VELNĀBOLS
nakteņu dzimtas indīgs, 30- 120 cm augsts viengadīgs lakstaugs. Ziedi lieli, balti, piltuvveidīgi, pa vienam lapu žāklēs. Auglis - dzeloņaina olveida pogaļa. Aug sakņu dārzos, mēslainēs, nezālienēs; to arī kultivē (KPFSR Krasnodaras novadā, Ukrainas PSR dienviddaļā). Ievāc lapas auga ziedēšanas laikā un nekavējoties žāvē caurvējā vai siltumā (līdz 50°). Var uzglabāt 2 gadus. Drogā ne mazāk par 0,25% alkaloīdu; galvenie no tiem: hiosciamīns, atropīns, skopolamīns. Lapu droga ietilpst preparātos astmatolā un astmatīnā, kurus lieto galvenokārt bronhiālās astmas ārstēšanā. Ar velnābolu var saindēties, tādēļ pēc saskares ar augu rūpīgi jāmazgā rokas. Visbiežāk ar to saindējas bērni, ieēdot sēklas. Saindēšanās izraisa elpošanas un gremošanas orgānu, kā arī sirdsdarbības traucējumus, bezsamaņu. Smagos gadījumos pēc 5- 6 stundām var iestāties nāve. Pirmā palīdzība: jāizraisa vemšana, jāizdara kuņģa skalošana. Att.