Lai samazinātu traumu risku ziemas apstākļos, ERGO sadarbībā ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galveno ārstu Andri Džeriņu apkopojusi ieteikumus, kā drošāk pārvietoties pa slidenu ceļu un kā rīkoties, ja paslīdēšana tomēr beigusies ar kritienu. 

“Slidenas virsmas ziemā var pārsteigt ik uz soļa – pat tad, ja šķiet, ka ir stabilas un drošas. Kritieni notiek visikdienišķākajās situācijās, piemēram, kāpjot ārā no auto un nepamanot melno ledu, sperot soli uz lieveņa, tīrot sniegu savas mājas pagalmā vai vienkārši dodoties ikdienas gaitās pa pilsētu,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene. 

Kā sevi pasargāt no kritieniem? 

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Andris Džeriņš apliecina, ka viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats par to, ka nopietnas traumas rodas tikai smagos kritienos no liela augstuma, lai gan pat paslīdēšana no stāvus pozīcijas var izraisīt lūzumus un galvas traumas. “Taču ir vairākas nianses, kas palīdz izvairīties no kritieniem slidenos apstākļos. Svarīgākais ir pielāgota un nesteidzīga pārvietošanās, piemēroti apavi ar labu saķeri, kā arī ķermeņa līdzsvara trenēšana un rūpes par savu vispārējo veselību,” saka ārsts. 

Ejot pa slidenu ceļu, vēlams pārvietoties lēni, ar maziem soļiem un viegli ieliektiem ceļiem, lai uzlabotu līdzsvaru. Labi noder tā dēvētais “pingvīna gājiens” – neliela nosvēršanās uz priekšu un izstieptas rokas, kas palīdz noturēt balansu. No straujām kustībām, pēkšņas apstāšanās un virziena maiņas labāk izvairīties. 

Ziemā noteikti jāizvēlas apavi ar neslīdošu zoli un izteiktu protektoru, piemēram, radžu apavi vai iespēja pievienot radzes (nerūsējoša tērauda vai elastomēra), kā arī būtiska ir potītes stabilitāte un atbilstošs apavu izmērs. Ne mazāk svarīgi ir palīglīdzekļi: pretslīdes uzlikas, spieķi un nūjas. Ārsts uzsver, ka tie īpaši palīdz drošāk pārvietoties cilvēkiem ar līdzsvara traucējumiem, locītavu problēmām vai pēc operācijām, tomēr arī pilnīgi veseliem cilvēkiem šādi palīglīdzekļi ziemā var būt noderīgi.  

Papildu ieteikums slidenos apstākļos ir ieplānot ilgāku laiku ceļā, lai var pārvietoties bez steigas, un koncentrēties uz savu maršrutu, cenšoties izvairīties no skatīšanās viedierīcēs, jo bieži vien tieši neuzmanības dēļ netiek laikus pamanīts ledus uz ietves. 

Autors: Shutterstock.com

Vai var nokrist pareizi? 

Kritiena brīdis nosaka, cik smagas būs iespējamās traumas, jo tieši no ķermeņa stāvokļa un piezemēšanās veida atkarīga trieciena ietekme uz kauliem un locītavām. Kā skaidro ārsts, traumu risku var samazināt, ja kritiena brīdī ķermenis ir atslābināts.  

Speciālists iesaka: “Ja iespējams, kritiena brīdī ieteicams saliekt ceļus, tādējādi pazeminot smaguma centru, kas samazina kritiena augstumu un spēku. Galva jāaizsargā, pievelkot zodu pie krūtīm, savukārt rokām nevajadzētu būt izstieptām uz priekšu, jo tas bieži izraisa, apakšdelma un plaukstas rajona vai atslēgas kaula lūzumus. Drošāk ir krist uz sānu vai sēžas daļas, cenšoties triecienu sadalīt pa lielāku ķermeņa laukumu un, ja iespējams, pāriet ripojošā kustībā.” 

Kā rīkoties pēc kritiena? 

Ja paslīdēšana tomēr beidzas ar kritienu, svarīgākais ir saglabāt mieru. Ārsts uzsver, ka pirmajās minūtēs nevajadzētu steigties piecelties. Vispirms jānovērtē pašsajūta un jāpārliecinās, vai nav sāpju plaukstu, gūžu, muguras vai galvas rajonā – tās ir biežāk traumētās vietas. 

Ja cilvēks jūtas salīdzinoši labi, drošāk būs vispirms pagriezties uz sāniem, jo tas palīdzēs vieglāk atgūt orientāciju nekā apsēšanās vai strauja celšanās. “Tālāk, ja jūtaties stabili, var nostāties uz rokām un ceļiem un celties augšā pakāpeniski, vēlams pieturoties pie stabila balsta. Ja ir sāpes vai nestabilitātes sajūta, nevajadzētu likt svaru uz traumētās ekstremitātes.” 

“Ja rodas aizdomas par lūzumu, galvas traumu vai ir radušās ļoti stipras sāpes, labāk necensties turpināt ceļu, bet lūgt palīdzību līdzcilvēkiem vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību,” uzsver ārsts. “Īpaša uzmanība jāpievērš pašsajūtai turpmākajās stundās un dienās. Bieži vien cilvēki domā, ja pēc kritiena sākotnēji nav jūtamas izteiktas sāpes, tad savainojums nav nopietns, tomēr daudzas traumas, piemēram, mugurkaula skriemeļu kompresijas lūzumi vai galvas smadzeņu asiņošana var izpausties vēlāk,” skaidro eksperts. 

Kad un pie kāda ārsta vērsties? 

Pēc kritiena noteikti jādodas pie ārsta, ja parādās simptomi, kas var liecināt par smagu, nopietnu traumu. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja ir samaņas zudums, reibonis, apjukums, atmiņas traucējumi, stipras vai pieaugošas galvassāpes, slikta dūša vai vemšana, jo tas var norādīt uz galvas smadzeņu traumatisku bojājumu. Medicīniskā palīdzība ir nepieciešama arī tad, ja ir stipras sāpes, kas nemazinās, strauji pieaugošs pietūkums, deformācija vai nespēja pakustināt traumēto roku, kāju vai balstīties uz tās, sāpes mugurkaula rajonā, kas var liecināt par lūzumu. 

Par nopietnu signālu uzskatāms arī nejutīgums, tirpšana, vājums ekstremitātēs, jo tas var liecināt par nervu vai mugurkaula skriemeļu traumu. Tāpat pie ārsta jāvēršas, ja pēc kritiena sāpes vai kustību ierobežojums nemazinās 24–48 stundu laikā vai simptomi kļūst izteiktāki, kā arī gadījumos, ja cietušais ir vecāka gadagājuma cilvēks, ikdienā lieto asins šķīdinošus medikamentus (lielāks asiņošanas risks) vai ir iepriekš diagnosticēta osteoporoze (vājāki, trauslāki kauli), pat ja sākotnēji trauma šķiet viegla un maznozīmīga. 

Akūtas traumas gadījumā, ja pēc paslīdēšanas ir izteikti simptomi, piemēram, stipras sāpes, pietūkums, kustību ierobežojums, deformācija vai nespēja balstīties uz traumētās ekstremitātes, ir nekavējoties jāvēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tur ārsts traumatologs, ortopēds veiks klīnisko izmeklēšanu, izvērtēs traumas smagumu un nozīmēs attiecīgos izmeklējumus. 

Galvas traumu gadījumā ir ļoti svarīgi vērsties stacionārā uz izmeklēšanu un ārsta apskati, jo galvas smadzeņu bojājumi un ar tiem saistītās sekas var attīstīties pakāpeniski un izraisīt simptomus stundas vai pat dienas vēlāk pēc kritiena. Jāņem vērā, ka gados vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar kaulu trauslumu, hroniskām saslimšanām vai lietojot asins šķidrinošus medikamentus, ārsta konsultācija ir ieteicama arī pēc šķietami vieglas traumas. 

Savukārt, ja trauma sākotnēji likusies maznozīmīga, bet sāpes, pietūkums vai kustību ierobežojums saglabājas vai nemazinās septiņu dienu laikā, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš veiks apskati un klīnisko izvērtējumu, un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie atbilstošā speciālista. Jāuzsver arī, ka grūtības veikt ikdienas darbības, kā arī ilgstoša pašārstēšanās ar pretsāpju līdzekļiem bez ārsta konsultācijas var aizkavēt precīzas diagnozes noteikšanu un paildzināt atveseļošanos, tādēļ ārsta apmeklējumu ieteicams neatlikt.