Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunā valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu, savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt pacientam lētākās kompensējamās zāles.

Reģistrēto zāļu patēriņš Latvijā, rēķinot finansiālā izteiksmē, 2017. gadā sasniedza 392,78 miljonus eiro (1). Vismaz miljonos eiro pie šādiem tirdzniecības apjomiem būtu jāmēra arī lielāko tirgū pārstāvēto ražotāju peļņa un valstij nomaksātie nodokļi. Diemžēl vērojam visai pretrunīgu ainu.

Zviedrijas un Lielbritānijas farmācijas kompānija "AstraZeneca" otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos par ASV pretvēža medikamentu uzņēmuma "Amplimmune" iegādi.

Lietojot vitamīnus, iespējama to mijiedarbība ar citiem produktiem - ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, ar pārtiku un dzērieniem -, kas dažos gadījumos var radīt būtiskas veselības problēmas, atgādina Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un mudina arī pirms vitamīnu lietošanas vienmēr konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Reaģējot uz Valsts kontroles (VK) sākto revīziju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu kompensējamām zālēm, Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) jūlijā nosūtījusi vēstuli VK, kurā rosinājusi VK izvērtēt savu aicinājumu iedzīvotājiem sniegt informāciju par kompensējamo zāļu pieejamību, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LFB prezidente Kitija Blumfelde.

Pasliktināts garastāvoklis, pieaug pesimistisks un apātisks noskaņojums?