Valstij samazinot laboratoriju tarifus, “Centrālā laboratorija” ceļ pakalpojumu cenas (VIEDOKLIS) – papildināts
Raksta autors: Edvīns Kazušs, SIA “Centrālā laboratorija” valdes loceklis
Tā kā laboratoriju tarifi kopš 2024. gada 1. jūnija ir būtiski samazināti, “Centrālā laboratorija” no 6. jūnija ir spiesta palielināt cenas asins paraugu noņemšanai un laboratorijas maksas pakalpojumiem, un šīs izmaksas pacientiem būs jāsedz no savas kabatas.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) lēmums par laboratoriju tarifu samazinājumu nozarei ir negaidīts, sasteigts, tam trūkst sistēmiska izvērtējuma, turklāt veidots matemātiski, lai valsts tikai teorētiski izvairītos no parāda par laboratoriju pārstrādēm. Tomēr praksē ne izvērtēt, ne paredzēt, cik pacientu ieradīsies laboratorijās, NVD nav spējis – lai gan no šā gada 1. janvāra bija paredzēts iedarbināt elektronisku sistēmu, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, un tie ļautu precīzi izsekot katra pacienta informācijai, sistēma darbu nav sākusi: sekojoši NVD neizdarības dēļ cenu pieaugums būs uz pacientu pleciem.
Jāuzsver, ka laboratorijas nevar ierobežot pacientu plūsmu, proti, analīžu pieņemšanu no pacientiem nav iespējams atteikt arī tad, ja valsts laboratorijām noteiktā kvota ir beigusies, jo attiecīgu nosūtījumu ir izsniedzis ārsts. Turklāt situācijā, kad sabiedrība noveco un pieaug hronisko pacientu skaits, analīžu nepieciešamība arvien pieaug, un laboratorijās nav iespējams precīzi prognozēt pacientu skaitu, kam būs nepieciešams veikt analīzes. Statistiski pieprasījums pēc analīzēm tikai pieaug jau pēdējos astoņus gadus, un tas ir saistīts arī ar jaunu medikamentu un izmeklējumu veidu ieviešanu Latvijā. Vienlaikus kvotu apjoms šajā laika periodā nav mainīts.
Laikus neveicot analīzes, cietīs pacienti, kuri nesaņems pilnvērtīgu veselības aprūpi, arī ģimenes ārstu un speciālistu darbs būs traucēts.
Latvija jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas ir aptuveni 40%. Līdz ar laboratoriju pakalpojumu cenu pieaugumu minētais rādītājs pieaugs, lai gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī Veselības ministrija definējusi, ka jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.
Skaidrojumu sniedz Nacionālais veselības dienests
Laboratorijas saņem finansējumu par dažādu valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu veikšanu atbilstoši noteiktām manipulācijām un to tarifiem. Šīs manipulācijas un tarifi ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Nacionālais veselības dienests veic valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību, tajā skaitā laboratoriju sniegto pakalpojumu un finansējuma izlietojumu. Katru gadu tiek veikts finanšu līdzekļu izlietojuma izvērtējums par iepriekšējiem gadiem, kā arī laboratoriju maksas pakalpojumu cenrāžu izvērtējums. Tā mērķis ir nodrošināt iespējami efektīvu un pamatotu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, lai nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamību iespējami plašam iedzīvotāju skaitam un pakalpojumu pieejamību visa gada ietvaros.
Izvērtējuma rezultātā secināts, ka atsevišķiem laboratoriskajiem izmeklējumiem maksas pakalpojumu cenrāžos laboratorijas ir noteikušas zemākas cenas nekā tās ir tarifos, kurus valsts maksā laboratorijām par izmeklējumu veikšanu. Veicot sarunas ar laboratoriju pārstāvjiem un analizējot pieejamo informāciju, secināts ka atsevišķām manipulācijām ir nepieciešams samazināt tarifu jeb valsts noteikto maksājumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, no šī gada 1. jūnija ir samazināti tarifi 2,8 % jeb 29 no 1035 valsts apmaksātām laboratoriju manipulācijām. Tarifi ir samazināti no 7 % līdz 31 % apmērā, kas veidojas vienas darba minūtes samazinājuma rezultātā. Jāņem vērā, ka laboratoriju darbs kļūst arvien automatizētāks, kā izmeklējumu veikšanas procesi kļūst ātrāki un efektīvāki.
Kopumā 2023. gadā par valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu veikšanu no valsts budžeta līdzekļiem laboratorijas saņēma finansējumu 60 010 882 EUR apmērā.
