VM: 47 ārstniecības iestādes investēs infrastruktūrā, lai uzlabotu kardioloģijas un vēža pēcskrīninga pakalpojumus
Latvijas ārstniecības iestādes, kas sniedz sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus kardioloģijas un vēža pēcskrīninga programmās, saņems Eiropas Savienības fondu finansējumu infrastruktūras modernizācijai. Paredzētais finansējums ļaus 47 iestādēm iegādāties jaunākās medicīnas tehnoloģijas un iekārtas, kā arī investēt telpu atjaunošanā, lai nodrošinātu kvalitatīvākus izmeklējumus un aprūpi pacientiem.
Valdības otrdien atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts* paredz kopējo finansējumu 4,81 miljona eiro apmērā, no kura 4,09 miljoni eiro nāks no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 721 tūkstotis eiro no valsts budžeta.
Finansējumu varēs saņemt ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātos pakalpojumus kardioloģijas un onkoloģijas jomā vismaz 500 pacientiem gadā, un kas līdz šim šādu atbalstu no konkrētās ES fondu programmas vēl nebija saņēmušas. Atbalstīto iestāžu vidū ir gan valsts, gan privātie medicīnas centri, kas īsteno valsts apmaksātās veselības aprūpes programmas, tostarp doplerogrāfiju, elektrokardiogrāfiju, invazīvo kardioloģiju dienas stacionārā, kā arī citus sirds asinsvadu sistēmas funkcionālos izmeklējumus un zarnu vēža pēcskrīningu. Šo iestāžu iesaiste ir nozīmīga, jo tām ir būtiska loma sirds un asinsvadu slimību un onkoloģisko saslimšanu diagnostikā, tādējādi palīdzot mazināt šo slimību mirstības rādītājus Latvijā.
Paredzēts, ka gandrīz 78 tūkstoši pacientu gadā izmantos modernizētos veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinot precīzāku diagnostiku un labāku aprūpi, tādējādi palielinot iespējas uzlabot veselības rādītājus ilgtermiņā. Projektu īstenošanas termiņš ir līdz 2029. gada beigām.
Nacionālais veselības dienests kopumā slēdz līgumus ar vairāk nekā 300 valsts un privātajām ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem sekundārajiem ambulatorajiem pakalpojumiem ārpus slimnīcām. Veselības ministrija, ņemot vērā augstos mirstības rādītājus un prioritātes veselības aprūpes nozarē, nosaka virzienus un iestādes, kuras var pretendēt uz ES fondu atbalstu un investīcijām infrastruktūrā.
*Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi “
