Latvijā invaliditāte ir noteikta gandrīz 10 000 bērniem, tomēr, pēc speciālistu domām, bērnu ar iespējamu invaliditāti skaits varētu būt lielāks. Joprojām ir ģimenes, kuras atturas no invaliditātes statusa noteikšanas bērnam – gan baidoties no sabiedrības aizspriedumiem, gan uzskatot invaliditātes ekspertīzes procesu kā ilgu un sarežģītu. Mīti par birokrātiskiem šķēršļiem, sabiedrības nosodījumu vai “zīmogu nākotnei” joprojām mūsdienu sabiedrībā ir dzīvi. 

Tāpēc svarīgi ir runāt godīgi, saprotami un cilvēcīgi – invaliditātes statuss nav spriedums bērnam, bet veids, kā caur dažādiem valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumiem var sekmēt bērna labāko interešu nodrošināšanu un veicināt pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā ikvienā vecuma posmā. 

Ceļš nav jāiet vienatnē 

Bērna saslimšanas brīžos, it īpaši, ja saslimšana ir smaga, ik viena ģimene nereti jūtas bezpalīdzīga un ne vienmēr zina risinājumu, ko darīt konkrētajā situācijā, kā palīdzēt, kur vērsties pēc palīdzības. Jebkurā saslimšanas gadījumā ir svarīgi laikus saņemt atbilstošu, kvalitatīvu un mērķtiecīgu ārstēšanu, lai pēc iespējas novērstu vai vismaz mazinātu visas nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties. Ja pēc saņemtās ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešams papildu atbalsts bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai, ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, vienojoties ar bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecāks), var lemt par bērna nosūtīšanu invaliditātes ekspertīzei. Invaliditātes noteikšanas pakalpojums Latvijā ik gadu tiek pilnveidots, veicinot cilvēkcentrētu un caurspīdīgu procesu. Sākotnēji var šķist, ka process līdz invaliditātes ekspertīzei bērnam ir garš un sarežģīts, tomēr sadarbībā ar bērna ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu procesu invaliditātes ekspertīzei var uzsākt vienkārši un saprotami, nodrošinot pozitīvu ietekmi bērna attīstībai ilgtermiņā.  

Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Pirms vērsties VDEĀVK bērna vecākam jākonsultējas ar bērna ģimenes vai ārstējošo ārstu, kurš lems par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanu bērnam, nepieciešamības gadījumā pievienojot nosūtījumam uz VDEĀVK papildu dokumentus – visbiežāk tie ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina, ka bērnam ir vai tiek veikta ārstēšana, izmeklējumu rezultāti u.c. Par pievienojamo izmeklējumu atbilstību lemj ģimenes ārsts, izvērtējot katra bērna individuālo situāciju un nosakot, vai izmeklējumu rezultāti ir aktuāli, lai sniegtu pietiekamu informāciju par bērna veselības stāvokli. Pēc nosūtījuma saņemšanas vecāki aizpilda speciālas formas iesniegumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai bērnam (https://www.vdeavk.gov.lv/lv/ekspertizei-nepieciesamie-dokumenti), ko kopā ar nosūtījumu var iesniegt jebkurā VDEĀVK. Dokumentus VDEĀVK var iesniegt dažādos kanālos: klātienē jebkurā sev tuvākajā VDEĀVK nodaļā vai klientu apkalpošanas centrā, pasta sūtījumā, VDEĀVK oficiālajā e-pastā: pasts@vdeavk.gov.lv, kā arī valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv vai izmantojot personīgo E-adresi. 

Aizpildot iesniegumu, vecākiem par bērnu nav jāaizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, to aizpilda tikai gadījumos, kad invaliditātes ekspertīzi veic pilngadīgām personām. Būtiski atcerēties, ka ārsta nosūtījums ir derīgs divus mēnešus no tā izsniegšanas dienas, tas ir, no dienas, kad ārsts to ir parakstījis. Tāpēc iesniegumu kopā ar nosūtījumu VDEĀVK nepieciešams iesniegt, pirms beidzies nosūtījuma derīguma termiņš.  

Vecākiem jāatceras, ja iesniegums ar nosūtījumu: 

• tiek nosūtīts  e-pastā, tiem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu – iesniegumu paraksta bērna vecāks, nosūtījumu un tā pielikumus paraksta bērna ārsts, kurš sagatavoja nosūtījumu;
• tiek nosūtīts, izmantojot personīgo E-adresi, nosūtījumam un tā pielikumiem jābūt bērna ārsta, kurš sagatavoja nosūtījumu, parakstītiem ar droši elektronisko parakstu. 

VDEĀVK saņemtos dokumentus sākotnēji izskata VDEĀVK Klientu apkalpošanas nodaļas darbinieks. Ja iesniegumā tiek konstatētas nepilnības, saziņa tiek veikta ar bērna vecāku, kurš iesniedza iesniegumu, lai vienotos par trūkumu novēršanu. Ja kādas neskaidrības ir nosūtījumā, vai pēc tā satura netiek gūta pilnīga pārliecība par bērna veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem, to smagumu, VDEĀVK vecāku kopā ar bērnu var uzaicināt uz invaliditātes ekspertīzi klātienē. Tāpat var tikt veikta papildu saziņa vai informācijas pieprasījums no ārsta, ja invaliditātes ekspertīzes procesā tiek konstatēts, ka ārsta nosūtījumā ir trūkumi, kas ir novēršami. VDEĀVK trūkumu novēršanai vērsīsies pie konkrētā ārsta, kas nosūtījumi ir sagatavojis, jo nosūtījumā trūkstošo informāciju var precizēt tikai ārsts, kas nosūtījumu sagatavoja. 

Ja vecākam rodas neskaidrības iesnieguma aizpildīšanas procesā, VDEĀVK aicina droši zvanīt vai rakstīt un saņemt konsultāciju no VDEĀVK speciālistiem. Konsultācijām telefoniski – zvanot par vienoto informācijas tālruni 67614885 – vai elektroniski – rakstot uz e-pastu: konsultacijas@vdeavk.gov.lv.  

No iesnieguma līdz atbalstam 

Saņemtie dokumenti VDEĀVK tiek reģistrēti Invaliditātes informatīvajā sistēmā, un tiek uzsākts invaliditātes ekspertīzes process, kura noslēgumā tiek pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu (bērniem netiek noteiktas invaliditātes grupas, bet gan bērna ar invaliditāti statuss) vai nenoteikšanu, kā arī, ja ekspertīzes gaitā tiek konstatēti noteikti kritēriji, bērnam var tikt izsniegts viens vai vairāki atzinumi – atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, atzinums pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai vai atzinums pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai. No iesnieguma reģistrēšanas brīža lēmums par invaliditātes noteikšanu bērnam tiek pieņemts 30 dienu laikā. Ekspertīzes rezultātā pieņemtos lēmumus (lēmumu par invaliditāti un/vai atzinumiem) bērna vecāks saņem veidā, kā to ir norādījis iesniegumā – klātienē, pasta sūtījumā vai E-adresē. Līdz ar lēmumu par noteiktu invaliditāti vecākam tiek izsniegts informatīvs materiāls par tālākajiem soļiem valsts atbalsta saņemšanai gan pirmreizējas invaliditātes, gan atkātotas invaliditātes gadījumā, kā arī informācija par iespēju pieteikties telefona konsultācijai par pieejamiem dažāda rakstura atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai. Konsultācijas laikā var iegūt informāciju, kādu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai bērnam nodrošina valsts un pašvaldība, kurā bērns dzīvo. 

Svarīgi – neviens netiek atstāts viens sarežģītā situācijā, konsultācijas var saņemt arī jebkurā no deviņām VDEĀVK nodaļām vai klientu apkalpošanas centriem (detalizētu  informāciju par to atrašanos vietu var atrast VDEĀVK tīmekļvietnē: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/filiales). Katrā no tām ir kompetenti un apmācīti darbinieki, kas palīdzēs rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. 

Pakalpojumi un atbalsts invaliditātes seku mazināšanai netiek automātiski nodrošināti līdz ar invaliditātes statusa noteikšanu. Lai saņemtu konkrētu atbalstu, ir nepieciešams iesniegt iesniegumu attiecīgajā institūcijā, kura nodrošina pakalpojuma sniegšanu, īpaši gadījumos, ja invaliditāte tiek noteikta pirmo reizi. Piemēram, ja bērnam invaliditāte tiek noteikt pirmo reizi, lai saņemtu piemaksu par bērnu ar invaliditāti, jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Svarīgi zināt – pakalpojumu klāsts var nedaudz atšķirties starp pašvaldībām, taču daudzi atbalsta veidi ir vienādi visā Latvijā. Tāpēc droši aicinām personas ar invaliditāti ar konkrētiem jautājumiem vērsties pie pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi  no tā, vai tā ir valsts iestāde, pašvaldības sociālais dienests vai kāda cita iestāde. 

VDEĀVK tīmekļa vietnē ir pieejami divi informatīvie katalogi, kuros var atrast informāciju par atbalsta pasākumiem, ko nodrošina valsts un piedāvā konkrēta pašvaldība. Informatīvo katalogu var atrast saitē: https://www.vdeavk.gov.lv/lv/metodika-vienotai-informacijas-sniegsanai-invaliditates-noteiksanas-gadijuma. Tāpat par invaliditātes ekspertīzes procesu un pieejamo atbalstu invaliditāte seku mazināšanai var iepazīties Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1. 

Gadījumos, ja vecāki nepiekrīt VDEĀVK pieņemtajam lēmumam, ar kuru, piemēram, tiek atteikts noteikt invaliditāti vai izsniegt kādu no specifiskajiem atzinumiem, to var apstrīdēt viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Šādā gadījumā brīvas formas iesniegums ir jāadresē VDEĀVK vadītājam. Arī šo iesniegumu var iesniegt klātienē, nosūtot pasta sūtījumā, elektroniski parakstītu nosūtot uz oficiālo VDEĀVK e-pasta adresi vai izmantot latvija.gov.lv izvietotos e-pakalpojumus – E-adresi vai e-pakalpojumu “Iesniegums invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai”.  

Invaliditātes datu aizsardzība un drošība 

Visus ar invaliditātes ekspertīzi  saistītos datus, tostarp personas datus, iekļauj Invaliditātes informatīvajā sistēmā, kuras pārzinis ir VDEĀVK. Šie dati ir sensitīvi dati, un to apstrāde tiek stingri regulēta. Proti, datu uzglabāšana un tālāka tā nodošana tiek stingri regulēta un pārraudzīta, t.sk. kam, kādam mērķim un kādā apjomā ar invaliditātes statusu saistītie dati tiek nodoti. Jāņem vērā, ka VDEĀVK speciālisti nedrīkst sniegt informāciju par bērnu telefoniski, ja nav veikta personas identifikācija – pat ja zvanītājs ir vecāks. Šī kārtība nav lieka birokrātija – tas ir bērna datu drošības garants. 

Izmaiņas invaliditātes statusā, sasniedzot pilngadību – svarīgi soļi un atšķirības  

Bērniem invaliditātes statuss tiek noteikts uz konkrētiem termiņiem – uz vienu, diviem vai pieciem gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Jaunietim, sasniedzot pilngadību, invaliditātes status automātiski netiek pagarināts. Turklāt jāņem vērā, ka pilngadīgā vecumā mainās gan iesniedzamo dokumentu klāsts VDEĀVK (līdz ar iesniegumu pilngadību sasniegušajai personai ir jāaizpilda tajā ietvertais funkcionālo spēju pašnovērtējums), gan kritēriji, atbilstoši kuriem tiek vērtēta cilvēka atbilstība invaliditāte statusam, kā arī invaliditātes statuss tiek gradēts jau trīs smaguma pakāpēs – I (ļoti smaga), II (smaga) un III (mērena) invaliditāte. Attiecīgi, sasniedzot pilngadību, atkārtoti jāvēršas VDEĀVK invaliditātes ekspertīzes veikšanai ar ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavotu nosūtījumu un iesniegumu invaliditātes ekspertīzes veikšanai. 

Atbilstoši saņemtajiem dokumentiem tiks veikta invaliditātes ekspertīze, nepieciešamības gadījumā jau pieaugušo jaunieti aicinot uz ekspertīzi klātienē. Vienlaikus jāatceras, ja iesniegums tiek iesniegts, kad jaunietis jau ir sasniedzis pilngadību, to paraksta pats jaunietis, nevis vecāki (ja vien juridiski nav nostiprināts, ka vecākiem ir šādas tiesības). Lai neveidotos pārtraukums invaliditātes statusā un līdz ar to tiesības saņemt valsts un pašvaldību sniegto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, bērna vecākam vēlams savlaicīgi vērsies pie ārsta un, ja ārsts lemj par nosūtīšanu uz VDEĀVK, mēnesi pirms bērna pilngadības sasniegšanas nepieciešams iesniegt dokumentus invaliditātes ekspertīzei. 

Svarīgi: līdz ar pilngadības sasniegšanu lēmums tiek adresēts pilngadību sasniegušajai personai – jaunietim, nevis viņa vecākam, proti, turpmāko pakalpojumu pieprasīšana viss būs jākārto jaunietim pašam, izņemot gadījumus, ja jaunietim ir iecelts aizgādnis (ir ierobežota rīcībspēja) vai viņš pilnvarojis kādu citu veikt nepieciešamās darbības. 

Vienlaikus ir būtiski  apzināties, ka ne vienmēr jaunietim, kuram bija noteikta invaliditāte kā bērnam, tā tiks noteikta arī pilngadīgā vecumā. 

Invaliditātes statuss bērnībā – aizspriedumi, iespējas un aizsardzība 

Runājot par mītiem – nereti sabiedrībā tiek uzskatīts, ja bērnam noteiks invaliditāti, tad tas būs “zīmogs uz mūžu”, kas būtiski var ietekmēt mācības un darba karjeras iespējas. 

Šis ir nepatiess mīts, jo Latvijā invaliditāte tiek izvērtēta periodiski, un tā var tikt mainīta vai atcelta atbilstoši bērna veselības stāvokļa izmaiņām un attīstībai, tajā skaitā pēc sekmīgas ārstēšanās. Latvijā un pasaules kontekstā ir daudz veiksmīgu un sabiedrībā aktīvu cilvēku, kuriem ir vai ir bijusi noteikta invaliditāte. Invaliditāte pati par sevi nav šķērslis izglītībai, profesionālai izaugsmei vai sabiedriskai līdzdalībai. Latvijā bērniem ar invaliditāti noteiktos gadījumos ir pieejams individuāls atbalsts izglītībā, tostarp asistents, speciālais pedagogs vai pielāgots mācību saturs, kas veicina līdzvērtīgas iespējas mācīties un attīstīties. Arī darba tirgū diskriminācija invaliditātes dēļ ir aizliegta, turklāt, ja jaunietim invaliditāte saglabājas arī brīdī, kad viņš ir uzsācis darba gaitas, ir iespējams saņemt valsts atbalstu darbavietu pielāgošanai un integrācijai darba vidē. 

Ļoti svarīga VDEĀVK ikdienas darba daļa ir sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem. Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki ir tie, kuri atrodas vistuvāk saviem cilvēkiem un vislabāk redz viņu vajadzības. VDEĀVK ik vienam cenšas sniegt pēc iespējas detalizētāku informāciju, kur cilvēkam vērsties un ko darīt, lai saņemtu pašvaldību nodrošināto atbalstu.  

Ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti, var nākties saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc ir īpaši būtiski veicināt ciešu sadarbību starp ģimenes ārstiem, speciālistiem, kā arī pakalpojumu un atbalsta sniedzējiem. Invaliditātes politikas virsmērķis valstī kopumā ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. VDEĀVK aicina invaliditātes statusu neuztvert kā šķērsli bērna attīstībai vai kā spriedumu nākotnei. Tas var būt kā atbalsta mehānisms, kas, palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību un, izmantojot tā sniegtās iespējas, veicināt bērna attīstību atbilstoši viņa individuālajām spējām un tempam. Sabiedrības informēšana par invaliditātes noteikšanas procesu un pieejamo atbalstu tiek veikta ESF+ projekta “Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” ietvaros. Iekļaujoši, atbalstoši, būt kopsolī – tā ir sabiedrība, kurā katram bērnam ir iespēja augt ar cieņu, drošību un atbalstu.