Ceļošana ar lidmašīnu: kā pasargāt veselību lidojuma laikā

Pat ilgi gaidīti ceļojumi var sagādāt negaidītus pārsteigumus – no tā vēlas izvairīties ikviens ceļotājs. Lidošana nav bīstama veselībai, taču dažos gadījumos jābūt īpaši uzmanīgiem, jo lidojot organisms saskaras ar papildu slodzi, kas var pasliktināt pašsajūtu. Lai gan lielākā daļa īslaicīgi radušās neērtības pāriet pēc lidojuma, ir svarīgi zināt, kā pareizi sagatavoties un palīdzēt ķermenim pielāgoties neierastajiem apstākļiem, par to stāsta “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova. 

“Lidojums ir papildu stress organismam, tāpēc dažos gadījumos ir svarīgi izvērtēt, vai ceļošana neradīs nopietnākas veselības problēmas. Piemēram, pēc dzemdībām nav ieteicams lidot vismaz pirmās septiņas dienas, lai izvairītos no pēcdzemdību komplikācijām, bet pēc operācijām lidošanas laiks ir atkarīgs no operācijas veida, tāpēc noteikti jāvaicā padoms ārstam. Vidusauss, deguna vai blakusdobumu iekaisumi, kā arī lidojums 48 stundas pēc dziļas niršanas var radīt nopietnākas komplikācijas. Arī hronisku sirds un asinsvadu slimību gadījumā lidošana jāplāno uzmanīgi. Katrs gadījums ir individuāls, un, ja rodas kādas šaubas vai pamanāt, ka veselības stāvoklis pasliktinās pirms lidojuma, noteikti jāvēršas pie ārsta,” stāsta farmaceite. 

Sauss gaiss – diskomforts ādai, acīm, degunam un kaklam 

Lidojumos dehidratācija ir diezgan bieži sastopama parādība. Tas galvenokārt saistīts ar zemo gaisa mitruma līmeni salonā – lidmašīnas gaisa relatīvais mitrums parasti ir tikai 10 - 20%, kas ir ievērojami mazāk nekā ikdienā ierasts mājas apstākļos, kur tas ir ap 40–60%. Tas izskaidro, kāpēc lidmašīnā nereti jūtams kairinājums mutes un deguna gļotādā, acu sausums, kā arī sausa sejas āda un sasprēgājušas lūpas. Turklāt – jo garāks lidojums, jo lielāks ir dehidratācijas risks, uzsver klīniskā farmaceite. 

Farmaceites ieteikums: par sejas ādu un lūpām ir svarīgi rūpēties un tās kārtīgi mitrināt jau pirms lidojuma, kā arī paņemt līdzi atbilstošus produktus. Ādas un lūpu mitrināšanai vispiemērotākie ir krēmi vai serumi, kuros ir hialuronskābe, glicerīns, urīnviela, pantenols, šī sviests vai bišu vasks. Ja lidmašīnā jūtams sausums degunā, var lietot jūras ūdens aerosolu vai citu fizioloģisko šķīdumu, kā arī gļotādu papildus mitrina produkti, kuru sastāvā ir bišu vasks vai propolis. Acu sausumu, kas pēc lidojumiem ir bieži sastopama problēma, var mazināt ar mākslīgajām asarām, kuru sastāvā ir hialuronskābe un hipromeloze. Ja mutes gļotāda kļūst sausa un kaklā rodas kairinājums vai klepus, var palīdzēt pastilas vai košļājamās tabletes ar glicerīnu, ksilitolu vai hialuronskābi. Svarīgi ir arī regulāri dzert ūdeni un izvairīties no alkohola, kofeīna un pārlieku sāļiem un trekniem ēdieniem. 

Galva mākoņos – nogurums un galvassāpes 

Lidmašīnas salonā gaisa spiediens parasti tiek uzturēts līmenī, kas atbilst aptuveni 1800–2400 metru augstumam virs jūras līmeņa, kas ir zemāks nekā uz zemes. Samazināts gaisa spiediens salona iekšpusē nozīmē, ka pieejamais skābekļa daudzums ir mazāks nekā uz zemes. Tas var novest pie neliela skābekļa deficīta, kas dažiem pasažieriem var izraisīt nogurumu, miegainību vai galvassāpes, skaidro speciāliste. Tomēr veselam cilvēkam šie simptomi parasti ir īslaicīgi un izzūd pēc tam, kad ķermenis ir pielāgojies apstākļiem. Ilgs lidojums vai bieža lidošana var pastiprināt šos simptomus, īpaši cilvēkiem ar esošām sirds, plaušu vai asinsrites problēmām, jo viņiem jau ir samazināta skābekļa piesātinājums ķermenī. Šādās situācijās var novērot izteiktākas pazīmes, piemēram, elpas trūkumu vai reiboņus. 

Farmaceites ieteikums: lai mazinātu lidmašīnas spiediena maiņas ietekmi uz veselību, farmaceite iesaka izvairīties no alkohola lietošanas, jo tas var pastiprināt nogurumu un galvassāpes. Pirms lidojuma ieteicams izgulēties un dzert ūdeni ar elektrolītiem, lai saglabātu optimālu ūdens līdzsvaru organismā. Ja pastāv tendence uz galvassāpēm vai migrēnu, līdzi jāņem piemērots pretsāpju līdzeklis, savukārt cilvēkiem ar sirds vai plaušu slimībām ieteicams pirms lidojuma konsultēties ar ārstu par iespējamu papildu skābekļa nepieciešamību.  

Autors: Shutterstock.com

Ilgstoša sēdēšana – kājas protestē 

Ilgstoša sēdēšana samazina asinsriti kājās, kas var izraisīt tūsku un smaguma sajūtu, kā arī palielina dziļās vēnu trombozes risku. Īpaši jāpievērš uzmanība riska grupām – cilvēkiem ar vēnu varikozi, grūtniecēm, gados vecākiem ceļotājiem un pacientiem pēc operācijas, uzsver eksperte. Šīm personām pirms ceļojuma obligāti jākonsultējas ar ārstu. 

Farmaceites ieteikums: Lai novērstu kāju tūskas veidošanos un uzlabotu asinsriti lidojuma laikā, ieteicams regulāri izkustēties, piemēram, pastaigāties pa lidmašīnas eju vai veikt vingrojumus sēdus, izkustinot potītes un pēdas. Tāpat, lai samazinātu papildu slodzi, ieteicams lidojuma laikā izvēlēties brīvu, ērtu apģērbu un apavus, kas nespiež. Papildus uz lidojuma laiku var uzvilkt kompresijas zeķes, kas palīdzēs mazināt smaguma un noguruma sajūtu kājās. Konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, var piemeklēt sev atbilstošākās, jo kompresijas zeķes ir pieejamas četrās spiediena kategorijās: viegla, mērena, spēcīga un ļoti spēcīga. Garos lidojumos pietiek ar vieglām kompresijas zeķēm, bet nopietnāku problēmu gadījumā jākonsultējas ar ārstu. Pēc lidojuma, ja ir tendence uz kāju pietūkumu, var izmantot atvēsinošus gēlus, kas satur heparīnu vai mentola, kampara, eikalipta ēteriskās eļļas un augu ekstraktus – tie atvēsina, tonizē un stimulē nogurušas kājas, pēdas un muskuļus. 

Spiediena maiņa – ausis “ciet” 

Kad lidmašīna paceļas vai nolaižas, strauji mainās spiediens lidmašīnas salonā, bet vidusausī spiediens ne vienmēr izlīdzinās tikpat ātri. Tas notiek tāpēc, ka eistahijas jeb dzirdes kanāls, kas savieno vidusausi ar augšējo kakla daļu, ne vienmēr atveras pietiekami ātri. Rezultātā “aizkrīt” ausis un rodas spiediena sajūta vai pat diskomforts. 

Farmaceites ieteikums: Lai izvairītos no ausu aizkrišanas, svarīgi mehāniski atvērt eistahijas kanālu ar žokļa kustībām vai siekalu norīšanu. Pieaugušie var košļāt košļājamo gumiju vai ēst ledenes, bet zīdaiņiem vai maziem bērniem palīdz knupītis vai pudelīte. Aptiekās pieejami arī speciāli ausu aizbāžņi pieaugušajiem, kas regulē gaisa spiediena izmaiņas un palīdz ausīm pielāgoties spiediena svārstībām pat tad, ja eistahijas kanāla funkcija ir ierobežota. Ja deguns ir aizlikts, pastāv lielāks risks, ka ausis aizkritīs, tāpēc tieši pirms lidojuma degunu ieteicams izskalot ar kādu fizioloģisko šķīdumu, bet smagu iesnu gadījumā var izmantot dekongestantus, lai palīdzētu atvērt elpceļus. Ja ausīs saglabājas sāpes vai diskomforts, obligāti jāvēršas pie ārsta, jo tas var liecināt par iekaisumu vai citām  nopietnākām problēmām.