Veselības ministrs Hosams Abu Meri Latgalē tiksies ar slimnīcu vadītājiem
Veselības ministrs Hosams Abu Meri 29.–30. janvārī dosies darba vizītē uz Latgales reģionu, lai klātienē tiktos ar ārstniecības iestāžu vadību un personālu, identificētu slimnīcām aktuālos jautājums, kas saistās ar slimnīcu attīstības plāna ieviešanu, pārrunātu aktuālās nozares problēmas, kā arī informētu par 2026. gada veselības aprūpes prioritātēm. Vizītes laikā ministrs apmeklēs Ludzas medicīnas centru, piedalīsies Indras Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkta atklāšanā, kā arī viesosies Krāslavas, Preiļu un Līvānu slimnīcās. Šī vizīte turpina līdzšinējās reģionālās tikšanās un tās mērķis ir nodrošināt, ka veselības aprūpes politikas lēmumi tiek balstīti reālajā situācijā ārstniecības iestādēs.
Jau ziņots, ka šogad veselības nozarē plānots stiprināt mātes un bērna veselības aprūpi, pilnveidot slimnīcu tīklu un stacionāro pakalpojumu kvalitātes attīstību, mazināt pacientu rindas, uzlabot zāļu pieejamību un ieviest jaunus digitalizācijas risinājumus.
Slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir ilgtspējīga, droša pacientiem un pieejama stacionārā aprūpe visā Latvijā. Veselības ministrija uzsver, ka visas slimnīcas turpinās sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Ar katru slimnīcu norisināsies atsevišķas sarunas, katra slimnīca tiks vērtēta individuāli, ņemot vērā gan vietējo kopienu vajadzības, gan reģionālās īpatnības, gan arī demogrāfisko situāciju. Īpaši pierobežas teritorijās, kas ir svarīgi valsts drošībai.
Plānotā pāreja no pieciem uz trim slimnīcu līmeņiem palīdzēs skaidrāk zināt un saprast arī pacientiem – kādus pakalpojumus var saņemt tuvāk mājām un kādos gadījumos specializēta palīdzība tiks nodrošināta augstāka līmeņa ārstniecības iestādē. Pacientu drošība un pakalpojumu kvalitāte ir vieni no galvenajiem aspektiem pārmaiņām.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka slimnīcu tīkla sakārtošana nav izvēle – tā ir nepieciešamība: “Mums jāsaprot, ka nevaram turpināt uzturēt fragmentētu slimnīcu sistēmu situācijā, kad valstī trūkst mediķu. Finansējums viens pats nenodrošina pakalpojumu pieejamību, ja mums trūkst ārstu un māsu. Papildu finansējums neatliekamajām nodaļām jau skaidri parādīja – ar naudu vien nepietiek. Tāpēc slimnīcu pakalpojumi ir jāorganizē gudri un atbildīgi, koncentrējot personālu un kompetences. Latvijā, īpaši reģionos un pierobežā, cilvēkresursi ir ierobežoti, un tie jākoncentrē, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu ārstēšanu. Tieši tāpēc pāreja uz trīs līmeņu slimnīcu modeli ir neizbēgama. Tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājam neatliekamo palīdzību un terapiju, bet sarežģītu aprūpi koncentrējam reģionālajās un daudzprofilu slimnīcās. Šo pārmaiņu centrā ir cilvēks – lai neatkarīgi no dzīvesvietas pacients saņemtu ātru un kvalitatīvu palīdzību. Vēlreiz vēlos uzsvērt, slimnīcu tīkla attīstība ir fokusēta uz kvalitatīvu un reāli pieejamu, nevis uz papīra, pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.”
Tiekoties ar slimnīcu pārstāvjiem, tiks apspriests arī slimnīcu finansējums 2026. gadam. Finansējuma izmaiņas galvenokārt izriet no kopējā veselības aprūpei pieejamā budžeta un nepieciešamības taisnīgi sadalīt esošos līdzekļus starp visām slimnīcām, tās nav vērstas pret reģioniem. Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem, ir noteikti vienoti principi stacionāro pakalpojumu apmaksai. Ministru kabineta noteikumos, savukārt, precizēta kārtība, nosakot, ka stacionāro pakalpojumu tarifam jāpiemēro vienots koeficients. Attiecīgi, lai ievērotu šo taisnīguma principu esošā finansējuma ietvaros, nozīmē, ka finansējums tiek samazināts visiem vienādi.
Reģionālās vizītes laikā, savās sarunās ar slimnīcu vadību ministrs plāno pievērsties arī veselības aprūpes finansējuma jautājumam reģionos. Vienlaikus ministrs ar ārstniecības iestādēm pārrunās slimnīcu tīkla turpmāko attīstību, kurā paredzēta pakalpojumu diferenciācija pēc trīs līmeņu modeļa.
Ludzas medicīnas centrā ministrs tiksies ar ārstniecības personālu, lai pārrunātu centra nodrošinātos stacionāros, ambulatoros un diagnostikas pakalpojumus, tostarp dienas stacionāru un rehabilitāciju, kas ir būtiski šī reģiona iedzīvotājiem.
Indras Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) punkta atklāšana ir viens no šīs vizītes centrālajiem notikumiem. Neskatoties uz nepietiekamo finansējumu veselībai, lēmums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests punkta atvēršanu Indrā – ieguldot 349,5 tūkstoši eiro – bija apzināts un mērķtiecīgs. Austrumu pierobežas reģions šobrīd atrodas īpašā drošības situācijā, un iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamība šādos apstākļos ir ne tikai sociāls, bet arī valsts noturības jautājums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kapacitātes stiprināšana ir īpaši nozīmīga, lai nodrošinātu dienesta reaģētspēju reģionos. Dienests turpina darbu pie jaunu punktu izveides un esošās infrastruktūras uzlabošanas, tādējādi paaugstinot reaģētspēju un darbinieku drošību. Pēdējos gados ieviesti svarīgi uzlabojumi, tostarp dienesta šoferu apmācību programma un paplašinātas psiholoģiskā atbalsta iespējas darbiniekiem.
Vizītes ietvaros paredzēts apmeklēt Krāslavas un Preiļu slimnīcas, kas ir II līmeņa ārstniecības iestādes un nodrošina ambulatoros un stacionāros pakalpojumus reģiona iedzīvotājiem. Šajās slimnīcās pēdējos gados ieguldīti būtiski līdzekļi infrastruktūras modernizācijā, medicīnas iekārtu iegādē un pakalpojumu paplašināšanā.
Latgales apmeklējuma laikā veselības ministrs apmeklēs Līvānu slimnīcu, kas kā I līmeņa iestāde nodrošina terapijas un aprūpes pakalpojumus, kā arī ambulatoro palīdzību.
Ministra vizīte Latgalē ir vēl viens solis tuvāk mērķim nodrošināt kvalitatīvu, pieejamu un ilgtspējīgu veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Tā apliecina Veselības ministrijas apņemšanos gan uzklausīt reģionu, gan praktiski risināt izaicinājumus, kas skar pacientus un ārstniecības personālu visā valstī.
