Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.

Apsārtušas, nogurušas acis, sūrstēšana, niezēšana, svešķermeņa sajūta acī, acu asarošana. Reizēm šķiet, ka pasliktinājusies arī redze. Pacientu, kas ar šādiem simptomiem vēršas pie acu ārsta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Visbiežāk pie vainas ir sausās acs sindroms. Par to, kā tas rodas un kā to ārstē, stāsta acu ārste – ķirurģe.

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins.

Desmit izplatītākie apgalvojumi par redzes veselību un optometristu darbu – mīti vai patiesība? Atbild "OptiO galvenā" optometriste.

Acis ir viens no izturīgākajiem ķermeņa orgāniem – tās, nodrošinot tik šķietami pašsaprotamu funkciju kā redzi, nemitīgi piedzīvo slodzi. Īpaši aktuāli tas ir mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām pie viedierīcēm, pakļaujot savu redzi papildu piepūlei. 

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz mūsu redzi. Tomēr tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laicīgi dodas pie optometrista. 

Ikdienā nākas sastapties ar vecākiem, kuriem nav skaidrs, cik tad īsti reizes gadā bērniem būtu vēlams veikt redzes pārbaudi. Kur to labāk veikt? Neskaidrību ir daudz. Ir svarīgi saņemt atbildes, jo, nerūpējoties par bērnu redzes veselību jau agrā bērnībā, tas var radīt problēmas nākotnē – īpaši jau skolas laikā, kad slodze acīm palielinās vairākkārt.

Attīstoties tehnoloģijām, tās ne tikai atvieglo mūsu dzīves, bet atstāj arī iespaidu uz veselības stāvokli, ja par to attiecīgi nerūpējamies. Ilgstošs darbs pie datora ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet lielā mērā cieš tieši viena no svarīgākajām maņām – mūsu redze. 

Darbojoties šajā sfērā esmu nonākusi pie secinājuma, ka daļai vecāku ir raksturīgi nepievērst vajadzīgo uzmanību bērnu redzes veselībai. Vecāki cer, ka problēmas, viņu bērnam augot un attīstoties pazudīs pašas no sevis. Šī tendence, diemžēl, ir izplatīta attiecībā arī uz kopējo veselības stāvokļa diagnostiku.

Sausās acs sindroms ir pietiekami izplatīta problēma sabiedrībā. Īpaša riska grupa ir tieši jaunās māmiņas - šis sindroms veidojas hormonu svārstību dēļ, kā arī gadījumā, ja tiek lietota hormonālā kontracepcija.