Viedoklis: laimīgāka sabiedrība kā pamats demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai Latvijā
Raksta autore: Karlīna Elksne, sertificēta ginekoloģe, dzemdību speciāliste, AS “Veselības centru apvienība” (VCA) Ginekoloģijas dienesta vadītāja
Tā kā gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē esmu bērniņu radīšanas virpulī, domāju, ka man ir gan ir tiesības, gan arī profesionāls pienākums runāt par šo tēmu.
Diemžēl statistika ir skarba. Latvija piedzīvo demogrāfijas un dzimstības krīzi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati liecina, ka dzimstības lejupslīde turpinās – 2024. gadā piedzima 12 571 bērns – par 13,2 % jeb 1 919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā. 2025. gada jūlijā Latvijā reģistrēti 1103 jaundzimušie, kas bija pirmais mēnesis 2025. gadā, kad dzimušo skaits pārsniedzis 1000 bērnu robežu. Tas ir daudz par maz, lai varam runāt par stabilu demogrāfisko ataudzi.
Par laimi un bērniem
Uzreiz sākšu ar to, ka no sirds domāju, ka nauda lēmumā par bērnu ienākšanu ģimenē ir tikai neliela daļa no argumentiem. Man ir pamatotas aizdomas, ka, pat būtiski palielinot pabalstus, tikpat būtiski dzimstība uzreiz nepieaugs. Reiz, gatavojoties diskusijai par to, kas varētu palīdzēt “celt bērnu skaitu ģimenē”, atradu kādu pētījumu, kura secinājumi radīja pretrunīgas sajūtas. Proti, pētījuma rezultāti liecināja, ka laimīgi ir cilvēki bez bērniem, nelaimīgāki – viena vai divu bērnu vecāki, taču vislaimīgākie ir daudzbērnu mammas un tēti. Pētījuma autori secināja, ka daudzi bērni padara cilvēkus laimīgākus. Domāju, ka šis ir klasiskais piemērs zinātnē lietotajam terminam “misinterpretation”. Esmu droši pārliecināta, ka ir gluži otrādāk – jau sākotnēji laimīgi cilvēki izvēlas radīt vairākus bērnus. Ar mani vienisprātis ir arī zinātnieku grupa Jinhuang Kim un Joshua Hicks vadībā. Rezultāti longitudinālam jeb ilgstošam pētījumam ar 5 000 cilvēku pierādīja – tie, kuri jutās sākotnēji laimīgāki, izvēlējās radīt vairāk bērnu vēlāk. Tātad viss, ko politikas veidotājiem vajadzētu darīt, ir rūpēties, lai valstī būtu daudz laimīgu iedzīvotāju. Tieši tik vienkārši un sarežģīti reizē!
Kā padarīt cilvēkus laimīgākus, lai tie izlemtu par labu vairākiem pēcnācējiem, neņemos spriest, taču ticu, ka varam kopīgi veiksmīgāk palīdzēt tiem pāriem un vientuļajiem vecākiem, kuri jau izšķīrušies par soli laist pasaulē jaunu cilvēku.
Izmantot visas valsts atbalsta un medicīnas iespējas
Pirmkārt, maksimāli jānodrošina iespējas tikt pie mazulīša tiem, kuriem pavisam dabiskā ceļā tas būtu liegts. Ārstes darbā esmu sastapusi daudzas šādas pacientes. Šie potenciālie vecāki ir gatavi ieguldīt laiku, enerģiju, jā, arī naudu, lai gūtu pozitīvu rezultātu ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību.
Manu kolēģu gadiem ilgā pieredze liecina, ka medicīniskā apaugļošana ir viens no veidiem, kā tiešām paaugstināt dzimstību. Pozitīvs procedūras rezultāts ir novērojams aptuveni pusē gadījumu. Bieži vien redzam, cik būtisks ir tieši emocionālais atbalsts, iedrošinājums, lai ģimenes un sievietes rīkotos un meklētu arī speciālistu palīdzību.
Ģimenes, kuras vēlas mazuli, bet pašu spēkiem neizdodas, ir ļoti motivētas, un tām ir pieejams arī valsts atbalsts – apmaksāts medicīniskās apaugļošanas process. Pēc NVD datiem valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā 2023. gadā notika 708 dzemdības jeb katrs divdesmitais jaundzimušais piedzima šīs programmas ietvaros. Kopumā Latvijā gadā ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību piedzimst vairāk nekā 1000 bērnu. Tas ir maz, daudz? Manuprāt, daudz, bet šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Būtībā, ja nebūtu pieejama medicīniskā apaugļošana, viens mēnesis gadā Latvijas dzimstības statistikā iezīmētos ar 0!
Medicīniskās apaugļošanas procedūru var uzsākt aptuveni viena mēneša laikā pēc iestāšanās rindā, bet tagad jau pat agrāk. Svarīgi gan minēt, ka valsts apmaksātu procedūru veic sievietēm līdz 40 gadiem (iepriekš – līdz 37 gadiem), lai gan praksē redzam, ka pieprasījums ir arī sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Paplašinot pieejamību valsts apmaksātām medicīniskās apaugļošanas procedūrām, varam sniegt gan cerību, gan praktiski un finansiāli atbalstīt ģimenes šajā ceļā.
Procedūrai ir augstas izmaksas, tā nereti jāatkārto vairākas reizes, līdz tiešām ģimene tiek pie bērniņa. Redzam, ka nereti tieši finansiālu apsvērumu dēļ ģimenes padodas, apstājas. Tāpēc ir prieks, ka medicīnisko apaugļošanu no valsts līdzekļiem plānots apmaksāt arī vairāk nekā divas reizes, kā tas bijis noteikts līdz šim. Šādas izmaiņas 2025. gada decembrī veiktas Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”. Praksē redzam, ka arī trešā, ceturtā vai pat piektā un sestā reize var būt tā īstā un veiksmīgā. Katrs bērniņš mums ir svarīgs, un katra cerība ir tā vērta, lai valsts atbalstītu ģimenes šajā procesā.
Nekavēties un nekautrēties
Vispirms atceramies, ka neauglība ir medicīniska problēma, bet vairumā gadījumu risināma. Mans mudinājums ir ģimenēm apmeklēt ārstu, kamēr nav par vēlu! Arī ārstu iespējas nav bezgalīgas, un ģimenēm palīdzība būtu jāsaņem savlaicīgi. Diemžēl bioloģiskajam pulkstenim arī mūsu darbā ir nozīmīga loma. Jo vairāk potenciālajiem vecākiem gadu, jo lielāka nozīme ir medicīnai un tās atbalstam. Medicīna šodien var piedāvāt daudz – gan palīdzēt, ja topošajiem vecākiem ir veselības šķēršļi, piemēram onkoloģiska saslimšana, gan, ja pagaidām bērni nav plānā, ir iespēja iesaldēt olšūnas, spermu, tā radot iespējas bērniņu ieņemt nākotnē. Situācijas ir dažādas, galvenais ir interesēties, nekautrēties un izmantot iespējas, ko sniedz mūsdienu medicīna.
Otrkārt, veselības aprūpes politikai jābūt tādai, lai katra grūtniece varētu saņemt optimālāko aprūpi NEATKARĪGI no ienākumu līmeņa. Ar to domāju ne tikai vizītes pie kvalificētiem specialistiem, bet arī apmaksātus medikamentus un uztura bagātinātājus. Folskābes, joda un D vitamīna lietošana ir Pasaules Veselības organizācijas obligātā rekomendācija visām, arī pavisam veselām grūtniecēm. Taču lielākajai daļai gaidību laikā nākas lietot vēl citus medikamentus, kuru nozīme dažkārt ir dzīvības (pat divu) vērtībā. Pozitīvi, ka novembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.– 2027. gadam, paredzot mērķtiecīgus pasākumus veselīgas grūtniecības, drošu dzemdību un bērnu attīstības nodrošināšanai visā Latvijā.
Veselības pratība ir stūrakmens
Treškārt, ne mazāk nozīmīgs aspekts ir populācijas veselība pirms grūtniecības. Aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, piesārņojums ar bisfenolu A un mikroplastmasu ir tikai daži no faktoriem, kas negatīvi ietekmē gan olšūnu, gan spermas kvalitāti. Domāju, veselības pratība ir stūrakmens, kura nozīme jau ilgāku laiku ir nepelnīti nenovērtēta. Protams, protams, tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kura augļus varētu sākt manīt labākajā gadījumā pēc gadiem 20.
Ja par ātrāk sasniedzamiem rezultātiem – rindu mazināšana pie endokrinologa, pieejamas bezmaksas uztura speciālista konsultācijas un valsts apmaksātas bariatrijas jeb kuņģa samazināšanas operācijas. Liekais svars korelē gan ar neauglību, gan problēmām grūtniecības laikā un bērna veselību ilgtermiņā. Pozitīvs piemērs ir “AIWA Clinic” Starptautiskais Bariatrijas ekselences centrs. Tajā tika veiktas pirmās valsts apmaksātās operācijas, un manā aprūpē jau piedzimis pirmais bēbītis, kura māmiņa bija šī projekta dalībniece, bet pirms tam bija gadiem cīnījusies ar aptaukošanās izraisītu neauglību.
Tikpat nozīmīgas būtu iespējas paplašināt pēc dzemdībām pieejamo psiholoģiskā atbalsta un pēcdzemdību medicīnisko aprūpi. Rīgas Stradiņa universitātē nesen publiskojusi pētījuma rezultātus par jauno māmiņu mentālo veselību Latvijā. Tika konstatēts, ka no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa (18%) un ka šie rādītāji ir par 50% augstāki nekā Rietumeiropā (12,9%) un nedaudz pārsniedz Austrumeiropas vidējos rādītājus (16,6%).
Īpaši satraucošs ir fakts, ka 30% no sievietēm, kurām tika konstatēti sākotnēji depresijas vai trauksmes simptomi, atteicās no turpmākās konsultācijas vai nebija sasniedzamas padziļinātai psihiatra konsultācijai.
Šis pierāda, cik nozīmīgas būtu valsts apmaksātas ne vien vienreizējas, bet atkārtotas pēc dzemdību konsultācijas, kurās ārsts vai vecmāte novērtētu ne tikai pacienta fizisko, bet arī mentālo stāvokli.
Ceturtkārt, atbalsts sievietēm, kuras nolēmušas radīt bērniņu bez partnera. Mana ciešākā pārliecība ir – ja vēlies kļūt par māmiņu, nevajag gaidīt princi baltā zirgā. Labākajā gadījumā tiešām kāds tiks sagaidīts, bet sliktākajā – tiek sagaidīti ar perimenopauzi saistīti auglības traucējumi.
Ja tuvojas 35–40 gadi un bērniņa vēl nav, es iesaku sievietēm rīkoties. Izvēles ir veikt olšūnu iesaldēšanu, lai nodrošinātos ar plānu B gadījumiem, kad situācija (iespējams) tomēr būs mainījusies. Vai arī radīt mazulīti ar spermas donora palīdzību. Arī man ir šādas pacientes, kuras apsveicami plāno, apzinās savas iespējas un ir gatavas ieguldīt, lai Latvijā nākotnē nāktu pasaulē vēl viens ļoti, ļoti gaidīts bērniņš.
Ieklausīties sirdsbalsī un neļauties aizspriedumiem
Plāni ir dažādi, un pacientēm saku: “Lai vai kas mudina doties uz priekšu, dari tā, kā liek sirdsbalss un neļaujies sabiedrības aizspriedumiem!”
Vidējais vecums, kurā sagaidām pirmos bērniņus, arvien pieaug. 2023. gadā Latvijā pirmo bērnu sievietes sagaidīja vidēji 28 gados, bet vēl desmit gadus agrāk, 2013. gadā, šis vecums bija 26 gadi, bet 1993. gadā 22,8 gadi. Iepriekš jau minēju dažādus veidus, kā mūsdienu medicīna var palīdzēt. Taču, manuprāt, vecuma kā galvenā bieda arguments tomēr neiztur kritiku. Pirmkārt, agrāk sieviešu dzīves ilgums bija daudz īsāks, līdz ar to arī pastāvēja nepieciešamība bērnus radīt agrāk. Proporcionāli pieaugot dzīves ilgumam, loģiski pieaug arī bērnu dzemdēšanas vecums. Otrkārt, psihologu pētījumi liecina, ka vecāki, kuri laiduši pasaulē bērnus vēlāk, kopumā ir laimīgāki un apmierinātāki ar dzīvi tā sauktajā bērnkopībā.
Manuprāt, stāsts nav par vecumu, bet motivāciju. Arī mans pirmais bērniņš piedzima (tikai) 30 gados, taču tagad esmu četru bērnu mamma.
Mēs katrs esam mazs, bet nozīmīgs zobratiņš vidē, kurā cilvēki var justies droši un laimīgi – tas ir pūļu vērts, ja kaut nedaudz palīdz kādam ieklausīties sirdsbalsī un pieņemt lēmumu laist pasaulē mazuli. Ar kolēģiem darīsim visu iespējamo, lai arī 2026. gadā mūsu darbs, arī medicīniskā apaugļošana, palīdzētu stiprināt Latvijas nākotni, un mans vēlējums – lai Jaunajā gadā Latvijā neviens mēnesis neiezīmētos ar mazāk nekā 1000 jaundzimušajiem!
