nav nepieciešami. Šādi pārsitieni ir bieži sastopama sūdzība pie veģetatīvās distonijas vai, citiem vārdiem, somatoformās veģetatīvās disfunkcijas. Tie izraisa nopietnu dzīves kvalitātes kritumu, tādēļ atbilde arī uz pirmo jautājuma daļu ir – nē, tie nav normāla...
Atbild:
Dr. Gints Polis
Labdien, Diana! Jā, Jūsu sūdzības var būt saistītas ar veģetatīvu distoniju. Tāpēc iesaku Jums iziet psihoterapijas kursu....
Kā var izārstēt nimfomāniju?
Labdien! Vai ir kādas zāles pret nimfomāniju? Paldies!
Atbild:
Inita Lēna Goldšteina
Labdien! Ieteiktu vērsties pie psihoterapeita, kurš ir arī seksopatologs. Piemēram, dr. Dainis Balodis. Kontaktinformāciju var atrast www.arstipsihoterapeiti.lv.
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Atbildot uz Jūsu jautājumu - nekādu medikamentu nimfomānijas ārstēšanai nav, bet es Jums ieteiktu konsultēties pie psihoterapeita. Tas iespējams arī mūsu "Klīnikā Dzintari" Rīgā vai Jūrmalā, tālr., lai pieteiktos uz konsultāciju: 67754811....
Vai šie simptomi liecina par veģetatīvo distoniju?
Labdien! Man bieži rodas sajūta, kad, kaut ko darot, liekas, ka smadzenes aptumšojas un vairs nesaprotu, ko daru un kur atrodos, bail "sajukt prātā" un sirds dauzās. Kā cīnīties ar šīm sajūtām? Ko būtu pareizi darīt? Ģimenes ārstam neesmu to teikusi, jo negribu, lai domā, ka neesmu "pieskaitāma" sabiedrībai. Paldies!
Atbild:
Žanete Sebre, ārste-psihoterapeite.
Labdien! Jā, tā varētu izpausties gan veģetatīvā distonija, gan emociju regulācijas traucējumi (parasti tie iet roku rokā), bet tas nebūt nenozīmē, ka esat "nepieskaitāma". Ģimenes ārstam kā reiz būtu vēlams to izstāstīt, lai izslēgtu kādas citas somatiskas saslimšanas. Tālāk vēlama vizīte pie psihoterapeita vai psihiatra. Ar cieņu,...
Vai tiešām man ir veģetatīvā disfunkcija?
Labdien! Vēlētos noskaidrot, vai tiešām man varētu būt veģetatīvā nervu disfunkcija. Man ir 27 gadi, sieviete, nesmēķēju. Īsumā: Novembrī piedzīvoju negaidītu radinieka zaudējumu. Sākās nepatīkamas domas un bailes par citiem radiem un sev tuviem cilvēkiem. Domas kļuva uzmācīgas - centos tās atgrūst. Tad sākās spiešana krūškurvī, slikta dūša, drebuļi. Uzņemšanā veica kardiogrammu - normāla, asinsanalīzes - normālas. Noteica diagnozi -veģetatīvā nervu disfunkcija. Izrakstīja "Adaptol". Izlietoju "Adaptol" kursu, simptoni daļēji pazuda, tikai ir duroša sajūta sirds rajonā. Konstatēju paaugstinātu assinspiedienu ap 130/89, pulss no 75 - 89 dažreiz vairāk. Ģimenes ārsts izrakstīja "Anapril 10" un atkārtoti "Adaptol". Vairogdziedzera analīzes normālas. Turpinu dzert "Adaptol", bet ik pa laikam rodas durošās sāpes sirds rajonā, kā arī ik pa reizei piemeklē sajūta, ka nevar līdz galam ieelpot. Papildus visam - ļoti slikti guļu, iemiegu un naktī ik pēc 2 stundām mostos un atkal mēģinu iemigt. Kad pamostos, ir reizes, kad esmu pastiprināti sasvīdusi. Tāpat vēl ir satraukums par tuviniekiem, uzmācīgas domas. Vai tiešām tā ir veģetatīvā disfunkcija? Kā ar to cīnieties, kā atgūt veselīgu miegu, jo pirms visa šī gulēju ļoti labi? Vai ir nepieciešami vēl kādi papildu izmeklējumi? Pie kāda ārsta griezties? Paldies!
Atbild:
Dr. Velga Sudraba
Labdien, Zanda! Jūsu lielākais un satrauktākais jautājums ir par to, vai Jums ir veģetatīvā disfunkcija? Un tas liek domāt par vairākām lietām: vai nu Jūs šī diagnoze ļoti biedē vai Jūs neuzticaties speciālistiem, kuri to Jums noteica, vai arī Jūs esat pārliecināta, ka Jums ir kaut kāda cita slimība, kuru vēl nav noteikuši. Neatkarīgi no tā, kurš variants ir īstais, tomēr ir labas un ne tik labas ziņas. Pirmkārt, Jums veiktas analīzes, vairākas izmeklēšanas un nav atrastas objektīvas atradnes, nav atrasti...
Atbild:
Anda Kariņa, ģimenes ārste
Sveiki! Jums ir attīstījusies neiroze ar trauksmi un miega traucējumiem. Spiediens un pulss reaģē uz adrenalīnu, bet vēl ir normas robežās (spiediens 130/89 mmHg ir normas robežās). Durošas sāpes krūšu kurvī pie dziļas ieelpas gan, šķiet, nāk no muguras (kā starpribu nerva kairinājums). Iesaku fiziskas aktivitātes, stiepjošus vingrojumus mugurai. Vēlama psihoterapija. Ja ar "Adaptol" vien nepietiek, būtu jāapsver antidepresantu kurss komplektā ar psihoterapiju. Agrāk šādas sūdzības, kur...
Atbild:
Žanete Sebre, ārste-psihoterapeite
Labdien! Emociju regulācijas traucējumi bieži izpaužas kā veģetatīva disfunkcija. Iespējams, ka piedzīvotais zaudējums ir radījis spēcīgas emocijas, ko ir grūti izprast un līdz ar to grūti iekšēji labi pārvaldīt. Šāds emocionāls "sajukums", ja tā var teikt, var attiecīgi izraisīt arī autonomās nervu sistēmas "sajukumu" jeb disfunkciju. Vēlama vizīte pie psihoterapeita....
Kā tikt galā ar ilgstošu depresiju, ja zāles vairs nepalīdz?
Labdien! Esmu 26 gadus jauna, taču ar depresiju un trauksmi sirgstu jau ilgāku laiku. Kad tā kļuva pavisam nekontrolējama (pirms aptuveni 3 gadiem), beidzot saņēmos apmeklēt psihiatru. Sākumā izrakstīja zāles "Escitil", kas sākotnēji radīja pastiprinātāku trauksmi, taču jau pēc pāris nedēļām sajutu pirmos pozitīvos efektus, pēc tam ārste palielināja devu un, kādu laiku lietojot, iznākums bija ļoti pozitīvs. Trauksme bija daudz mērenāka, parādījās vēlme dzīvot, no rītiem celties, iet un darīt lietas un visādi citādi biju ļoti laimīga, ka ar pirmo mēģinājumu izdevās atrast pareizās zāles. Diemžēl pēc nepilna gada tās pārstāja darboties. Stāvoklis atgriezās vecajās sliedēs. Vēlāk psihiatre izrakstīja "Paroxetin" un "Fluanxol", taču arī šī kombinācija neradīja vēlamo efektu. Turpinājās arī suicidālas domas. Kādu laiku cietos un gaidīju, ka varbūt kas mainīsies, bet kad atkal jau stāvoklis bija tik slikts, ka nebija izturams, atkal vērsos pie ārsta. Šoreiz izrakstīja "Elify XR". Šīs zāles bija ļoti neveiksmīgas, jo ārkārtīgi palielināja suicidālas domas līdz pat ļoti satraucošam līmenim, tāpēc izlēmām neturpināt to lietošanu. Tā vietā izrakstīja "Duloxetin". Ar šīm zālēm nejutu ne īpašu enerģiju, ne dzīvessparu, taču stāvoklis bija paciešams pirmos 3 mēnešus un šķiet, ka arī pati sev centos iestāstīt, ka varbūt nav tik slikti, jo vismaz nevēlējos izdarīt pašnāvību un biju nogurusi eksperimentēt ar zālēm. Pēc kādiem 4.5 mēnešiem vērsos pie ārstes atkal, sūdzoties par to, ka jūtu, ka depresija tomēr ir palikusi, jo nekas neizraisa prieku, ir apātija, vienaldzība pret lietām. No psihiatres saņēmu atbildi, ka esam tik daudz ko jau mēģinājuši, ka atkal mainīt zāles nav jēgas, jo stiprāku vairs nav, tāpēc tika pieņemts lēmums devu palielināt. Šobrīd ar lielāku devu arī apātija ir vēl lielāka. Esmu arī strādājoša studente un pa virsu tam šobrīd ir sesijas laiks, kas pastiprina trauksmi, un tas, ka brīvdienās vēlos tikai nekustīgi gulēt un neko nedarīt, padara situāciju vēl sliktāku. Jāpiebilst, ka pēdējo mēnesi apmeklēju psihoterapeiti un arī viņa apstiprināja, ka depresija ir ļoti izteikta. Šobrīd nezinu pie kā vērsties, jo jūtos izdegusi skolas un darba pienākumu priekšā, nogurusi no zāļu mainīšanas, baidos nenokārtot eksāmenus, jo visu laiku gribu tikai gulēt un atslēgties no ārpasaules, arī darbā pilnīga vienaldzība pret veicamajiem pienākumiem. Diemžēl neredzu jēgu vērsties pie savas līdzšinējās psihiatres, jo šķiet, ka esam iegājušas strupceļā. Pie cita psihiatra, kad mēģināju pierakstīties, ātrākais ir pēc 2.5 nedēļām. Šobrīd vienīgā izeja ir doties pie ģimenes ārstes, taču neesmu pārliecināta, ar ko viņa var līdzēt. Varbūt ir jēga no došanās uz dienas stacionāru, piemēram, klīnikā "Dzintari"? Jūtos arī neērti lūgt ārstam izziņu uz eksāmenu laiku, jo nevēlos radīt iespaidu, ka vēlos tikai no tiem izvairīties, taču šobrīd tiešām nejūtos spējīga neko nokārtot. Paldies!
Atbild:
dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien, Katrīne! Šķiet, Jūsu gadījumā tiešām pienācis laiks atpūsties. Jo Jūs burtiski cīnaties ar savu slimību, cīnaties, lai visu pagūtu un paspētu, bet varbūt tas Jums ir par daudz? Domāju, ka Jūsu stāvoklis objektīvi ir smags un tā nav "nevēlēšanās" vai izvairīšanās no eksāmeniem. Tādēļ nevajadzētu kaunēties prasīt ārstam izziņu, un doma par dienas stacionāru vai stacionāru ir vietā. Jūsu veselība taču ir svarīgāka par to, ko varbūt kāds varētu padomāt vai tml. Un varbūt ilgtermiņā jāpadomā - vai tas, ko...
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Pie depresijas tikai medikamentu lietošana un efekta gaidīšana ne vienmēr sevi attaisno. Tāpat kā antibiotikām, arī antidepresantiem var organismā izstrādāties rezistence. Dažkārt pie depresijām, kas ir ar ģenētiska rakstura izcelsmi - respektīvi iedzimtas, ir sarežģītāk cīnīties, tāpēc jāveic vairākas darbības - jāsporto, jāstrādā psihoterapeitiski, jāiemācās apzinātības metodes, meditācijas, smadzeņu aktivizācijas treniņi. Ir vērts stāties arī dienas stacionārā, lai varbūt uz savu...
Atbild:
Ar cieņu, ārste - psihiate B.Brokāne-Čekstere
Labdien! Iepazīstoties ar Jūsu vēstuli, varu ieteikt griezties pie cita psihiatra, jo bez Jūsu nosauktiem medikamentiem vēl ir virkne medikamentu, ko varētu mēģināt un kas varētu palīdzēt. Diemžēl katrs mēs reaģējam uz zālēm dažādi, tāpēc iznākums ne vienmēr ir tāds kā gaidām. Ja depresija ir smaga ar koncentrēšanās grūtībām un suicidālām domām, varbūt tiešām būtu jāapsver ārstēšanās dienas stacionārā vai depresijas un krīžu nodaļā. Bez klīnikas "Dzintari" šādu pakalpojumu sniedz arī VSIA RPNC ambulatorie...
Kur meklēt psiholoģisku palīdzību epilepsijas gadījumā?
Sveiki! Meklēju speciālistu, kurš pārzina dažādus epilepsijas gadījumus un būtu gatavs palīdzēt. Tādu, kas būtu spējīgs ieklausīties un izprast, kā dzīvot tālāk, kur rast spēku no rīta piecelties. Nevēlos dzert antidepresantus, vēlos labu speciālistu, kas var regulāri pieņemt uz sarunām. Tāpat meklēju grupu terapijas, kurās var dalīties pieredzē, dzīvojot ar epilepsiju. Sakiet, lūdzu, kur es varētu vērsties? Paldies!
Atbild:
Cieņā, Dr. V.Pūķe, neiroloģe
Labdien! Epilepsijas gadījumā Jūs varat vērsties pie ikviena neirologa, galvenais, atrast ārstu, kuram Jūs uzticaties. Komplicētākos gadījumos saviem pacientiem iesaku vērsties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā pie dr.Sūnas vai dr.Ašmanes, kuri specializējušies dažādu epilepsijas gadījumu ārstēšanā....
Atbild:
Ar cieņu, klīniskais psihologs, eksistenciālais psihoterapeits Anita Čodere
Labdien! Runājot par individuālo psiholoģisko palīdzību jūsu gadījumā, šādu atbalstu sniedz klīniskie psihologi, kuriem ir dziļākas zināšanas un pieredze dažādu neiroloģisko un psihisko slimību jomā, tai skaitā arī es, Anita Čodere. Par specifiskām grupu terapiju grupām tieši slimniekiem ar epilepsiju manā rīcībā informācijas nav, bet es zinu, ka RPNC ambulatorajā centrā "Pārdaugava" Ļermontova ielā notiek pašu pacientu organizētās atbalsta grupas (tajās piedalās pacienti ar dažādām slimībām)....
Vai Latvijā pieaugušajiem iespējams pārbaudīties uz augsti funkcionējošu autismu?
Labdien! Meklējot iespēju diagnosticēt augsti funkcionējošu autismu pieaugušajiem, īsti neatradu nekādu informāciju par šo tematu. Vai Latvijā vispār pastāv prakse pārbaudīt pieaugušos, kuriem varētu būt autisma pazīmes? Vai gadījumā, ja mani interesē šis jautājums, jāgriežas būtu pie psihiatra? Paldies jau iepriekš!
Atbild:
Ar cieņu, ārste- psihiatre Baiba Brokāne-Čekstere
Labdien! Pieaugušo vecumā autisma spektra traucējumus var sastapt pie dažādām psihiskām saslimšanām, personības traucējumiem. Ja pacientam ir psihiski traucējumi, kas viņam ir traucējoši, ietekmēt viņa dzīves kvalitāti var, griežoties pēc palīdzības pie psihiatra. Dažos gadījumos diagnozes precizēšanai der arī psiholoģiskā diagnostika, ko veic klīniskais psihologs....
Kā vislabāk ārstēt veģetatīvās distonijas lēkmes?
Labdien! Kā vislabāk ārstēt veģetatīvās distonijas lēkmes? Ir trīce, bailes, iekšējs satraukums. Vai neirologs vārētu man palīdzēt? Paldies!
Atbild:
Ar cieņu, "Veselības salons 888"
Labdien! Viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu caur internetu nevaram. Katrā situācijā tas ir ļoti dažādi. Varat griezties pie neirologa vai pie psihiatra....
Kā rīkoties izdegšanas sindroma gadījumā?
Labdien! Konstatēju, ka pēc 2 gadu atpūtas joprojām neesmu gatava atgriezties darbā un jūtos nogurusi, kā arī ir trauksme, kad tiek piedāvāts strādāt līdzīgā darbā (darbs ar vardarbībā cietušajiem, internātskolā ar sociālā riska skolēniem). Darbā nostrādāju 10 gadus un pusgadu pēc tam apmeklēju psihoterapijas nodarbības. Medikamentus nelietoju. Kā man vajadzētu rīkoties? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Būtu vēlams tomēr saprast, ko īsti no sava darba sagaidāt, kādi ir Jūsu personiskie mērķi tajā, kā Jūs sevi realizējat, darot darbu. Izdegt var, arī strādājot pie konveijera, kur nav nekādu emociju no konveijera plūstošajām sagatavēm. Visi brīnumi slēpjas katrā cilvēkā personiski. Ja kāds darbs Jums neder, tas ir jāpieņem kā fakts, jāapzinās un tad jāmaina. Varbūt jāmaina psihoterapeits, kas mainīs metodiku darbā ar Jums, un Jums būs vieglāk iekustēties savu mērķu virzienā....
Atbild:
Ar cieņu, Psihologs, eksistenciālais psihoterapeits, Anita Čodere un ārste-psihiatre B.Brokāne-Čekstere
Labdien! Nav viegli atbildēt, neredzot Jūs un balstoties uz tik īsu situācijas aprakstu, bet mēģināsim. Pirmkārt, Jūsu gadījumā būtu nepieciešama šajos jautājumos kompetenta ārsta-psihiatra vai ārsta-psihoterapeita konsultācija, lai saprastu, vai ir nepieciešami medikamenti, jo simptomi nepāriet. Otrkārt, būtu nepieciešams atsākt psihoterapiju un atrast veidus, kā atjaunot resursus, jo darbs ar jūsu minētām klientu grupām ir ļoti iztukšojošs. Un visbeidzot, ja nekas no minētā nepalīdz, būtu...
Vai tiešām tā ir veģetatīvā distonija?
Labdien! Puikam 12 gadi. Skolā pēkšņi palika slikti, sāka tirpt roka un kāja kreisajā pusē, pēc kāda laika pārgāja, tad bija ļoti liels nogurums un ļoti sāka sāpēt galva, pacēlās temp. 37-37.5. Pēc nedēļas sākās tas pats, tikai vēl piepampa sejas labā puse, kļuva stīva mēle, šķības lūpas (kā insulta gadījumā). Aizvedām uz slimnīcu, uztaisīja magnēt.rezonansi galvai, analīzes - neko neatrada. Noteica diagnozi - veģetatīvā distonija. Pagāja nedēļa, un atkal tirpst roka un kāja, šoreiz vieglākā veidā, bet nu jau otro dienu ļoti sāp galva un dur deniņu daļā (labajā pusē). Nav nekādu stresu tai mirklī, kad tas viss notiek. Vai tiešām tā varētu būt VD? Kādus ārstus apmeklēt vēl, lai izslēgtu, ka tas nav nekas nopietnāks (piemēram, asinsrites traucējumi)? Esam bijuši pie bērnu neirologa, bet arī viņš noveļ visu uz VD. No zālēm lietojam tikai NOOFEN, MAGNE B6 un zivju eļļu.
Atbild:
Cieņā, Dr. Ilze Dūdiņa, internists
Labdien, cien.Ilze! Daži no Jūsu minētajiem simptomiem var būt pie saslimšanas ar veģetatīvo distoniju. Es Jums ieteiktu griezties pie neirologa uz atkārtotu konsultāciju, varat apmeklēt citu neirologu, lai būtu vairāku speciālistu slēdzieni. Ja esat veikuši tikai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, iespējams, ka ārsts nosūtīs Jūsu dēlu uz papildu izmeklējumiem un analīzēm....
Atbild:
Cieņā, Dr. Ivars Strazds
Labdien! Spriežot pēc Jūsu teiktā, varētu domāt par veģetatīvo distoniju, un droši vien, ja veiktu kādus izmeklējumus, tas arī apstiprinātos....
Atbild:
Ar cieņu, Veselības salons 888
Labdien! Varam piedāvāt veikt vispārēju organisma pārbaudi šūnu līmenī, lai varētu noskaidrot, vai visu sūdzību pamatā tiešām ir veģetatīvā distonija, vai kādas citas veselības problēmas. Sīkāku informāciju var uzzināt, zvanot uz tālruni 27088877 vai www.vs888.lv...
Kur un kā var pierakstīties pie psihoterapeita, un vai tas ir iespējams ar valsts līdzfinansējumu?
Labdien! Man ir nosūtījums no ģim. ārsta psihoterapeita apmeklējumam - kur un kā es varētu pierakstīties, un vai ir iespējams ar valsts līdzfinansējumu? Paldies!
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre, SIA "Klīnika Dzintari"
Labdien! Ir iespēja pieteikties "Klīnika Dzintari" dienas stacionārā, un tad ārsta-psihiatra konsultācijas būs bez maksas. Bet diemžēl psihoterapeita konsultācijas ir maksas pakalpojums - 45 EUR (45 min.), katra nākamā konsultācija 35 EUR. Pieteikties var pa tālr. 67754811....
Vai šīs pazīmes var liecināt par bērna hiperaktivitātes sindromu?
Labdien! Mans bērns (puika) ir nedaudz vecāks par gadiņu. Neguļ pa dienu gandrīz nemaz jau kopš dzimšanas. Pa nakti guļ ar pāris pamošanās reizēm, bet kopumā labi. Visu dienu ir aktīvs bez apstājas. Rāpo šurpu turpu, kāpj uz palodzēm, runā bēbīšu valodā vienā laidā. Mammai nav iespējams pat uztaisīt bērnam ēst, pietiek jau, ka novēršas uz trim sekundēm - ir jau uzkāpis uz gultas malas un krītot sasitis galvu. Ar rotaļlietām patstāvīgi nespēlējas gandrīz nemaz, jo ir garlaicīgi. Iekāro priekšmetus, kas interesanti vecākiem- telefons, veļas mašīnas pogas, dators, auto stūre un visi kloķi (ja nelaiž un nedod, tad kliedz un raud vienmēr). Uz vietas nevar nosēdēt nevienu brīdi. Barojot barošanas krēslā, ceļas krēslā stāvus, kāpj ārā, ņem ēdienu un mētā visur, kur vien iespējams. Gribu zināt, vai tik agrīnā vecumā var noteikt, vai puika ir vai nav hiperaktīvs? Iespējams jau, ka viņa vecumam visas šīs darbības ir pieņemamas, un puika vienkārši ātri attīstās. Cenšamies viņu neierobežot un ļaut aktīvi visu izpētīt. Bet baidos, vai tiešām aiz šīs mežonīgās aktivitātes neslēpjas UDHS. Salīdzinot ar citiem zināmiem vienaudžiem, mūsu puikas aktivitāte ir vismaz reizes 10 lielāka.
Atbild:
Dr. Ivars Strazds.
Labdien! Jūsu bērns jau ir pietiekami liels, lai saprastu, ko viņš drīkst darīt un ko nedrīkst. To, protams, Jums būtu viņam jāiemāca. Tas prasa laiku un lielu darbu. Ja runājam par tādu ''modes'' diagnozi kā hiperaktīvs bērns, tad es kā ārsts šādai lietai īpašu uzmanību nepievēršu. Bērns būs aktīvs - cits vairāk, cits mazāk, patreiz viss ir Jūsu rokās: iemācīt viņam to, ko viņš var atļauties, ko nevar. Paldies!...
Kur vērsties, lai ārstētu veģetatīvo distoniju ?
Labdien! Man ir 19 gadi. Ir loti daudz dažādu simptomu. Jau 2 gadus dzīvoju ar sāpēm, elpas trūkumu, sirdsklauvēm. Neviens no ārstiem nevar atrast cēloni. Iespējams, tā ir veģetatīvā distonija. Lietoju antidepresantus, apmeklēju psihologu, sāku arī sportot, bet nekas napalīz. Vēlos uzzināt, vai ir labi speciālisti vai klīnikas, kur var izārstēties un kur strādā ar tādiem cilvēkiem kā es? Ceru uz Jūsu palīdzību šajā jautājumā.
Atbild:
Ar cieņu, Veselības salons 888 27088877
Labdien! Veģetatīvā distonija ir funkcionāli traucējumi, un tā nav slimība, bet izraisa diezgan daudz nepatīkamas izjūtas un problēmas. Ar veģetatīvo distoniju ir jācīnās kompleksi. Jāņem vērā Jūsu psihologa ieteikumi, jālieto zāles, jābaro nervu sistēma (ar vitamīniem, minerālvielām), jāuzlabo asinsrite, nepieciešams svaigs gaiss, pareizs dienas režīms, veselīgs miegs (8-10 h), pozitīva domāšana un nodarbes. Tas ir nemitīgs darbs ar sevi. Ļoti svarīga ir arī apkārtējo cilvēku (radu, draugu)...
Atbild:
Silva Bendrāte, RPNC sabiedrisko attiecību vadītāja
Sveicināti! Ja līdz šim nekas Jums nav palīdzējis, ir jādodas uz ambulatoru konsultāciju pie psihiatra. Šādu palīdzību varat saņemt Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra struktūrvienībās - Ambulatori konsultatīvajā nodaļā Tvaika ielā 2 (Sarkandaugava), reģistratūras nr.:67080147; ambulatorā centrā "Veldre" ar Neirožu nodaļu Veldres ielā 1a (Jugla), reģistratūras nr.:67819748; ambulatorā centrā "Pārdaugava" Ļermontova ielā 1 (Āgenskalns), reģistratūras nr.:67715111. Ārsts izvērtēs Jūsu...
Kā rīkoties šajā situācijā?
Labdien! Pirms 4 gadiem manai mammai (54 gadi), guļoties gultā, sprandā kaut kas nokrakšķēja. Palika slikti, izsauca ātro palīdzību. Bija lūzums, tāpēc teica, ka jātaisa operācija. Finanšu dēļ to neuztaisīja. Kaut arī ir pagājuši 4 gadi, taču mammai tagad ir smagā formā depresija. Antidepresanti nepalīdz, kaut arī lieto tos jau tik daudzus gadus. Pa dienu jādzer miegazāles, antidepresanti un sprandai zāles. Mamma kļuvusi kā dārzenis uz gultas. Nekas neinteresē, mazgāties grūti, psihoterapeits tik izraksta zāles un viss. Visu laiku guļ, labāk nepaliek. Cilvēks mokās un viss. Kā ar šo visu tikt galā? Kā ārstēt un kur? Kā palīdzēt mammai tikt uz kājām? Būšu pateicīga par jebkādu ieteikumu, ar ko varētu sākt. Esam no Valmieras.
Atbild:
Dace Simsone, ārste - psihiatre
Labdien! Iespējams, ka papildus jākonsultējas pie kādā cita psihiatra, jāpamaina terapija, bet var līdzēt arī vienkārša vides maiņa - iesākumā kādā rehabilitācijas vidē, kur cilvēks ir spiests sākt kustēties, jo tikai zāles no gultas nevar izcelt....
Atbild:
Ar cieņu, ārste- psihiatre Baiba Brokāne - Čekstere Veselības salons 888, Tālrunis 27088877
Labdien! Grūti ko komentēt, nezinot ne pacientes sūdzības, ne simptomus, ne līdz šim pielietoto ārstēšanu. Depresijas cēloņi un simptomi var būt ļoti dažādi un no tiem ir atkarīga pielietotā ārstēšana. Ieteiktu Jums pakonsultēties pie kāda cita psihiatra....
Kā rīkoties, ja ģimenē ir emocionālā vardarbība?
Labdien! Sakiet, lūdzu, kur meklēt palīdzību, ja ģimenē ir emocionāla vardarbība? Vīrs ir paralizēts, kopjams. Visu laiku ir neapmietināts, rupjš, agresīvs. Pazemo un apsaukā. Ir kopīgi nepilngadīgi bērni pusaudži. Ir kopīgi īpašumi, kurus vīrs pie šķiršanās grib sev. Vārdiski prasās uz pansionātu, taču, kad pienāk rinda, tā uztaisa skandālu un paziņo, ka nekur nebrauks. Ja kaut kas nepatīk, lai pazūdam mēs. Ir mēģinājis kārties vingrošanas striķī. Ātrie aizveda uz Tvaika ielu. Tur paturēja nedēļas nogali, pateica, ka tā varot katram gadīties un palaida mājās. Slimnīcā ārstiem teica, ka esot to darījis pēc strīda ar sievu, taču tajā dienā mums nebija nekādu strīdu. Es mierīgi izgāju pastaigāties ar suni, tikmēr viņš mēģināja kārties. No ārsta apmeklējuma atsakās. Kategoriski atsakās arī no antidepresantiem, jo uzskata, ka tie viņu padarīs par spriest-nespējīgu dārzeni.
Atbild:
Ar cieņu, dr. Inita Lēna Goldšteina
Labdien, Ieva! Šķiet, Jūs esat kļuvusi par šīs situācijas ķīlnieci. Esat līdzatkarīga, tādēļ Jums noteikti nepieciešama psihoterapeitiska palīdzība, lai Jums būtu iespēja izrunāties un kaut brīdi pabūt no tā visa prom. Kad Jūs sajutīsieties pašapzinīgāk, emocionālā izmantošana Jūs vairs tā "neķers". Šobrīd ir tā, ka vīrs visas savas sliktās sajūtas (bezspēcību, izmisumu) izgāž pār Jums un Jūs arī sajūtaties tāpat. Ja vīrs no palīdzības atsakās (nav tai emocionāli gatavs), to vismaz varat pieņemt Jūs un...
Kā rīkoties, ja māc bailes no cilvēkiem?
Sveiki! Man ir 25 gadi, un esmu saskāries ar ļoti nepatīkamu problēmu. Man ir ļoti lielas bailes atrasties cilvēkos - veikalos, uz ielas, pat aiziet uz frizētavu. Bieži vien pat ir tā, ka man sāk trīcēt ķermenis, galva un rokas. Man šobrīd ir loti sasprindzināti kakla muskuļi, pleci, bet vēdera rajonā it kā žņaudz. Kad esmu lielveikalā, pazūd stabilitātes sajūta, ejot jūk soļi, nezinu, uz kuru pusi griezties un skatīties - cilvēki to ievēro. Biju liels alkoholiķis, šobrīd lietoju ladza tējas lai tiktu ar to galā. Par alkoholiķi kļuvu, jo iedzerot varēju doties laukā, un šīs bailes man pazuda. Tomēr viss paliek arvien trakāk. Biju pie psihoterapeites - izrakstija man REXITIN, FLUANXOL un FENAZEPAM uz nakti. Lietoju tos neregulāri. Dažas dienas padzeru, tad alkohols un tā atkal. Tāpat neesmu drošs, vai izrakstītās zāles man varētu palīdzēt. Bija tā, ka dēļ manām bailēm un alkohola pazaudēju 8 gadu attiecības ar draudzeni, jo devos uz laukiem, nevarēju izturēt spriedzi pilsētā - cilvēkos. Nesaprotu to, kāpēc man trīc galva un kāpēc sēžot to ir grūti noturēt - cilvēkos. Dēļ tā varu pazaudēt labu darbu.
Atbild:
"Veselības salons 888"
Labdien! Jums ir panikas traucējumi, tāpēc ieteiktu Jums lietot medikamentus regulāri un nelietot alkoholu. Jums izrakstītie medikamenti var palīdzēt tikai tad, ja tos lieto regulāri . Alkohols parasti šāda veida neirotisko traucējumu izpausmi tikai pastiprina. Ieteiktu Jums doties pie psihiatra un pārrunāt visus interesējošos jautājumus. Ar cieņu, psihiatre Baiba Brokāne-Čekstere Veselības salons 888...
Atbild:
"Klīnika Dzintari", SIA
Labdien! Šajā gadījumā ir jāārstējas kompleksi. Gan alkohola problēma jārisina, gan īstie medikamenti jāpiemēro, gan jāiziet nopietns psihoterapijas kurss. Nozīmētās zāles ir adekvātas aprakstītajai situācijai, bet palīdzību, lai papildus pievienotu medikamentozo terapiju, ir jāmēklē pie kāda konkrēta psihiatra, un tas nenotiek vienā dienā. Medikamentu piemērošana prasa laiku un pacietību no ārsta un pacienta puses. Bez tā rezultāta nebūs. Paralēli jāuzsāk psihoterapijas kurss, vēlams kognitīvi...
Kāpēc man ir šāda problēma?
Labdien! Man ir tāda problēma. Man nepatīk, ja kāds aiztiek manas mantas vai kaut ko sakārto. Varbūt kādam tas izklausīsies smieklīgi, bet tas mani nokaitina visvairāk no visa. Pat, ja redzu, ka sakārtots ir skaisti, gribas izjaukt visu, izspārdīt un raudu un ļoti dusmojos. Bieži vien dodos izbraukumos, tad māju kārto citi un man tas riebjas. Vienmēr saku, ka es gribu visu kārtot. Kas tas ir??? Tā ir visu dzīvi.
Atbild:
Lauma Kasatkina, SIA "Neirožu klīnika" psihologs
Labdien! Tam varētu būt vairāki iemesli: - ja ģimenē ir ļoti stingras prasības gan pret fizisko kārtību, gan pret intelektuālo attīstību, tādā gadījumā attīstās zināms perfekcionisms, kur lietām ir jābūt ideālā kārtībā; - kā "nosacīts cīņa" par savu vietu ģimenē un dzīvē - vēlme atdalīties no citiem, noteikt savas personiskās robežas; - ja attiecībās un dzīvē ir daudz kontroles, tad arī šādā veidā var pateikt vārdiņu "nē"; - varbūt arī daudz dziļāki iemesli - savas esības meklējumi - kas ir ar mani, kurp es eju,...
Atbild:
"Veselības salons 888"
Labdien! Ir grūti viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu, nezinot Jūs un Jūsu dzīves kontekstu, taču tendence visu kārtot bieži vien ir saistīta ar psiholoģisko tendenci kontrolēt un sakārtot apkārtējo vidi, kas varētu būt saistīta ar iekšējo trauksmi, kura var rasties dažādu iemeslu dēļ. Iekšējai trauksmei, pamatā, savukārt var būt daudz un dažādi iemesli, par kuriem varētu runāt individuāli, jo katram cilvēkam tie ir atšķirīgi. Ar cieņu, klīniskais psihologs,eksistenciālais psihoterapeits, Anita...
Cik ilgi pēc alkohola lietošanas nevar lietot Xanax?
Sveiki! Ārsts izrakstīja Xanax - lietošanai tikai tajos gadījumos, ja uznāk panikas lēkme. Jautājums sekojošs, cik ilgi pēc alkohola lietošanas nevar lietot Xanax, vai pretēji - cik ilgi pēc alkohola lietošanas netuvoties Xanax tabletei? Jautāju, jo pudele alus vai glāze, vai divas šad tad gadās.. Saprotu, ka zāles un alkohols nav laba kombinācija, bet visi esam cilvēki. Un zāles izrakstītas retiem gadījumiem un ar ieteikumu lietot mazu tabletes daļu.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Sveicināti! Cik noprotams, ārsts izrakstījis medikamentu lietot pie panikas lēkmēm, tad tā arī jādara. Ja alkOhola lietošana izprovocē panikas lēkmes rašanos, tad alkOhols ir jāizslēdz no lietošanas, jo vismaz diennakti pēc tā lietošanas nav vēlams lietot Xanax. Alkoholu Jūs varat apzināti lietot vai nelietot. Savukārt panikas lēkmes rašanās brīdis nav Jūsu prāta kontrolei tik viegli pakļaujams, īpaši sākotnējā periodā. Pnikas lēkmēm vienmēr jāmeklē cēloņu-seku sakarība un vēl svarīgs ir mērķis - ko tad...
Ja diagnoze būs uzstādīta kļūdaini, vai ārstus varēs saukt pie atbildības?
Labdien! Kad gāju 1.-9. klasē, mani skolā kaitināja puikas, un bija tāda bērna domāšana - ja tev pasaka, piemēram, "Stulbene!", tu no tā "zīmoga" vari atbrīvoties, tikai apsaukājot pretī vai sadodot tam puikam. Bija dažādi gadījumi, kad kaut ko salauzu, kādu savainoju aizstāvoties. Mani neveda pie psihologa, neprasīja, kāpēc es tā uzvedos, vienkārši stāstīja vecākiem, cik es slikta, un viņi mmājās sodīja ar siksnu. Pēc tam uz internātu atbraucu stresaina, atkal kaut kas notika un bailēs atkal domāju, kas būs piektdien, pēc 2 nedēļām, kad atbrauks vecāki. Tā bija līdz 5. klasei, kad ar šaha figūriņām un šaha galdu klasesbiedram, kas nokaitināja, izraisīju smadzeņu satricinājumu. Viņu aizveda uz Vienības gatvi, bet mani uz bērnu Gaiļezera 7. (nervu) nodaļu. Lika dzert zāles (Buranilu, tad Depakinu), sakot, ka es esmu agresīva. Es negribēju, teicu, ka neesmu slima, taču ārsti lika. Dakteris no bērnu slimnīcas sāka nākt uz mūsu skolu (Strazdumuižas internātvidusskolu) katru trešdienu, un pie viņa veda ne tikai palīgklašu bērnus, kam ir reāli traucējumi, bet arī parastos bērnus, ar kuriem nevarēja (vai necentās) tikt galā. Plašāk ir zināms gadījums ar meiteni Esteri, kura nogādāta slimnīcā ar zāļu pārdozēšanu. Tagad esmu atkarīga no zālēm, un pamazām cenšos no šīs atkarības atbrīvoties. Ir grūtības aizmigt un dažreiz palieku dusmīga, bet to var izraudāt un ātri pāriet. Pierakstījos uz elektroencefologrāfiju, lai nu beidzot man pieaugušai pasaka - esmu slima vai nē. Ja neesmu, vai mani ārstējošos ārstus varēs kaut kā saukt pie atbildības par bērnu veselības bojāšanu skolā?
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Par bērna ārstēšanu vai neārstēšanu, vai attiecīgo audzināšanas metožu izmantošanu bez bērna vecāku ziņas lēmumi netiek pieņemti. Būtu labi, ja varētu šo bērnības posmu izrunāt ar vecākiem, kāds tad ir bijis viņu skatījums un viņu lēmumi attiecībā uz Jums. Ja Jūs vērtējat sevis ārstēšanu bērnības un pusaudžu gadu posmos kā neatbilstošu, tad jāmeklē arhīvā medicīniskā dokumentācija par tā laika periodu, jāizvērtē šī brīža stāvoklis, un tad varēs izdarīt secinājumus. Ja mērķis ir šobrīd justies labi,...
Kā tikt galā ar atkarību no pornogrāfijas?
Sveiki! Man ir 23 gadi, es esmu atkarīgs no pornogrāfijas, manuprāt, jau no 13-14 gadu vecuma. Man ikdienā nav dzīvesprieka, intīmā aktivitāte rada problēmas, orientācija ir nefunkcionāla (fiziska rakstura uzbudinājums/tieksme un psiholoģiska/emocionāla rakstura tieksme ir sadalīta starp dzimumiem), depresīvas epizodes, nervozitāte, zemas koncentrēšanās spējas, nekvalitatīvs miegs un grūtības socializēties būtu tās galvenās problēmas. Es esmu centies tikt galā ar saviem spēkiem jau 15 mēnešus, bet man vairāk nav idejas, ko darīt un es esmu noguris. Man ir nepieciešama palīdzība, bet es nezinu, kāda tieši. Es esmu students bez ienākumiem, finansiāli resursi ir ļoti ierobežoti. Tad man ir jautājums, vai es vispār varu saņemt adekvātu palīdzību? Kur, kā? Mans ģimenes ārsts ir cilvēks ar kuru es patiešām nevēlos par to runāt dažādu iemeslu dēļ.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Šādā gadījumā vēlams apmeklēt valsts apmaksātu psihiatru, piem.,RPNS filiāle, Ļermantova ielā, Rīgā, kas varētu dat, ja nepieciešams, nosūtījumu uz dienas stacionāru, kur palīdzība pieejama plašākā apjomā un var veikt padziļinātu problēmas analīzi un saņemt palīdzību. Noteikti ir vērts meklēt palīdzību. Valsts apmaksātā programma dienas stacionāros gan turpat Rīgā, Ļermantova ielā RPNS filiālē, gan arī Jūrmalā, Dzintaru prospektā 48, SIA "Neirožu klīnika". Ar cieņu,...
Vai iespējams pie psihiatra vērsties anonīmi?
Labdien! Vai iespējams pie psihiatra vērsties anonīmi? Cik tādā gadījumā maksātu vizīte, un kādā iestādē tā iespējama? Ja tomēr tas nav iespējams, tad kādi dati tiek saglabāti, un vai tas nevar turpmākajā dzīvē radīt sarežģījumus? Vai tas ir atkarīgs no tā, kādu un vai vipār ārsts uzstāda diagnozi? Gaidīšu atbildi. Paldies.
Atbild:
Dace Simsone, SIA "Neirožu klīnika" psihiatrs
Labdien! Nav iespējams anonīmi vērsties pie psihiatra. Ir iespējama vizīte dažādās iestādēs - sākot no valsts apmaksātām un beidzot ar privātām. SIA "Neirožu klīnika" pirmreizēja vizīte pie psihiatra maksā 43 EUR. Vizīte tiek fiksēta pacientam izveidotā ambulatorajā kartē. Sarežģījumus tas sākotnēji nekādus būtiskus nevar radīt. Sarežģijumi drīzāk rodas dzīvē, ja palīdzības iespēju ignorē un ilgstoši mokās ar diskomfortu, kuram var rast risinājumu. Ar cieņu,...
Kā cīnīties ar depresiju?
Labdien! Man ir 16 gadi un mani jau ilgu laiku nomāc depresija, apātija pret visu. Agrāk to "apslēpu", spēlējot datorspēles, taču tagad vairs ilgāku laiku cenšos nespēlēt, jo ir nopietnas problēmas, taču tik un tā pavadu lielāko daļu dienas mājās pie datora, lasot par savām veselības problēmām saistītus rakstus vai guļu gultā. Es visu laiku jūtos noguris, pat pēc gara miega, taču pats trakākais ir tas, ka manas smadzenes atsakās domāt. Ir tāda sajūta, ka neesmu pamodies - bieži vien pieķeru sevi blenžam vienā punktā ar nenofokusētu skatienu, neko nedomājot. Vēl ir lielas problēmas ar atmiņu, daudzus notikumus no savas dzīves neatceros nemaz, bieži vien "pazūd" doma, nevaru atrast piemērotos vārdus. Nespēju izsekot sarunām, filmām, rakstītajam tekstam, grūti koncentrēties jebkam. Pirms pāris mēnešiem vērsos pie psihoterapeita; jau pēc otrās vizītes viņš manam tētim pateica, ka visdrīzāk man ir depresija. Vērsāmies pie bērnu psihiatra, izrakstīja 50mg Sertralin Actavis un 25mg Kventiaks, taču, jau ilgu laiku lietojot šīs zāles, atšķirību nejūtu. Vēl manu depresiju pavada trauksme, nav apetītes, galvā izjūtu spiedienu, uz vakara pusi parādās ausīs dūkoņa. Esmu palicis pavisam lēns. Pat nomazgāties liekas grūti. No vidusskolas esmu paņēmis akadēmisko gadu, dzīve liekas bezjēdzīga. Man pat ir bail iet pie psihiatra, jo izjūtu trauksmi, kā arī nevaru bieži vien izsekot, ko viņš saka, kas rada tikai papildus problēmas. Ko jūs ieteiktu man darīt?
Atbild:
Ārste-psihoterapeite Žanete Sebre
Labdien! Parasti vislabākie rezultāti ir kombinējot psihiatra palīdzību kopā ar psihoterapeitisku ārstēšanu. Tā kā ārstēšanos pie psihiatra esat uzsācis (es gan ieteiktu nekavēt paredzētās vizītes, jo tikai tā ārsts var novērtēt zāļu iedarbību un saprast, vai kaut kas nav jāmaina izrakstītajās zālēs), tad papildus vēlos ieteikt atrast savu psihoterapeitu, ar kuru kopā uzsākt jums atbilstošu psihoterapiju. Ar cieņu, ārste-psihoterapeite Žanete Sebre....