VM: Vērtē farmaceitisko pakalpojumu paplašināšanas iespējas aptiekās ar mērķi stiprināt veselības aprūpes pieejamību
Otrdien, 18.februārī, norisinājās Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta par farmaceitisko pakalpojumu paplašināšanu aptiekās* sabiedriskā apspriešana, kuras laikā nozares profesionāļi diskutēja par izstrādāto noteikumu projektu. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka farmaceiti ir nozīmīgs resurss, kuru plašāka iesaiste veselības aprūpē nozari stiprinātu.
Darbs pie farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu jomas attīstības aizsākās vēl iepriekšējā gadā, Ministru kabinetā apstiprinot informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kur viens no rīcības virzieniem paredz stiprināt farmaceita lomu primārajā veselības aprūpē, ieviešot jaunus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus, lai maksimāli efektīvi izmantotu veselības aprūpes speciālistu resursus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā.
Noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz Veselības ministrijas izveidotās darba grupas secinājumiem par farmaceitiskās aprūpes paplašināšanas iespējām. Darba grupā piedalījās pārstāvji no Nacionālā veselības dienesta, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Aptiekāru asociācijas, Latvijas Universitātes, Mazo aptieku asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Farmaceitiskās aprūpes asociācijas, Aptieku biedrības un Latvijas Ārstu biedrību. Darba grupa apsprieda jaunos farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu veidus, to saturu un ieviešanu. Pakalpojumu klāsts izriet no Eiropas Savienības normatīviem** un Starptautiskās farmaceitu federācijas farmaceitisko pakalpojumu klasifikācijas un citu valstu pozitīvās pieredzes.
Noteikumu projektā piedāvāts aptiekās attīstīt tādus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus kā, piemēram, nozīmēto zāļu (ārstēšanas) pielāgošana, izrakstītas receptes pagarināšana; zāļu lietošanas pārskata sastādīšana; medikamentozās terapijas pārskata sastādīšana; hronisku pacientu terapijas uzraudzība; farmaceita konsultācijas sociālās aprūpes centros; ērces izņemšana; dažādu eksprestestu veikšana u.c. Citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, vakcinācijā pret sezonālo gripu bija iespējams būtiski uzlabot vakcinācijas aptveres rādītājus, to piedāvājot arī aptiekās. Jauno farmaceitisko pakalpojumu īstenošana nebūtu kā obligāta prasības visām aptiekām, bet iespēja ieinteresētajām aptiekām šādus pakalpojumus nodrošināt.
Sabiedriskās apspriedes dalībnieki bija vienisprātis par ciešas sadarbības nepieciešamību starp ģimenes ārstu un farmaceitu, vienlaikus iezīmējās detalizētāk diskutējami jautājumi attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem un turpmāko rīcību. Kā norādīja ģimenes ārsti, tad, piemēram, dažādu eksprestestu veikšanai nepieciešami skaidri turpmākās rīcības algoritmi, lai sasniegtu sākotnējo mērķi pacienta ārstēšanai. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība paredzēt līdzvērtīgus nosacījumus un kvalitātes standartus pakalpojumu sniegšanai visās pakalpojumu sniegšanas vietās.
Sabiedriskās apspriedes laikā tika uzsvērta nepieciešamība izstrādāt vadlīnijas konkrēto pakalpojumu sniegšanai, kā arī veikt nepieciešamos aprēķinus pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā.
Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta precizēšanai Veselības ministrija rīkos atkārtotas sanāksmes ar nozares pārstāvjiem par farmaceitisko pakalpojumu attīstību.
*Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi" (25 – TA – 102): https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/747ec7a9-cd88-4efc-9fda-c0dd84e092c0
**Eiropas Padomes 2020. gada 11 . marta rezolūcijas Rezolūcija CM/Res(2020)3 par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu
