Veselības ministrija plāno stingrāk ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un pieejamību

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem. Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Šodien, 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam.

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti. Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt  tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu "2 par 1 cenu"

Izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz azartspēļu zālēm un kazino – šajās vietās alkoholu par brīvu vairs piedāvāt nedrīkstēs. Savukārt  tirgot un lietot alkoholiskos dzērienus varēs tikai tādās telpās, kuras būs konstruktīvi nodalītas no azartspēļu organizēšanas vietas.

Ministrijas speciālisti vienlaikus strādās, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, samazinot noteikto pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem līdz 0,2 promilēm. Arī Igaunijā, Polijā un Zviedrijā ir noteikts šāds līmenis, savukārt Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā alkohola koncentrācija asinīs nav pieļaujama pat nelielās devās.

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir radusies atkarība no alkohola vai jau ir nopietnas veselības problēmas, ministrija iecerējusi paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas. Paredzēts ir ieviest jaunu valsts apmaksātu ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem, palielināt valsts apmaksātas ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem. Plāns ir arī izveidot bērnu specializēto narkoloģijas nodaļu. Vienlaikus ministrijas speciālisti vērtēs iespēju pacientus ar noteiktām diagnozēm atbrīvot no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus, kā arī iespēju no valsts budžeta apmaksāt viņiem nepieciešamos medikamentus.

Vienlaikus būtiski ir skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību, ko Veselības ministrija plāno turpināt darīt. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu. Tāpat marķējumā būs jāparādās informācijai par dzēriena sastāvdaļām un uzturvērtību.

Svarīgi ir nodrošināt, ka efektīvi darbojas jau šobrīd spēkā esošie ierobežojumi, tāpēc plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.

Ar Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022. gadam ir iespēja iepazīties te:  http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40482045

Statistika un problemātika:

Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.

Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20-39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.

Vienlaikus pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem 2018.gadā viens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola [1], kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju. 

[1] SPKC. Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš. 2005.-2018.