VM rosinās spēļu zālēs aizliegt smēķēšanu un ierobežot piedāvātos bonusus

Rīga, 28.jūn., LETA. Lai mazinātu sabiedrībai radīto kaitējumu, Veselības ministrija (VM) papildus līdzšinējiem priekšlikumiem rosinās spēļu zālēs aizliegt smēķēšanu, ierobežot piedāvātos bonusus un noteikt citas prasības, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Pēc viņas paustā, VM pētījums par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā apliecina nepieciešamību ieviest stingrākas prasības spēļu zālēm un kazino.

VM piedalījās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2019.-2026.gadam izstrādē, rosinot ierobežot azartspēļu pieejamību, informēt sabiedrību par azartspēļu atkarību un paplašināt atkarīgo personu iespējas saņemt palīdzību. Tagad, kad ministrijas rīcībā pirmo reizi ir rūpīga analīze par atkarību no azartspēlēm un to ietekmējošajiem faktoriem, Finanšu ministrija tiks lūgta papildināt Azartspēļu pamatnostādnes ar vairākiem priekšlikumiem, sacīja Strapcāne.

VM rosinās aizliegt smēķēt spēļu zālēs un kazino. VM pētījumā secināts, ka 49% nesmēķētāju azartspēles par naudu nekad nav spēlējuši, kamēr patstāvīgu azartspēļu smēķētāju īpatsvars ir 31%. Ieviešot smēķēšanas ierobežojumus, cilvēkam šī vide varētu vairs nešķist tik pievilcīga, uzskata VM.

Vēl ministrija rosinās noteikt ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu, kas spēlētājiem ļautu saglabāt kontroli. Pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60% norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Jo biežāk un lielākās devās lieto alkoholu, jo biežāk cilvēks spēlē azartspēles, secinājusi VM. Ministrijā uzskata, ka šādu bonusu neesamība spēlētājam ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.

Ministrija rosinās arī nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās telpas, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles. Tas, VM ieskatā, nepieciešams, lai, piemēram, cilvēkam, ieejot pēc kafijas, nebūtu mudinājums doties spēlēt automātus, kā arī nebūtu iespēja tur pat pie spēļu galda ieturēt maltīti.

Pētījums rāda, ka aptuveni 6,4% no respondentiem skar problemātiska azartspēļu spēlēšana. Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā pakāpē cieš 79 119 personas 15-64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē.

Pēc VM datiem, no videospēļu spēlēšanas atkarības Latvijā cieš aptuveni 0,5% visu respondentu, bet problēmas ar videospēļu spēlēšanu ir vēl 2,4%. Rēķinot absolūtos skaitļos, problēmas skar kopā 35 286 iedzīvotājus, no tiem 5 642 varētu būt videospēļu atkarība. Salīdzinoši Norvēģijā problēmas ar video spēļu spēlēšanu ir 4,1% aptaujāto, bet atkarība - 0,6%.

Tāpat pētījums liecina, ka Latvijā mazadaptīvi un traucēti interneta lietošanas paradumi skar 7% visu respondentu jeb 90 482 iedzīvotājus 15-64 gadu vecumā, bet problemātiski interneta lietošanas paradumi - vēl 3% respondentu jeb 36 079 cilvēku.

Vienlaikus pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji esot kritiski noskaņoti pret azartspēlēm spēļu zālēs. Lielākā daļa jeb 77% respondentu piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu. Tā pat 65% aptaujāto cilvēku piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz vietu, kur iegādāties loterijas kuponus vai biļetes. Azartspēļu spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta 59% respondentu. Azartspēļu un loteriju organizēšanu tikai atsevišķās norādītās pilsētas zonās atbalsta 77% respondentu, informēja VM.

Pētījums tika veikts VM īstenotā Eiropas Sociāla fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi".