VADDA: Kvotu noteikšana arī laboratorijām ir prettiesiska
Veselības ministrijas (VM) līdzšinējie mēģinājumi ieviest dubulto kvotu sistēmu analīžu izmeklējumiem laboratorijās pēc juristu atzinuma ir prettiesiski un šāda sistēma tikai samazinās laboratorisko izmeklējumu pieejamību iedzīvotājiem, norāda Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA).
Kā aģentūru LETA informēja VADDA pārstāvis Jānis Basevičs, samazinoties laboratorisko izmeklējumu pieejamībai, daudziem pacientiem turpmāk par valsts garantētajām analīzēm nāksies maksāt pašiem.
Kā norāda VADDA piesaistītā zvērinātā advokāte Ilze Vilka, ņemot vērā to, ka laboratorisko izmeklējumu dubulto kvotu ieviešana būtiski ierobežos veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, tiks skartas Satversmes 111.pantā garantētās cilvēka pamattiesības par to, ka "valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu".
Viņa uzskata, ka, pieņemot šādus grozījumus, vēršanās Satversmes tiesā par attiecīgo normu atzīšanu par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža būtu pamatota.
Tāpat, kā stāstīja Basevičs, zvērinātu advokātu biroja "Precinieks" atzinumā par šī Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekta sagatavošanas un sabiedrības līdzdalības procesa aspektiem ir norādīts, ka VM, virzot šos grozījumus, novilcinājusi atbilžu sniegšanu uz speciālistu iebildumiem. Sabiedrībai ilglaicīgi nebija pieejama ne anotācija, ne kāds cits argumentēts pamatojums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšanai un jauna administratīvā sloga noteikšanai laboratorijām.
"Jāsecina, ka turpinās sabiedrības viedokļa nerespektēšana. No vienas puses, speciālisti tiek aicināti sniegt savu viedokli un ieteikumus, bet realitātē pacientiem un nozarei būtiskos jautājumos tiek sakompilēts pieklājīgās frāzēs noformulēts noraidījums," turpināja VADDA pārstāvis.
Kā norāda SIA "Centrālā laboratorija" valdes loceklis un VADDA pārstāvis Edvīns Kazušs, šobrīd pret dubultās kvotēšanas ieviešanu iestājas pilnīgi visi ar šo jomu saistītie veselības aprūpes nozares pārstāvji.
Viņš retoriski vaicāja, ko darīt laboratorijām, ja tām atvedīs asins analīzes un kvota būs beigusies, un norādīja, ka aptuveni 50% analīžu uz laboratorijām tiek nogādātas tālāko izmeklējumu veikšanai no ārstiem un tikai puse tiek noņemtas pacientiem uz vietas laboratorijās.
Tāpat iecerēto kvotu sistēmu nav iespējams administrēt bez e-veselības sistēmas un pienācīgas datu apmaiņas tiešsaistes režīmā, uzsvēra Kazušs. "Tas būtu vienīgais leģitīmais mehānisms, kurš pasargātu pacientus no situācijas, kad cilvēki būs samaksājuši ārstniecības iestādēm par asins paraugu noņemšanu, bet, paraugus piegādājot laboratorijām, var atklāties, ka no budžeta līdzekļiem izmeklējumus veikt vairs nav iespējams. Šādiem gadījumiem ir nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā piegādātie paraugi tiks noraidīti."
VADDA dubulto kvotu vietā atbalsta kvotu turēšanu pie ģimenes ārstiem un vienotu algoritmu un vadlīniju izstrādi, pēc kurām vadoties ārsti nozīmētu nepieciešamās analīzes. Tāpēc VADDA uzskata, ka noteikumu grozījumu projektu pašreizējā redakcijā nav iespējams virzīt izskatīšanai valdībā. To nepieciešams tiesiski noteiktajā ceļā koriģēt atbilstoši pacientu un nozarē strādājošo interesēm, bet pēc tam nodot publiskai apspriešanai, uzsvēra Basevičs.
LETA novembra beigās jau ziņoja, ka VM pagaidām neatkāpjas no ieceres noteikt kvotas par izmeklējumiem arī laboratorijām.
27.novembrī notikušajā noteikumu projekta "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas paredz dubultās kvotēšanas sistēmas ieviešanu, sabiedriskajā apspriedē vairāki klātesošie aicināja šādu sistēmu neieviest. Kā norādīja VADDA pārstāvis Jānis Bendiks, dubulto kvotu sistēma tikai pasliktinās veselības aprūpes pieejamību pacientiem. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrība.
Tāpat klātesošie vērsa uzmanību uz to, ka, ieviešot kvotas arī laboratorijām, pastāv iespēja, ka konkrētas pilsētas laboratorijā tās beigsies un cilvēkiem nāksies meklēt laboratoriju citā pilsētā, kurā veikt analīzes. Apspriedē tika norādīts, ka kvotas var būt vai nu ģimenes ārstiem, kuri nosūta uz analīzēm, vai arī laboratorijām, kuras šīs analīzes veic, bet ne abām pusēm.
Tomēr, kā toreiz norādīja VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis, pēdējos gados strauji pieaudzis laboratoriju izmeklējumu skaits un izmaksas.
Arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks todien sacīja, ka pacienti neiegūst no tā, ka viņus sūta uz "pilnīgi visu". Nosakot kvotas, laboratorijas kļūtu līdzīgas citiem pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā, ka analīzes ir viens no izmeklējumu veidiem. Viņš saredz, ka šādi beigtos laboratorijās veikto izmeklējumu skaita pieaugums.
"Lai būtu garantija, ka laboratorijas savā pusē veicina pareizu pacientu atlasi, tad noteikta laboratorijas kvota. Es uzskatu, ka tā ir nopietna valsts pieeja šī pakalpojuma organizācijai," sacīja Doveiks.
LETA
