Viedoklis: Pie ārsta tikai par maksu – joprojām reāls scenārijs Latvijas rudenim
Raksta autore: Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas vadītāja
Latvijas Slimnīcu biedrība ceļ trauksmi - nepietiekamā finansējuma dēļ jau šoruden medicīniskie pakalpojumi var būt pieejami tikai par maksu. Taču slimības un slimošanu neviens nav atcēlis, tāpēc sagaidāms, ka pacientu plūsma pieaugs ambulatorās ārstniecības iestādēm. Tiesa, arī poliklīnikām naudas resursi valsts apmaksātām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem ir ierobežoti. Ja valdība arī turpmāk izliksies šo problēmu neredzam, visai drīz nonāksim pie skarbas atziņas – pie ārsta varēs doties tikai tie, kas par vizīti spēs samaksāt paši.
Marta izskaņā notika Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulce, kurā secināts, ka apmēram šā gada augustā, septembrī beigsies pacientu ārstēšanai paredzētais finansējums. Turklāt valsts jau par pagājušo gadu slimnīcām nav samaksājusi 88 miljonus eiro. Tika pieļauts, ka, visticamāk, rudenī pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzina, – lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās regulāri tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem. Jo ar valsts finansējumu nepietiek patreizējo vajadzību segšanai, nemaz nerunājot par ieguldījumiem slimnīcas attīstībā.
Dzirdot šādas prognozes veselības nozarei, ikvienam iedzīvotājam rodas pamatots jautājums,kāpēc tieši Latvijas veselības aprūpe ir nonākusi tik kritiskā situācijā? Strādājam, maksājam nodokļus, bet pie ārsta nokļūt paliek arvien grūtāk. Pirmkārt jau veselības un sociālajā nozarēs gadiem ilgi valsts ir ieguldījusi vismazāko daļu no mūsu maksātajiem nodokļiem. Šī situācija nav radusies pēkšņi, bet gan vismaz aizvadīto 20 gadu garumā. Vienmēr ir atradušās svarīgākas vajadzības par iedzīvotāju veselības stāvokli. Bez tam pasaulē pēdējo desmit gadu laikā, attīstoties zinātnei un tehnologijām, izmeklējumu un medikamentu cenas ir krietni augušas.
Risinājums būtu konkrētas valsts budžeta daļas procentuālā izteiksmē novirzīšana veselības un sociālajai nozarei. Iedzīvotājam ļoti svarīgi būtu beidzot zināt kur viņa samaksātais sociālais nodoklis tiks tērēts un cik cilvēks, strādājot algotu darbu, pats nopelnījis savas veselības aprūpei. Iespējams, cilvēks, kā nodokļu maksātājs, patiesībā par daudz svarīgāku uzskata ieguldījumu savas un tuvinieku veselības aprūpē, nevis neaptverami dārgas mākslas izstāžu zāles celtniecībā. Līdzīgi iedzīvotājiem katrā čekā ir jāredz, cik patiesīsībā izmaksā viņa 20 minūšu vizīte pie ārsta, kā arī valsts dotējamā rēķina daļa. Pašlaik rodas sajūta, ka ģimenes ārsta darbs maksā četri eiro, bet izmeklējumi, uz kuriem nosūta ārsts, vispār ir bezmaksas.
Aprīļa sākumā Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja savus sadarbības partnerus par šā gada divos mēnešos valstī izveidojušos 5 miljonu eiro līgumu pārstrādi, tostarp Jelgavas poliklīnikai tie ir 31 500 eiro, kas nozīmē – .esam snieguši krietni vairāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nekā līgums to paredz.. Šāda situācija ir izveidojusies nieka gada pirmo divu mēnešu laikā. Kādi cipari būs gada beigās?! NVD sniegtā informācija apliecina mūsu bažas – ļoti iespējams naudas pacientu ārstēšanai rudenī vairs nebūs. Diemžēl cilvēki šobrīd ļoti daudz slimo un daudz sastopamies ar hroniskām saslimšanām. Šāda situācija ir sekas gadiem nepietiekamajam veselības budžetam, ko vēl vairāk ietekmēja COVID-19 pandēmijas laika aplamie lēmumi par aizliegumu apmeklēt ārstus.
Lai arī sākotnēji NVD uzsvēra, ka dienesta rīcībā šobrīd nav brīvu finanšu līdzekļu, lai novirzītu papildus finansējumu pārstrāžu segšanai, pateicoties veselības ministres Līgas Menģelsones aktivitātei, aprīļa sākumā NVD izplatīja publisku apgalvojumu, ka tomēr “dienests apmaksās ārstniecības iestādēm 5 miljonus eiro par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.” Rudenī saslimstība atkal pieaugs un problēma Latvijas veselības aprūpē saasināsies.
Nepārskatot medicīnas finansējumu, tiks radīts papildu spiediens uz ambulatorās ārstniecības iestādēm. Brīdī, kad slimnīcā valsts apmaksātus pakalpojumus nespēs piedāvāt, ambulatorās aprūpes darba slodze tikai pieaugs.. Arī ambulatorajām iestādēm pienāks brīdis, kad kvotas būs izsmeltas un ārsts būs pieejams tikai par maksu.
Vēlos pievērst uzmanību vēl vienam satraucošam apstāklim. Ja veselības aprūpe nonāks situācijā, kad pakalpojumi pieejami tikai par maksu, tad daļai iedzīvotāju ievērojamā maksājuma dēļ šie pakalpojumi vispār vairs nebūs pieejami. Šādas situācijas rezultātā atkal pieaugs hronisko saslimšanu daudzums un sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamība.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsaprot, ka Latvijā briest smaga veselības nozares krīze. Šajā kontekstā es vēlētos atgādināt visiem ministriem, ne vien premjerministram, ka laba veselība ir ieguvums visām nozarēm un sabiedrībai kopumā – tāpēc tā uzskatāma par nozīmīgiem resursiem. Laba veselība ir izšķiroši būtiska ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un ir īpašs rūpju objekts katra cilvēka kā indivīda, visu ģimeņu un vietējās sabiedrības dzīvē.
Ambulatorā aprūpe spēj nodrošināt augstvērtīgu ārstēšanu. Ambulatori var ļoti daudz ko paveikt cilvēka veselības stiprināšanā un tas izmaksā lētāk, nekā ārstēšanās slimnīcā. Ambulatorās ārstniecības iestādes ir vieta, kur laicīgi var diagnosticēt slimību un novērst vai mazināt slimības sekas, taču tam ir vajadzīgs valsts finansiāls segums un profesionāli darbinieki.
