Valdība lems par zāļu kompensācijas apmēra palielināšanu vairākām diagnozēm līdz 100%

Rīga, 7.aug., LETA. Valdība šodien izskatīs Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas vairākām elpošanas sistēmas slimībām, kā arī retām saslimšanām jau šogad līdz 100% plānots palielināt zāļu kompensācijas apmēru.

Tāpat šogad un nākamgad paredzēts valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļaut virkni diagnožu, kurām medikamentus līdz šim apmaksāja individuālā kārtībā, kā arī plānots kompensēt zāles ambulatorai lietošanai pēc plaušu transplantācijas un pagarināt laiku, kurā kompensējamos medikamentus nodrošina sievietēm pēcdzemdību periodā.

Lai gan visām šīm izmaiņām ir nepieciešami vairāki miljoni eiro, VM uzsver, ka visi šogad nepieciešamie līdzekļi tiks rasti esošajā budžetā.

No 50% uz 100% zāļu kompensācijas apmēru paredzēts palielināt pacientiem ar Motoriskā neirona slimību. Latvijā 2017.gadā ar šo slimību sirga 54 cilvēki. Speciālisti skaidro, ka tā ir dzīvību apdraudoša progresējoša saslimšana, kuras gadījumā notiek pakāpeniska motoro neironu bojāeja, līdz ar to visi pacienta muskuļi atrofējas un zaudē darbības spējas. Zāles var pagarināt pacienta kopējo dzīvildzi vai pagarināt laiku līdz mākslīgās plaušu ventilācijas uzsākšanai.

Tieši tādā pat apmērā paredzēts palielināt arī medikamentu kompensāciju Hantingtona slimības pacientiem - tādu valstī pērn bija 24. Tā ir reta neirodeģeneratīvs centrālās nervu sistēmas slimība, ko raksturo nevēlamās kustības, uzvedības un psihiski traucējumi un demence, skaidro ministrijā.

Savukārt pacientiem ar vara vielmaiņas traucējumiem, kādu Latvijā ir vismaz 56, zāles turpmāk kompensēs 100% apmērā līdzšinējo 75% vietā. Šī ir reta slimība, kam raksturīga pārmērīga vara uzkrāšanās aknās, smadzenēs, nierēs un citos orgānos un audos.

No 50% līdz 100% zāļu kompensācijas apmērs pieaugs arī pacientiem, kuri sirgst ar Hipersensitivitātes pneimonītu, ko izraisījuši organiski putekļi. Šī slimība 2017.gadā skāra 25 cilvēkus. Tieši tāpat kompensācijas apmērs pieaugs zālēm, kas paredzētas citu intersticiālo plaušu slimību ārstēšanai. VM skaidro, ka šo slimību simptomi ir elpas trūkums, klepus, nogurums, apetītes zudums, svara zudums, bet, laikus neārstējot, tās izraisa plaušu fibrozi. Ar šādām diagnozēm pērn nācies sadzīvot vismaz 90 cilvēkiem.

No 50% līdz 100% plānots celt kompensāciju Sarkoidozes pacientiem, kādu Latvijā ir aptuveni 123. Speciālisti skaidro, ka šīs slimības gaita un prognoze atkarīga no slimības formas un pacienta vecuma. Biežākais dzīvildzes samazināšanās cēlonis ir elpošanas mazspēja un plaušu sirds.

Tāpat turpmāk ir paredzēts nodrošināt kompensējamos medikamentus ambulatorai lietošanai pēc plaušu transplantācijas. VM tam šogad plāno 38 000 eiro, kas pietiks diviem pacientiem. Savukārt 2019.gadā šādu atbalstu plānots sniegt jau četriem pacientiem, 2020.gadā - septiņiem, bet 2021.gadā - desmit pacientiem.

Vienlaikus grozījumi arī paredz sievietēm pēcdzemdību periodā turpmāk nodrošināt kompensējamos medikamentus 70 dienas pēc dzemdībām līdzšinējo 42 dienu vietā. Pērn šādu atbalstu saņēma 257 sievietes.

Ministrija paredzējusi iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā vairākas diagnozes, kurām zāles patlaban tiek apmaksātas individuāli un kam iepriekš nebija veikta farmakoekonomiskā novērtēšana. No 2019.gada 1.janvāra šajā sarakstā ar kompensāciju 100% apmērā plānots iekļaut diagnozes - imūndeficīts ar citām būtiskām anomālijām, parasts mainīgs imūndeficīts un citi imūndeficīti, citi nātrenes veidi, ehinokokoze un cisticerkoze. Savukārt jau no šī gada diagnozes - primāra plaušu hipertensija un nepilnīga osteoģenēze.

Līdz šim individuāli apmaksāto zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā plānots novirzīt līdzekļu ekonomiju, kas radusies uz 1.jūliju, samazinoties zāļu izmaksām vienā no kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām farmakoterapeitiskajām grupām. Ietaupījumu gadā VM aplēsusi 2 352 468 eiro apmērā.

Savukārt pārējiem pasākumiem šogad finansējums tiks rasts apakšprogrammas "Plānveida stacionāro veselības aprūpes nodrošināšana" ietvaros, jo tajā veidojas līdzekļu ekonomija. Kopējais pārpalikums ir plānots 3 077 793 eiro apmērā, no kā 2 157 645 eiro tiks novirzīti reto slimību ārstēšanai, bet 63 772 eiro pārējiem minētajiem pasākumiem.

Daļu no minētajā programmā ietaupītajiem līdzekļiem plānots atvēlēt arī Valsts asinsdonoru centra īpašuma Sēlspils ielā 9, Rīgā, elektrotīklu modernizācijai un citiem darbiem. Savukārt atlikuši summa nepieciešamības gadījumā varētu tikt novirzīta gada laikā plānveida stacionāro pakalpojumu apmaksai, ja palielināsies hospitalizāciju skaits, vai iezīmētajās programmās sniegtie pakalpojumi pārsniegs līgumā plānoto apjomu.

Arī 2019.-2021.gadā VM plāno minētajiem mērķiem nepieciešamos līdzekļus rast piešķirtā budžeta ietvaros.

Plānots, ka noteikumu grozījumi stāsies spēkā šī gada 15.augustā, izņemot atsevišķas jau minētās normas, kas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.