VM: Apspriež slimnīcu tīkla stiprināšanas plānu; dzemdību nodaļas visās slimnīcās saglabās
3.augustā veselības ministre Līga Meņģelsone un ministrijas vadība tikās ar Veselības nozares stratēģisko padomi, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kā arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadību un abu pašvaldību vadītājiem lai pārrunātu slimnīcu stiprināšanas plāna priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot ārstniecības kvalitāti visās Latvijas slimnīcās.
“Mani satrauc negatīvā Latvijas statistika, kas norāda uz zemu ārstniecības kvalitāti. Īpaši satraucoša tā ir attiecībā uz mātes un bērnu mirstību un dzemdību kvalitāti. Tādēļ man bija svarīgi saprast cēloņus un pārrunāt soļus, kas veicami, lai šos rādītājus uzlabotu,” norāda veselības ministre Līga Menģelsone.
Uzklausot pašvaldību un slimnīcu speciālistu argumentāciju, ņemot vērā reģionālās pieejamības aspektu, pieejamo infrastruktūru un attālumus starp ārstniecības iestādēm, kā arī sociālos aspektus, pieņemts lēmums šobrīd nevirzīt priekšlikumu par dzemdību nodaļu slēgšanu Balvos un Dobelē. Tomēr, lai nodrošinātu personāla kvalifikācijas uzturēšanu un mātes un bērna drošību slimnīcās, kurās ir salīdzinošo neliels dzemdību skaits, kopīgi ar nozares speciālistiem tiks meklēti risinājumi nodaļas personāla kvalifikācijas nodrošināšanai slimnīcu sadarbības teritoriju ietvaros.
Jau ziņots, ka plāns paredz īpaši stiprināt slimnīcu uzņemšanas jeb neatliekamās palīdzības nodaļas, un plānotās pārmaiņas tiek veiktas pacientu interesēs. Neatliekamās palīdzības nodaļas tiks stiprinātas visā valstī, padarot tās pieejamākas pacientiem diennakts režīmā. Lai stiprinātu minētās nodaļas un unificētu neatliekamās palīdzības sniegšanu visā valstī, plānots sadarbībā ar slimnīcām diskutēt un veikt izmaiņas un precizējumus arī ārstniecības iestādēm noteiktajās prasībās.
Slimnīcu tīkla attīstībai ir izstrādāti kvalitātes kritēriji stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamata profiliem: ķirurģijai, ginekoloģijai, grūtniecības un dzemdniecību aprūpei, pediatrijai, terapijai un traumatoloģijai. Tiks noteiktas prasības nepieciešamajam ārstniecības personāla skaitam pret pacientu skaitu attiecīgajā stacionāra profilā, tehniskajam nodrošinājumam, kā arī citiem resursiem, kam jābūt pieejamiem 24/7 režīmā (piemēram, iekārtas diagnostisko izmeklējumu veikšanai, laboratoriju). Tāpat paredzēts arī vērtēt papildu attiecīgā profila darbības rādītājus salīdzinājumā ar citu valstu rezultātiem (piemēram, veikto manipulāciju skaits, komplikāciju īpatsvars, atkārtotas hospitalizācijas nepieciešamība 72 stundu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas, vidējais ārstēšanas ilgums slimnīcā u.tml.).
Sarunā ar pašvaldībām īpaši skaidrotas iecerētās izmaiņas atsevišķu stacionāro profilu pacientu pārvirzīšanai un koncentrēšanai augstāka līmeņa stacionāros. Veselības ministre Līga Meņģelsone uzsvēra, ka šobrīd ir prezentēti priekšlikumi, kas balstīti uz nozares speciālistu redzējumu, vienlaikus vēl ir vieta diskusijām..
Jau ziņots, ka maijā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi par slimnīcu tīkla stiprināšanu”, kas paredz ieviest Latvijā integrētu, uz cilvēku centrētu, kvalitatīvu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmu. Īstenoto reformu mērķis ir nodrošināt pacientiem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un efektīvi plānot veselības nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un finansējumu.
