Viņķele gatava veselības budžetam vēl izcīnīt papildu 10 miljonus eiro
Rīga, 18.sept., LETA. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) gatava veselības budžetam vēl izcīnīt papildu 10 miljonus eiro, kas netiks novirzīti atalgojuma palielināšanai, bet gan tērēti slimnīcu zaudējumu segšanai.
Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" ministre sacīja, ka ar vakardienas valdības atbalstu, papildu piešķirt tikai 50 miljonus eiro, tika pieviltas daudzu veselības nozarē strādājošo cerības.
"Diemžēl pagājušajā gadā Saeima neieklausoties Finanšu ministrijas brīdinājumos par ierobežojumiem, kas attiecas uz valsts budžeta rāmi, atbalstīja lēmumu par mediķu algu palielinājumu. Šajā stāstā pats sāpīgākais ir fakts, ka, zinot par solījumu neizpildīšanu, parlaments to atbalstīja," sacīja ministre.
Viņa piebilda, ka viņa ir gatava izcīnīt papildu 10 miljonus eiro, bet tie netiks novirzīti atalgojuma palielināšanai, bet ieguldīti slimnīcu kapitālos, lai segtu ārstniecības iestāžu zaudējumus.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) arodorganizācijām tuvākajā laikā jāizsaka viedokļi un priekšlikumi par iespējamām protesta akcijām, otrdien lēma arodbiedrības padome.
LVSADA padomes lēmums paredz, ka nākamajā sēdē, kas notiks 15.oktobrī, arodbiedrība izskatīs jautājumu par protesta akcijām. Padome lēma uzdot arodorganizācijām sniegt viedokļus un priekšlikumus līdz 11.oktobrim par iespējamo turpmāko rīcību.
Padomes sēdē izskanēja arī ierosinājums prasīt veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisiju, kā arī aicināt atlaist 13.Saeimu. Tāpat no padomes sēdes dalībniekiem izskanēja sašutums par to, ka iedzīvotājiem ir jāievēro likumi, kamēr valsts augstākās amatpersonas to varot nedarīt.
LVSADA padome lēma aicināt Saeimu steidzami rīkoties, lai "novērstu valdības prettiesiskās rīcības postošās sekas 2020., 2021. un 2022.gada valsts budžetā".
Arodbiedrības padome lēma, ka nevar atbalstīt budžetu, kurā nav ievērotas Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas. Vienlaikus, ja par spīti arodbiedrības centieniem solītie 120 miljoni eiro netiks rasti, padome lēma lūgt noteikt, ka piešķirtais finansējums jāsadala atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un līdzšinējai praksei to grozīšanā, proti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem.
Kā skaidroja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, arodbiedrība iestājas par vienlīdzības principu ievērošanu jebkura piešķirtā finansējuma sadalīšanā, proti, nepiekrīt, ka finansējumu varētu sadalīt atsevišķām mediķu grupām.
LVSADA padome lēma arī izteikt kritiku Valsts prezidentam Egilam Levitam, kura nostāja saistībā ar veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, arodbiedrība ieskatā, ir divkosīga. Padome lēma uzdot LVSADA birojam nodrošināt, ka lielākajos dienas laikrakstos tiek publicēti Valsts prezidenta izteikumi par šo jautājumu pirms un pēc viņa stāšanās amatā.
Pēc Kera paustā, valdības nevēlēšanās nākamā gada budžeta projektā paredzēt pietiekamu papildu finansējumu Veselības finansēšanas likuma normu izpildei, palielinot mediķu darba samaksu par 20%, ir būtiski iedragājusi nozares darbinieku uzticību valdībai. Turklāt šis lēmums tikai padziļināšot darba roku trūkuma radīto apdraudējumu veselības aprūpes pieejamībai un kvalitātei, teikts LVSADA padomes lēmumā.
Kā ziņots, valdība otrdien lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt 173,9 miljonus eiro.
No tiem 2020.gada budžetā papildu līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas (VM) prioritātēm, kaut kopumā VM prioritāro pasākumu īstenošanai veselības nozarē nākamā gada budžetā būtu nepieciešami 279 miljoni eiro, tostarp 119,7 miljoni - lai īstenotu likumā noteiktās saistības pret ārstniecības personām viņu atalgojuma palielinājumam.
