Pasaules vadošajos modes žurnālos redzam, ka krāsainās kontaktlēcas kļūst arvien populārākas. Arī Latvijā pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kuri izvēlas papildināt savu stilu ar acu krāsu mainošajām kontaktlēcām. Tomēr, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, Latvijā iedzīvotāji pret krāsainajām kontaktlēcām izturas visai rezervēti.

Latvijā, saskaņā ar Latvijas Neredzīgo biedrības datiem, ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri, daļēji vai pilnībā zaudējot redzi, kļuvuši par invalīdiem. Redze ir viena no mūsu vissvarīgākajām maņām, un, to zaudējot, cilvēki par aptuveni 70% līdz 80% zaudē iespēju uztvert apkārtesošo informāciju, un lielā mērā tiek ietekmētas šo cilvēku patstāvīgās rīcības spējas.

Arī šogad sinoptiķi mūsu platuma grādos sola siltu un saulainu vasaru. Jāatceras, ka, ne tikai atpūšoties pludmalē, bet arī pavadot laiku svaigā gaisā, jāatceras par viena no vissvarīgākā maņu orgāna – mūsu acu – aizsardzību. Saulesbriļļu primārais uzdevums ir nevis būt papildu stila elementam mūsu ikdienā, bet gan aizsargāt mūsu redzi no kaitīgā, saules izstarotā UV starojuma.

Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas. Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms – jau skolā. Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi.

Glaukoma ir biežākais akluma cēlonis Latvijā. Par spīti tam, ka ir uzlabojusies šīs slimības diagnostika un paplašinājušās ārstēšanas iespējas, joprojām liela daļa cilvēku pie ārsta vēršas novēloti vai neievēro speciālistu sniegtās rekomendācijas. Pētījumi liecina, ka līdz pat 40% pacientu nelieto viņiem nozīmētos acu pilienus, tādējādi riskējot ar neatgriezenisku redzes  zudumu. 

Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.

Apsārtušas, nogurušas acis, sūrstēšana, niezēšana, svešķermeņa sajūta acī, acu asarošana. Reizēm šķiet, ka pasliktinājusies arī redze. Pacientu, kas ar šādiem simptomiem vēršas pie acu ārsta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Visbiežāk pie vainas ir sausās acs sindroms. Par to, kā tas rodas un kā to ārstē, stāsta acu ārste – ķirurģe.

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins.

Desmit izplatītākie apgalvojumi par redzes veselību un optometristu darbu – mīti vai patiesība? Atbild "OptiO galvenā" optometriste.

Acis ir viens no izturīgākajiem ķermeņa orgāniem – tās, nodrošinot tik šķietami pašsaprotamu funkciju kā redzi, nemitīgi piedzīvo slodzi. Īpaši aktuāli tas ir mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām pie viedierīcēm, pakļaujot savu redzi papildu piepūlei.