Veselības indekss: Tikai 40% iedzīvotāju miegam velta vismaz 7 stundas, kas ir zemākais rādītājs 5 gadu laikā

Pilnvērtīgam miegam ir liela ietekme uz mūsu veselību un labsajūtu, un tā ir viena no galvenajām cilvēka nepieciešamībām, tāpat kā svaigs gaiss, barības un ūdens uzņemšana. Nepietiekams naktsmiers atstāj negatīvu ietekmi uz veselību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un cilvēks pietiekami neatpūšas, bet tas ir nepieciešams labai garīgajai veselībai. Saskaņā ar jaunākā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma datiem tikai 40 % iedzīvotāju miegam ikdienā velta vismaz 7 stundas, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Biežāk neizguļas iedzīvotāji ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem.

Nepieciešamais miega daudzums katram indivīdam atšķiras, bet vidēji pieaugušajam diennaktī tas ir no 7 līdz 9 stundām. Savukārt gados vecākiem (virs 65 gadiem) cilvēkiem pietiek ar 7 vai 8 stundām. Pusaudžiem ieteicams atpūtai veltīt no 8 līdz 10 stundām, bet bērniem – līdz pat 12 stundām. 

Kā skaidro BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centrs miega speciāliste pediatre Dr. Marta Celmiņa, noteikts miega ilgums ir nepieciešams tāpēc, ka gulēšana nav vienmērīgs process. Izšķir dažādas miega fāzes, kas nakts laikā cikliski mainās. Katrai no tām ir savs uzdevums – piemēram, dziļais miegs ir svarīgs, lai ķermenis augtu un atjaunotos, kā arī šajā laikā no smadzenēm tiek izvadīti kaitīgie vielmaiņas galaprodukti. Savukārt REM miegs jeb miega cikla pēdējā fāze, kuras laikā bieži sapņojam, ir nepieciešams, lai apstrādātu dienas laikā apgūto informāciju. Nakts sākumā tā ir mazāk, bet visvairāk – nakts beigās. Ja cilvēks guļ mazāk, tad nesaņem smadzenēm un domāšanai nepieciešamo miegu. 

“Bērniem un pusaudžiem ir jāguļ vairāk, jo viņi aug un attīstās. Bērniem salīdzinājumā ar pieaugušajiem ir vairāk gan dziļā, gan REM miega. Dziļajā miegā vairāk izdalās augšanas hormons, bet REM miegs nepieciešams intelektuālajai attīstībai. Savukārt seniori dabiski guļ mazāk, jo viņiem mazāk izdalās miega hormons melatonīns. Nereti vecāka gadagājuma cilvēki lieto arī dažādus medikamentus vai viņiem ir slimības, kas ietekmē miega kvalitāti, piemēram, obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms,” tā M. Celmiņa. 

Nepietiekama atpūta negatīvi ietekmē visu organismu

Visbiežāk pietiekami neizguļas iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (29 %), respondenti ar pamatizglītību (31 %) un aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem. Kā skaidro M. Celmiņa, mūsdienās dzīves steiga ir milzīga, un bieži ieplānojam pārāk daudz, ziedojot miegam tik nepieciešamās stundas. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem iedzīvotājiem ir ļoti aktīva gan karjera, gan ģimenes dzīve, visticamāk tāpēc šajā vecuma grupā pilnvērtīgai atpūtai tiek veltīts mazāk laika. 

Lai gan kopumā visās sabiedrības grupās iedzīvotāji guļ pārāk maz, aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši apzinīgāk miega režīmu ievēro iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo veselīgi (46 %), seniori virs 65 gadiem (45 %) un aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem (45 %). Lai gan senioriem atpūtai pietiek ar mazāk miega stundām, acīmredzot veselības nolūkos viņi vairāk laika velta atpūtai, kā arī pensijas gados vairs nav tik saspringts dzīves ritms. 

Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs tieši vai netieši ietekmē visu organismu un palielina dažādu saslimšanu risku. Miega trūkums atstāj iespaidu uz cilvēka kognitīvajām funkcijām, spriestspēju, atmiņu, rada aizkaitinājumu, kā arī var aizkavēt augšanu un palielināt svaru.  Būtiski samazinās organisma imūnās sistēmas darbība, bet palielinās infarkta, insulta un citu asinsvadu slimību risks. 

Arī Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene atzīst, ka nereti iedzīvotājiem nav sakārtots dienas ritms un pilnvērtīga atpūta netiek izvirzīta par prioritāti. “Ne  velti ir latviešu tautas teiciens “rīts gudrāks par vakaru”, jo dienas laikā ikvienam ir bijis daudz notikumu, sarunu, dažādas stresa situācijas, un visas šīs informācijas apstrāde un sistematizēšana notiek nakts atpūtas laikā. Tieši tāpēc dienas noslēgumā daudzas problēmas šķiet lielākas nekā nākamajā rītā pamostoties. Pēc labas izgulēšanās atkal esam mundri, spēka pilni un gatavi darboties. Funkcionālu miega traucējumu mazināšanai farmaceiti parasti iesaka augus saturošas vielas, kas stiprina nervu sistēmu un uzlabo miegu, kā arī melatonīnu, ko lieto dabiskā organisma miega hormona deficīta gadījumā.”