Valsts prezidents: Sakārtota veselības sistēma nostiprinās cilvēka uzticību valstij
Valsts prezidents Egils Levits trešdien, 8. februārī, Rīgas pilī tikās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, pārrunājot plānotos darbus veselības sistēmas sakārtošanā un jēgpilnā attīstībā.
Sarunā tika pārrunāta valsts budžeta veidošana nākamajiem gadiem, uzsverot nepieciešamību tiekties uz veselības budžeta ilgtspēju un skaidrību, kas gan medicīnas nozarei, gan visai sabiedrībai dotu drošības sajūtu, izpratni par sistēmu un paredzamību. Valsts prezidents bija vienisprātis ar ministri, ka sakārtota veselības sistēma nostiprinās cilvēka uzticību valstij.
Ministre dalījās ar informāciju par veselības budžeta veidošanas principiem, tā ietekmi uz cilvēka veselību un salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm un Somiju. Tika apspriests Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) sadalījums, norādot, ka tā sadaļa veselības nozarei jāpalielina, līdzīgi kā Igaunijā. Tāpat ministre uzskata, ka, veidojot lielāku iezīmētu sociālā nodokļa daļu veselībai, VSAOI apmaksā būtu ieinteresēti gan darba devēji, gan darba ņēmēji, un tas palīdzētu izskaust ēnu ekonomiku.
Pārrunājot medicīnas personāla atalgojumu, ministre solīja, ka šī gada laikā tiks radīta atalgojuma jaunā sistēma. Viens no tās mērķiem būs radīt taisnīgāku atalgojuma sistēmu mediķiem.
L. Meņģelsone atzīmēja, ka viena no viņas darbības prioritātēm ir veselības sistēmas sakārtošana un digitalizācija. Ministre uzsvēra, ka šobrīd norit aktīvs darbs, lai izveidotu fokusētu speciālistu vienību Latvijas e-veselības sakārtošanā un attīstīšanā. Lielu uzmanību plānots veltīt telemedicīnas attīstībai, kas būtu ieguvums hronisko pacientu aprūpē un speciālistu pieejamībā, kā arī starptautisku ārstu konsīliju noturēšanā.
Ministre vēlas stiprināt primāro aprūpi un ģimenes ārstu prakses, piemēram, ar iespēju praksē algot trešo darbinieku, kam īpaši uzticēt lietvedību, digitālo pakalpojumus, saziņu ar pacientiem, ārstam primāri ļaujot nodoties ārstniecībai.
Valsts prezidents vēlējās noskaidrot, kā virzās darbs pie starptautiski sertificēta Vēžu centra izveides Latvijā. Tika atzīmēts, ka 2022. gada decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj Rīgas Austrumu klīniskai universitātes slimnīcai (RAKUS) uzsākt darbu pie Latvijas Vēža centra izveides, ko finansēs no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Tikšanās laikā tika spriests arī par veselības pratības mazināšanos jauniešu vidū. L. Meņģelsone atzīmēja, ka plāno tikties ar Izglītības un zinātnes ministri, lai pārrunātu veselības pratības apgūšanu skolās.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja veselības un labklājības ministru apņemšanos kopīgi strādāt pie paliatīvās un hospisa sistēmas attīstības.
E. Levits arī atzīmēja nepieciešamību panākt, ka valsts institūcijas koordinēti informē iedzīvotāju viņa konkrētās veselības problēmas gadījumā par visu pieejamo pakalpojumu klāstu veselības un sociālajā sfērā, tajā skaitā runājot par pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti, kopjamiem pacientiem u.c.
Tika apspriesta Latvijas palīdzība Ukrainai veselības jomā. Ministre informēja, ka ir tikusies ar Latvijas mikroķirurgiem, kuri ir veikuši nozīmīgu darbu Ukrainas karā cietušo ārstēšanā. Tāpat L. Meņģelsone informēja, ka vakar ir notikusi saruna ar Ukrainas veselības ministru, kurā lūgts Latvijas atbalsts rehabilitācijas speciālistu apmācībā.
Valsts prezidents uzrunāja ministri par ārstu rezidentu izglītošanu un nodarbināšanu, uzsverot, ka ministrijai ir jānodrošina rezidentu vietas ārstniecībā, kas būtu ieguvums gan esošo problēmu mazināšanā, gan nākotnes medicīnā Latvijā.
Abas puses apspriedās par slimnīcu līmeņu noteikšanu, kā arī plašākas sadarbības nepieciešamību starp Veselības ministriju, nacionālā līmeņa slimnīcām, pašvaldībām un to pārvaldībā esošajām reģionālajām slimnīcām.
