VM: Pēdējo gadu laikā onkoloģijas jomā panākti uzlabojumi; daļa Valsts kontroles ieteikumu tiek ieviesti jau šobrīd
Onkoloģija ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, tāpēc ministrija par ļoti vērtīgu uzskata Valsts kontroles (VK) veikto izvērtējumu, secinājumus un ieteikumus, kas vērsti uz agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu, pacientiem nepieciešamo zāļu pieejamību un sabiedrības veselību kopumā. Daļa no VK ieteikumiem, kas šodien publicēti un kas ietverti revīzijas ziņojumā, jau šobrīd tiek īstenoti.
“Valsts kontroles revīzija ir veikta īstajā laikā, jo pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaudzis pieprasījums pēc visiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tajā skaitā arī onkoloģijas jomā. Valsts kontroles secinājumi ir cieši saistīti arī ar resursiem – gan finanšu līdzekļiem, gan cilvēkresursiem veselības aprūpes nozarē. Kopumā, ja runājam par profilaksi un agrīnu diagnostiku, secinām, ka cilvēki zina, piemēram, par skrīningiem, kas ir valsts apmaksāti, bet daļa to neizmanto, viņiem nav simptomu, viņi jūtas veseli. Taču profilakse ir ne tikai ekonomiskāk veselības aprūpes sistēmai, jo, slimību atklājot novēloti, ārstēšanās izmaksas pieaug, bet daudz svarīgāk tas ir pašam cilvēkam, katram šīs valsts iedzīvotājam, ja viņš zina, ka ir vesels. Valsts kontroles secinājumi Veselībai ministrijai ir kā ceļamaize, lai analizētu tās jomas, kurās varam veikt uzlabojumus,” komentē Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Antra Valdmane.
Saistībā ar slimību profilaksi šogad ģimenes ārsti uzsākuši sazināties ar tiem pacientiem, kuri vairākus gadus nav bijuši praksē, tādējādi veicinot pacientu iesaisti savlaicīgi rūpēties par savu veselību un veikt nepieciešamos izmeklējumus, kas ir valsts apmaksāti. Tajā skaitā ģimenes ārsti saņem papildu piemaksu par agrīni atklātu onkoloģisku slimību. Lai pacienti ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu vai apstiprinātu diagnozi varētu laikus saņemt atbilstošus izmeklējumus, regulāri notiek diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas procesu pilnveidošana.
Lai identificētu efektīvākos informēšanas veidus, kas uzlabotu dažādu sabiedrības grupu atsaucību valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem (krūts, dzemdes kakla, zarnu vēža, prostatas), notiek līdz šim veikto pasākumu izvērtējums. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir nodrošinājis informēšanas aktivitātes par pašpārbaužu veikšanu, lai veicinātu dažādu sabiedrības grupu izglītošanu un līdzestību sekot līdzi savam veselības stāvoklim. Kopumā sabiedrības zināšanas izpratne un līdzestība, kaut arī joprojām nepietiekama, bet uzlabojas. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri kā skrīninga neveikšanas iemeslu norāda pārliecību, ka jūtas veseli.
Veselības ministrija piekrīt VK secinājumiem par nepieciešamību uzlabot onkoloģijas datu kvalitāti Veselības informācijas sistēmā un apliecina, ka šobrīd tiek veikta datu labošana un papildināšana. Nepilnīga datu aptvere ir saistāma arī ar kapacitātes trūkumu ārstniecības iestādēs, kā arī administratīvo slogu manuālai datu ievadīšanai sistēmā no medicīniskajiem dokumentiem. Tāpat pastāv tehniskas problēmas sistēmas darbībā un datu ievadē.
Jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem. Veselības ministrija piekrīt VK, ka nepieciešams zāļu kompensācijā ņemt vērā jaunākās starptautiskās ārstēšanas vadlīnijas, taču to nav iespējams īstenot bez papildu finansējuma novirzīšanas kompensējamo medikamentu apmaksai. Kompensējamo medikamentu jomā onkoloģijas pacientiem šogad piešķirti papildu 12 miljoni eiro terapijas turpināšanai un jaunu medikamentu iekļaušanai kompensācijas sistēmā. Lemjot par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, tiek salīdzināta efektivitāte ar citu konkrētas slimības ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti un notiek balstīšanās uz zinātnisko pētījumu datiem, kā arī vietējām un starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām. Tāpat kompensējamām zālēm ir noteikti zāļu cenu veidošanas principi, salīdzinot ar pārējām recepšu zālēm.
Onkoloģijas jomai 2023. gadā valsts finansējums sasniedz 163,6 miljonus, kas ļāvis veikt virkni pasākumus onkoloģisko saslimšanu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī paliatīvajā aprūpē. Kopumā onkoloģijas jomā Veselības ministrija uzlabojumus īsteno pēc speciālistu vidū un nozarē notikušām diskusijām - izstrādāts un pērn Ministru kabinetā apstiprināts veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024.gadam, kurā ņemti vērā iepriekšējā onkoloģijas plāna (2017.-2020.) būtiskākie secinājumi.
Plašāk:
