Lai Latvijas iedzīvotāji lietotu veselīgāku uzturu, Veselības ministrija ir izstrādājusi jaunus veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem. Lai veicinātu izpratni par to, cik daudz un kāda veida produktus būtu ieteicams iekļaut ikdienas uzturā, vadlīnijās iekļauts ieteikums ikdienas maltītes gatavot pēc tā saucamā šķīvja principa, kā arī sniegti piemēri par to, kas ir viena pārtikas produktu grupas vai pārtikas produkta porcija.

Uztura ieteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociāciju, Latvijas Diētas ārstu asociāciju un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrību. Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem izstrādātas saskaņā ar Ziemeļvalstu uztura rekomendācijām un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.

Aktualizētajos uztura ieteikumos uzsvērta dažādota un veselīga uztura ietekme uz veselību, aicinot iekļaut uzturā vairāk augu izcelsmes produktu, tostarp palielinot ikdienā apēsto augļu un dārzeņu patēriņu līdz vismaz 500 gramiem. Kā liecina 2018. gadā veikts pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem paradumiem [1], ik dienu svaigus dārzeņus lietojuši vien nedaudz vairāk kā trešdaļa (36%) pieaugušo, bet augļus un ogas – vien ceturtā daļa (24%).

Lai nodrošinātu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu daudzumu, jāatceras par daudzveidību un ikdienas ēdienkarte jāpapildina, sākot ar sakņu un lapu dārzeņiem un zaļumiem un beidzot ar dažādiem augļiem un ogām. Dārzeņus un augļus ieteicams iekļaut katrā galvenajā ēdienreizē, kā arī uzkodu laikā. Īpaši ieteicami ir vietējie un sezonai atbilstošie svaigie augļi un dārzeņi. Iedzīvotāji aicināti arī palielināt uzņemtā šķidruma daudzumu, tai skaitā ūdens, līdz vismaz diviem līdz 2,5 litriem dienā. Svarīgi lietot vairāk šķidruma karstā laikā, kā arī nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm vai veicot fiziski smagu darbu.

Autors: veseliga_uztura_vadlinijas_1

Autors: veseliga_uztura_vadlinijas_2

Lai uztura ieteikumus būtu vieglāk izprast, ieteikumos sniegti piemēri par to, kas ir viena porcija. Piemēram, viena porcija olbaltumvielu ir divas olas, viena glāze pākšaugu, 80–100 grami gaļas vai 100–140 grami zivs filejas. Viena porcija graudaugu ir divas šķēles kliju maizes vai viena glāze vārītu griķu. Viena porcija augļu ir vidēja lieluma ābols vai septiņas zemenes un tamlīdzīgi.

Iedzīvotāji aicināti ikdienas maltītes gatavot pēc tā saucamā šķīvja principa: šķīvis domās jāsadala trīs daļās un puse no šķīvja jāpiepilda ar svaigiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem vai augļiem, viena ceturtā daļa – ar graudaugiem vai kartupeļiem, savukārt atlikusī daļa – ar olbaltumvielas saturošiem produktiem (olām, gaļu, zivīm, biezpienu un citiem). Šķīvja principu ieteicams ievērot visās galvenajās ēdienreizēs, piemēram, brokastīs pagatavojot graudaugu putru ar pienu un augļiem vai vārītas olas ar dārzeņiem un pilngraudu maizi; pusdienās izvēloties salātus, graudaugu produktus un gaļu, zivis vai pākšaugus; vakariņās izvēloties dārzeņu sautējumu vai zupu. Uzkodām ieteicams izvēlēties augļus vai dārzeņus.

Veselības ministrijas sagatavotos veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem var izlasīt ŠEIT.