VM: Pirmo reizi novērtē alkohola lietošanas ietekmi uz valsts budžetu un ekonomiku
Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Latvijā pirmo reizi veikts pētījums, novērtējot alkohola lietošanas radītos finansiālos zaudējumus valsts budžetam veselības, ekonomikas un sociālajā jomās, kā arī ieguvumus no profilakses pasākumiem.
Valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas aplēstas 439,9-602,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP. Tajā skaitā veselības aprūpei 56,6 miljonu eiro apmērā jeb 2,7% no visiem izdevumiem veselības nozarei, papildus ietekmējot labā veselībā un dzīves kvalitātē nodzīvoto gadu skaitu gan pašam alkohola lietotājam, gan viņa tuviniekiem.
“Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 200 slimībām un diagnozēm, ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības. Lai nodrošinātu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanu sabiedrībā, būtiski ir vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus. Tiem ir jāietver gan likumdošanas iniciatīvas, lai radītu atbilstošus apstākļus un veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, gan jāturpina sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai veicinātu sabiedrības veselībpratību,” uzsver veselības ministrs H. Abu Meri.
Alkohola lietošanas dēļ veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā tika radītas 149,7 miljonu eiro lielas izmaksas, kas veidoja 0,45% no IKP. Veselības nozarei - 56,6 miljoni eiro, tiesībsargājošai jomai - 47,7 miljoni eiro jeb 6,5% no vispārējās valdības sektora izdevumiem, kas novirzīti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Sociālajai palīdzībai - 44,8 miljoni eiro jeb 0,97% no valsts un pašvaldību izdevumiem sociālo dienestu, sociālo aprūpes centru, bāriņtiesu, bērnu specializētās aprūpes iestāžu un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Finansiālā ietekme uz bezdarba līmeni un zemāku ekonomisko aktivitāti jeb netiešās alkohola radītā kaitējuma izmaksas aplēstas no 290 miljoniem līdz 452 miljoniem eiro jeb 0,9 – 1,3% no IKP, ko neiegūstam, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēks priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbnieku, atrodas ieslodzījuma vietā, slimo vai viņam ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte. Alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021.gadā zaudējām līdz pat 88 620 dzīves gadus, kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē gan pašam alkohola patērētājam, gan viņa tuviniekiem un draugiem.
Aplēses liecina, ka lielākā ietekme uz valsts budžetu un izmaksām būtu alkohola tirdzniecības laika samazinājumam, īpaši vakara stundās, vecuma cenza alkohola iegādei paaugstināšanai līdz 20 gadiem, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanai, autovadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšanai un alkohola reklāmas ierobežošanai.
Pētījumu pēc Veselības ministrijas pasūtījuma par 2021. gadu veica Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs. Tas tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001). Rezultātus Veselības ministrija izmantos, virzot politiskās iniciatīvas un pamatojot finansējuma nepieciešamību sabiedrības veselības politikas īstenošanai. Veselības ministrija ir izstrādājusi un valdībā ir apstiprināts plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam, kurā ietvertie rīcības virzieni un pasākumi vērsti uz sabiedrības izglītošanu, profilaksi, ambulatoro ārstēšanu, stacionāro ārstēšanu, sociālo rehabilitāciju un atbalstu.
Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu.
