Veselības nozare turpina atbalstīt Ukrainu
Veselības nozare turpina sniegt atbalstu Ukrainai, gan ārstējot Ukrainas karavīrus Latvijas slimnīcās, gan nosūtot palīdzības kravas ar medicīnas precēm un aprīkojumu, kas izmantojami arī kara hospitāļos, gan sniedzot veselības aprūpi tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas Krievijas izraisītā kara dēļ šobrīd dzīvo Latvijā, un vēršas pie ārstiem.
Šodien, 24. augustā, tiek atzīmēta Ukrainas Neatkarības diena, un Veselības ministrija apliecina vislielāko atbalstu valstij un tās iedzīvotājiem.
Nozares atbalsts Ukrainai tiek īstenots vairākās jomās. Ārstniecības iestādēs Latvijā šobrīd strādā 171 mediķis no Ukrainas. Savā profesijā darbu atraduši arī 22 farmaceiti un 7 farmaceitu asistenti, kas ir Ukrainas pilsoņi. Veselības ministrija ir pateicīga ārstniecības iestādēm par iespēju uzņemt savā kolektīvā speciālistus no Ukrainas un palīdzēt viņiem iejusties jaunajā situācijā. Ministrija augstu novērtē ārstniecības iestāžu iniciatīvu.
Kopumā līdz šim Latvijas slimnīcās un Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” ārstējušās vairāk nekā 186 militārpersonas ar dažādām kara traumām. Tajā skaitā no Ukrainas uz Latviju īpaši aprīkotos autobusos nogādāti 111 ievainotie, kuri tiek uzņemti Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā (turpmāk - RAKUS), bet tālāk atkarībā no gūtajiem ievainojumiem labākai ārstēšanai novirzīti arī uz citām slimnīcām - uz “Vaivariem”, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru. Lielākā daļa karavīru ārstējas “Vaivaros” - šobrīd rehabilitāciju tur saņem 22 karavīri.
Karā cietušos karavīrus RAKUS sagaida multidisciplināra mediķu komanda – dažādu specialitāšu ārsti un aprūpes personāls, tiek veikts vispusīgs veselības stāvokļa novērtējums, ārstiem arī jāpārliecinās par dažādu infekciju iespējamo klātbūtni. Mediķu pamatuzdevums ir iespējami mazināt funkcionālos ierobežojumus, nodrošinot gan ķirurģisku ārstēšanu, gan arī rehabilitāciju. Ievainotiem ir specifiskas militārās traumas, kas gūtas šaujamieroču lietošanas un sprādzienu rezultātā. Pārsvarā tās ir politraumas ar ekstremitāšu lūzumiem, plašiem komplicētiem audu defektiem, neiroloģiskiem bojājumiem, kas radījuši multiplus orgānu sistēmu bojājumus ar dažādas pakāpes funkcionēšanas traucējumiem. Ārsti “Vaivaros” secinājuši, ka pacienti ir ļoti motivēti rehabilitācijai un iespējami ātri vēlas atgūt veselību.
Kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Veselības ministrija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un ārstniecības iestādes iesaistījušās palīdzības kravu sagādāšanā. Uz Ukrainu vairākkārt nosūtīts medicīnas aprīkojums un medikamenti, tajā skaitā šā gada maijā infūzijas sūkņi, plaušu ventilatori, pacientu monitori. Kravas nogādātas ar ES Civilās aizsardzības starpniecību. Ukrainai nodotas arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas, nestuves, antibakteriālie medikamenti, intravenozās ievades sistēmas, medicīniskās sejas maskas, medicīniskie cimdi u.c. medicīnas preces.
Visi Ukrainas iedzīvotāji, kuri ierodas vai uzturas Latvijā, saņem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā, kādā tie tiek nodrošināti pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Šogad veselības aprūpes pakalpojumus ambulatori saņēmuši 15 635 Ukrainas pilsoņi, bet apmeklējumu skaits sasniedzis 43 750. Rehabilitācija ambulatori šogad saņēmuši 80 pacienti. Hospitalizāciju skaits 2023. gadā bija 872 gadījumos, bet rehabilitācija stacionārā šogad – 100 gadījumos. Nacionālā veselības dienesta dati arī liecina, ka 2022. gadā Latvijas slimnīcās notikušas 118 dzemdības ukrainietēm, kas ieradās Latvijā kara dēļ, bet 2023. gadā līdz šim 74 dzemdību gadījumi. Ukrainietēm bērni piedzimuši gan Rīgā, gan reģionos - Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, Dobelē, Kuldīgā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Siguldā. Lai mazuļi aug stipri un veseli!
