Viņķele: Jāaizmirst doma, ka veselības aprūpe varētu būt instruments ēnu ekonomikas apkarošanai
Rīga, 10.jūl., LETA. Politiskā un biznesa vadības līmenī ir neatgriezeniski jāslēdz diskusija par to, ka veselības aprūpe var tikt izmantota par instrumentu ēnu ekonomikas apkarošanai, intervijā laikrakstam "Diena" norāda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņasprāt, tā vietā, lai izmantotu pieeju veselības aprūpei kā instrumentu, ar kuru cilvēkiem likt maksāt nodokļus, drīzāk vajag "labot nepilnības darbaspēka nodokļu dizainā". Pretēja rīcība, pēc politiķes domām, būtu ciniska un liecinātu par absolūtu analfabētismu izpratnē par bāzes lietām.
Ministre uzsver, ka slimais cilvēks nekur nepazūd, bet situācija tikai pasliktinās un vēlāk viņa ārstēšana izmaksā dārgāk, turklāt tā rada ciešanas arī nevainīgiem līdzcilvēkiem.
"Ļoti gribētu, lai pēc tam, kad atskatīšos uz savu laiku Veselības ministrijā, varētu teikt, ka esam uz neatgriešanos slēguši diskusiju politiskā un biznesa vadības līmenī par to, ka veselības aprūpe var tikt izmantota par instrumentu, lai apkarotu ēnu ekonomiku," intervijā laikrakstam saka Viņķele.
Kā ziņots, Saeima jūnija vidū galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, lai līdz 2021.gadam atliktu tā saukto divu pakalpojumu grozu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kuru sākotnēji bija plānots ieviest no šī gada.
Atbalstīts tika arī veselības ministres Viņķeles priekšlikums, nosakot, ka personām, kuras saskaņā ar likumu nav apdrošinātas, nav jāveic brīvprātīgās iemaksas. Akceptu guvuši arī grozījumi, lai cilvēkiem, kuri iemaksas jau veikuši, nodrošinātu automātisku to atmaksu.
Viņķele neatbalsta divu grozu sistēmu, un viņas piedāvājums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā.
Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja ministre, viņa mēģināja mudināt valdību par risinājumiem izšķirties ātrāk, tomēr respektē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vēlmi veikt revīziju alternatīvajos nodokļu režīmos.
Viņķele sacīja, ka nav īsti apmierināta ar pagaidu risinājumu, atliekot divu grozu sistēmas ieviešanu, bet šis esot "no sliktākajiem risinājumiem labākais".
Tikmēr pašas Viņķeles piedāvājums paredz, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.
Savukārt personām, kuras neiekļausies apdrošināšanas sistēmā, gada sākumā būs jāveic veselības apdrošināšanas maksājums 51 eiro apmērā, skaidroja ministre. Viņi līdzīgi kā nekustamā nodokļa gadījumā saņems paziņojumu, ka līdz noteiktam laikam jāsamaksā šī summa, tomēr arī cilvēki, kuri nebūs veikuši šo iemaksu, varēs saņemt valsts veselības aprūpes pakalpojumus nepieciešamības brīdī. Patlaban iecerēts - ja cilvēks nebūs veicis obligāto iemaksu, bet nonāks situācijā, kad būs nepieciešama valsts apmaksāta veselības aprūpe, viņam pakalpojums tiks sniegts, atgādinot, ka maksājums ir jāveic.
Viņķeles piedāvājums paredz, ka neveiktās apdrošināšanas iemaksas uzkrāsies kā parāds, tomēr tas neliegs personai piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.
